Piektdiena, 19. aprīlis Vēsma, Fanija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Krievu teātra premjers Jakovs Rafalsons atklās Liepājas teātra 100.sezonu

Krievu teātra premjers Jakovs Rafalsons atklās Liepājas teātra 100.sezonu
08.09.2006 08:43

0

Atslēgvārdi

Nākampiektdien, 15.septembrī, ar Žana Pola Sartra lugas “Aiz slēgtām durvīm” pirmizrādi Rolanda Atkočūna režijā Liepājas teātris atklāj savu 100.sezonu. Pirmo reizi mūsu teātra vēsturē izrādes notiks gan latviešu, gan arī krievu valodā. Galveno lomu jauniestudējumā uzaicināts spēlēt Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra premjers Jakovs Rafalsons.

Vizītkarte
Jakovs Rafalsons.

Lai gan aktiera tēvs bija rīdzinieks (viņš ir aizgājis viņsaulē), Jakovs Rafalsons ir dzimis Ukrainā;
1964.gadā pārceļas uz dzīvi Rīgā, bet pēc diviem gadiem iestājas Jaroslavļas teātra skolā;
līdz 90.gadiem spēlē Voroņežas, Sevastopoles, Tomskas un citos teātros, sadarbojies ar Maskavas teātriem “Naš teatr” un “Globuss”;
1991.gadā atgriežas Latvijā un kļūst par Rīgas Krievu drāmas teātra jeb tagad Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra vadošo aktieri;
spēlējis vairākās Latvijas TV filmās un seriālos, latviski ierunājis lomu arī animācijas filmā. Šobrīd atkal filmējas kazino īpašnieka lomā jaunajā TV lielseriālā “Neprāta cena”;
vairākkārt nominēts Latvijas teātru gada noslēguma pasākumā “Spēlmaņu nakts” un divas reizes kļuvis par laureātu – 1996.gadā par kapteiņa lomu izrādē “Nāves deja” un 2001.gadā par Skapēna lomu izrādē “Skapēna blēdības”;
2003.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 

Būdams ākstu brālības visīstenākais pārstāvis un aktieris līdz kaulam, Jakovs Rafalsons par šo sūtību ir teicis šādus vārdus: “Galvenais – gribas būt godīgam savā profesijā. Tās prasības, kuras aktieri izvirza paši sev, ir augstākas par tām, kuras mums izvirza skatītāji. Jo mūsu uzvara vienmēr ir skatītāju uzvara. Mūsu sakāve – vienmēr tikai mūsu aktieriskā sakāve. Ikreiz, uzsākot darbu jaunā izrādē, mēs neprātīgi vēlamies nelikt vilties tiem, kas mūs mīl. Un ļoti ceram, ka tie, kuri nemīl, mainīs domas uz pretējo pusi.”

Kad Jakovam Rafalsonam, kurš spriegajās mēģinājumu dienās atrada laiku arī intervijai, atgādinājām šos viņa teiktos vārdus, aktieris bija nedaudz samulsis: vai tiešām es tā esmu sacījis? Bet tad domīgi piebilda: “Tā jau tas arī ir.” Arī šobrīd nebūt ne vieglajā Liepājas teātra situācijā, bet it īpaši tā jubilejas sezonā, var tikai atkārtot šos viedos vārdus: “Mēs neprātīgi vēlamies nelikt vilties tiem, kas mūs mīl.”

Darba jums papilnam, kāpēc vēl uzņēmāties šo papildslodzi – braukāt uz mēģinājumiem Liepājā?
– Es esmu darbaholiķis. 9.oktobrī Latvijas TV sāksies pirmizrāde seriālam “Neprāta cena”, kuru uzņem režisore Inta Gorodecka un kuram paredzētas vairāk nekā 60 sērijas. Tur es patlaban filmējos kazino īpašnieka lomā un arī runāju latviski. Rīgas Krievu teātrī es kopā ar Lilitu Ozoliņu spēlēju vienā no 20.gadsimta labākajām lugām – Olbi “Kam no Vulfa kundzes bail?”. Tūlīt sezonas atklāšanā man mūsu teātrī būs pirmizrāde Dostojevska stāstu iestudējumā “Krievu smiekli” Romana Kozika režijā. Tiekoties ar Lilitu un parlamenta spīkeri Ingridu Ūdri, pastāstīju par Liepājas teātri, tā jauno māksliniecisko vadītāju un uzaicināju uz pirmizrādi. Viņas man solīja: ja būs brīvas, atbrauks. Man Liepāja šķiet apbrīnojama pilsēta un te ir brīnišķīgi skatītāji. Jo, kad atbraucam ar viesizrādēm, mums zāle te ir pilna. Uzskatu, ka skaistākas un labākas zāles izrādēm kā Liepājas teātra, aktieriem un man personiski nav. Un to es nesaku skaistu vārdu pēc, tā tas tiešām ir.

Kas jūs pamudināja strādāt Liepājas teātra mākslinieciskā vadītāja Rolanda Atkočūna režisētajā jauniestudējumā?
– Šeit nepieciešama maza atkāpe. Kad liepājnieki atveda uz Rīgu un Nacionālajā teātrī parādīja Atkočūna iestudēto “…nabaga tēvu…” (A.L.Kopita “Skapī māte tēvu kar, ak, tēvs, nabaga tēvs, viņš vairs nenāks šovakar” – I.I), noskatījos to un biju mēms, es biju sajūsmā, izjutu lielu gandarījumu. Pēc manām domām Liepāja ir ieguvusi satriecošu režisoru. Uzskatu, ka režisors uztaisījis absolūti rafinētu, tas ir, izsmalcinātu, tēlainu, mūsdienīgu izrādi. Jāteic, ka šobrīd vispār lietuviešiem ir lieliski režisori, kaut kas interesants kūņojas viņu režijas skolā, kaut kāds savdabīgs redzējums… Pēc izrādes aizkulisēs iepazinos ar Atkočūnu un viņu uzaicināju uz mūsu Krievu teātri paskatīties  izrādi, kurā es spēlēju. Viņš atnāca un tūlīt uzaicināja mani uz Liepājas teātri savā izrādē. Es darīju visu, lai šeit nokļūtu – palūdzu sava teātra direkcijai, lai mani izbrīvē, netraucē, un atbraucu uz Liepāju. Šeit ir brīnišķīgi aktieri – spoža aktrise Inese Kučinska, par viņu biju sajūsmā jau minētajā Atkočūna izrādē, tāpat apbrīnojama aktrise ir no Daugavpils atnākusī Jūlija Ļaha un, protams, arī Leons Leščinskis. Man ir milzīgs gandarījums tagad kopā ar viņiem strādāt.

Vai jums tas ir grūts uzdevums – spēlēt pārmaiņus divās valodās? Īpaši latviešu, kurā jums uz skatuves un arī filmās tomēr nācies spēlēt reti, bet Žana Pola Sartra doma un valoda ir īpaši sarežģīta.
– Zināt, jā, lai gan tas man nav pirmais darbs uz skatuves latviešu valodā. Savulaik es brīnišķīgajā teātrī “TT” spēlēju izrādē “Tiritomba jeb Zelta zivtiņa”  un “Tiritomba 2”, arī filma tika uzņemta.

Jūs spēlējāt kopā ar Līgu Liepiņu un Annu Putniņu, kā arī Liepājas teātra aktieri Leonu Leščinski, kurš arī tagad ir jūsu partneris Sartra lugas izrādē izsūtāmā lomā.
– Absolūti precīzi. Toreiz lugas autors un režisors bija Lauris Guntars. Tad mēs vēl spēlējām Laura lugā uz kuģa, ko viņš uzrakstīja speciāli šai videi. Kuģis kursēja pa Daugavu un mēs pasažieriem spēlējām.

Kā un ko jūs darāt, lai iemācītos un izdzīvotu šo tekstu latviešu valodā?
– Sākumā mēs mēģinājām krievu valodā, tagad latviešu. Plānots, ka pirmizrāde latviski notiks 15.septembrī, bet krieviski 17.septembrī. Tomēr neviena izrāde manā dzīvē nav prasījusi tik daudz spēka un enerģijas, kā šī fantastiskā Sartra luga, bet sevišķi viņa valoda. Tāpēc, ka tā ir cita enerģētika, tas nav sadzīviskais līmenis. Man ļoti gribētos, lai Liepājas teātris ar šo iestudējumu svinētu uzvaru, tāpēc ka teātra uzvara ir arī skatītāju uzvara. Sevišķi, ja zinām, ka Liepājas teātris šoruden uzsāk savu simto sezonu! Pie tam Liepājas teātris pirmo reizi riskēja šo izrādi iestudēt ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā. Domāju, ka tas ir pareizi un gudri, jo uzskatu – neviena valoda netraucē runāt par dziļām un nopietnām  lietām.

Īpaši mākslas valoda…
– Jūs absolūti precīzi trāpījāt, jā, ir viena – mākslas valoda. Un mēs darīsim visu iespējamo, lai to šajā izrādē sasniegtu. Manī ir liels satraukums, lai kaut kas nenojuktu. Es strādāju krievu teātrī, bet, kad mani savulaik uzaicināja spēlēt latviešu teātrī, es nepratu ne vārda latviski. Tagad es visu saprotu, lai gan ne tik gludi iet ar to izrunu.
Ja jūs zinātu, cik esmu neapdāvināts svešvalodās! Padomjlaikos cita valoda nebija vajadzīga. Mans tēvs, kurš, starp citu, bija no Rīgas un tikai 1941.gadā aizbēga, ar teātri, ar mākslu nebija saistīts, taču pārvaldīja piecas valodas un brīvi runāja latviski. Uz Rīgu viņš atkal atbrauca tikai 1964.gadā, izkāpa uz platformas un sāka runāt latviski, it kā no šejienes nebūtu aizbraucis. Viņš runāja literārā, nevis sadzīviskajā līmenī. Diriģents Ilmārs Lapiņš šad tad ar manu tēvu tikās un bija pārsteigts par viņa latviešu valodu. Tēvs vairs nav starp dzīvajiem, bet ir piepildījusies viņa vēlēšanās, lai es strādātu Latvijā.
Tagad jau es visu saprotu latviski, bet vienalga tas man ir ļoti grūti. Iemācīties pareizo izrunu man palīdz aktrises – manas partneres. Tā man iznāca strādāt ar Lilitu Ozoliņu, kad savulaik satikāmies izrādē “Nāves deja” uz Rīgas Krievu teātra skatuves. Arī viņa baidījās, kā būs, kā skatītājs pieņems viņas akcentu. Tomēr es ceru, ja nebūs kaut kas īsti pareizi, skatītāji man piedos.

Šādos gadījumos skatītāji mēdz būt ļoti labvēlīgi un saprotoši. Patlaban jūs esat dziļi iekšā rakstnieka Garsēna lomā Sartra lugā “Aiz slēgtām durvīm”. Raksturojiet, lūdzu, šī tēla būtību.
– Šī ir viena no Sartra labākajām lugām, kas ar milzu panākumiem pārstaigājusi daudzu valstu teātru skatuves. Lugas saturu nav viegli izstāstīt, un tas pašreiz nav vajadzīgs. Vispirms šo lugu var raksturot kā traģifarsu. Vēl gribu piebilst, ka izrādē skanēs lietuviešu komponista Gedrusa lieliskā mūzika. Viņa mūzika skan arī filmās un izrādēs Maskavā, nesen viņš saņēmis starptautisku balvu par kādu filmu. Mūsu izrādē šie četri varoņi – mans spēlētais rakstnieks Garsēns, Ineses Kučinskas Inese, Jūlijas Ļahas Estella, kā arī Leona Leščinska Izsūtāmais – ir nomiruši jeb, kā mēs sakām, ir prombūtnē, viņsaulē. Nu un, lūk, viņi par kaut kādiem grēkiem, īsi pirms tikšanās ar Dievu, ir nokļuvuši savādā situācijā. Varoņiem nākas piemēroties apstākļiem un citam ar citu, jo Sartrs saka: “Elle – tie ir citi cilvēki.” Režisors to citādi formulē – labs un ļauns ir abstrakti jēdzieni, jo, kas vienam liekas labs, tas otram – ļauns vai grēks. Bet pēc manām domām, ja mēs izsūdzētu savus grēkus, tad droši vien mēs izbēgtu no elles. Bet elle, pēc izrādes noprotam, atrodas katrā no mums. Piemēram, kad cilvēks saka – es braucu atpūsties, tad viņš taču vienalga aizved līdzi sevi pašu, jo no sevis jau nekur neizbēgsi. Izrādē tādā veidā  tas nav parādīts, bet es tā to saprotu un izjūtu. Vislielākais grēks ir lepnība, par ko Dievs sūta uz elli. Luga uzrakstīta ar fantastisku humoru, un, lai Dievs dod, ka spējam tikt galā ar režisora Atkočūna dotajiem uzdevumiem.

Katrā ziņā mūsu skatītājiem, uzzinot, ka Jakovs Rafalsons spēlēs Liepājas jauniestudējumā, radās pastiprināta interese.
– Esmu satraucies, bet zinu, ka Liepājas skatītāji ir ļoti prasīgi, taču arī labvēlīgi.

Jums būs tā iespēja atklāt Liepājas teātra 100.sezonu.
– Jūsu teātrim nav viegls laiks, tomēr esmu pārliecināts, ka viss nokārtosies. Liepājas teātrim tā ir cienījama jubileja – vesels gadsimts taču! Tas nav tā vienkārši aizslaukāms.

Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz