Liepājas Latviešu biedrības nama foajē un izstāžu galerijā pašā ziemas vidū uzplaukuši koši ziedi. Tikpat raibas un krāsainas ir ainavas un portreti, grāmatzīmes un piespraudes. Ikgadējā rokdarbu izstādē “Manis paša radīts…” apkopoti dažādās izšūšanas tehnikās radīti darbi, kas atceļojuši uz Liepāju no dažādām Latvijas vietām.

Smalki darināta sarkanu pērlīšu josta izceļas starp citiem eksponātiem. To uz savām kāzām pagājušā gada vasarā izšuvusi Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra projektu vadītāja Inese Muižniece. “Man ir paveicies, ka dzīvoju Velnciemā un nāku kājām uz centru. Tad ir 40 minūtes laika padomāt par dzīvi, arī izdomāt, kādu gribu savu kāzu kleitu,” stāsta Inese. “Aizgāju uz studiju “Liepava”, meistare Ilze Škuberte parādīja, kā viņa šuj pērļu jostu. Pērlītes pasūtīju Rīgā. Sāku eksperimentēt, kā pērlītes guļ, kā raksts veidojas. Rakstam kaut kas ir paņemts no jostu rakstu grāmatas, arī savienojuma vietas, bet aizpildījums ir manis izdomāts. Centrā ir saules zīme, gribēju arī Dieva zīmi un akas zīmi jostā ielikt. Krustu krustu izšuvu Ikšķilē, kad mana mamma iepazinās ar manu vīramāti. Tas bija skaists laiks, izšūšana bija mana miera meditācija pirms kāzām.”

Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra projektu vadītāja Anete Strazda stāsta, ka šogad savus izšuvumus izstāda 53 rokdarbnieces. No tām 32 ir skolnieces no Jāņa Čakstes Liepājas 10. vidusskolas. Aktīvā mājturības skolotāja Indra Nomeiko jau otro gadu ir atsūtījusi meitenes ar košiem darbiņiem, kas tapuši stundās. “Manuprāt, apmeklētājiem būs interesanti redzēt 5. un 6. klases meiteņu darbos tieši lielo skaitu dažādu dūrienu veidu. Pārējās dalībnieces ir no Liepājas, Ventspils, Rīgas, Mālpils, Rundāles un daudzām citām vietām,” atklāj A. Strazda.

Populārākais darbu veids ir gleznas ar dažādiem motīviem. Šoreiz mazāk ir sadzīves priekšmetu, bet ir rotaslietas, somas. Ziedi vienmēr ir populāri, mums kā ziemeļnieku tautai gribas košumu tumšā laikā. No izšūšanas tehnikām nemainīgi populārākais ir krustdūriens. Izplatīta ir izšūšana ar pērlītēm un lentītēm. Kādreiz vairāk bijis autordarbu. Rokdarbnieces bieži izmanto pirktas sagataves. “Protams, arī tas prasa laiku un darbu, bet foršāki ir tie, kur cilvēks pats ir zīmējis izšūšanas grafiku. Tie ir neredzēti un oriģināli,” saka A. Strazda. “Drusciņ ir sajūta, ka rokdarbnieces ir nogurušas. Ir jau skaisti, cilvēki ir centušies. Un mani vienmēr fascinē pacietība šajā brīvā laika nodarbē.” Arī izstādes māksliniece Ginta Stavrovska ievērojusi, ka radošums mazliet pieklusis: “Ir sajūta, ka kādu gadu varbūt jāizlaiž, tad atkal uznāks iedvesma. Jo liekas, ka nav nekā jauna un svaiga. Bet cilvēki ir ļoti centušies un darījuši.”

Skaistu izšūtu blūzīti darinājusi Gunta Ausma Atiķe, kas piedalījusies izstādē visus sešus gadus, kopš tā notiek. Arī Olga Vecvagare piedalās regulāri. Janīna Vorobeičika darina lielas gleznas, izšujot ar lentītēm. Tās izpelnās skatītāju simpātijas, jo darbi ir ļoti grezni un vērienīgi. Balsošanas kaste, kā katru gadu, būs izstāžu zāles stūrī. “Skatītāji ir aicināti nobalsot par savu mīļāko darbu. Mūs atbalsta rokdarbu veikals “Kumode”, kas piešķir veicināšanas balvas. Balsu skaits parasti ir skaitāms simtos, izstāde vienmēr ir ļoti labi apmeklēta. Cilvēki apbrīno netipisko žanru – ka gleznas var izšūt,” stāsta A. Strazda.

Rokdarbu izstādi atklās šodien pulksten 17.30.