Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 25. septembris

+13°C
Vējš: ZR 8.4 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Rauls, Rodrigo

Kur jūra satiekas ar zemi, Liepāja svin savus svētkus  (38)

Kā jau katru gadu, martā, pavasara pirmajā mēnesī, liepājnieki ar visdažādākajiem sarīkojumiem svin savas pilsētas dzimšanas dienu. Tomēr šo svinību centrālais notikums ir kopējais darbs, kad sveicam liepājniekus, kuru iepriekšējā gada devumu esam atzinīgi novērtējuši un piešķīruši titulus "Goda un Gada liepājnieks". Arī šoreiz Liepājas teātrī visiem bija dota iespēja klātienē sveikt un sumināt Goda un Gada liepājniekus. Kā jau iepriekš rakstījām, titulu "Gada liepājnieks" divpadsmit nominācijās par paveikto 2006.gadā šogad saņēma četrpadsmit liepājnieku.

Savukārt pilsētas augstākās atzinības tituls "Goda liepājnieks" par ilggadēju ieguldījumu Liepājas pilsētas izglītības sistēmas attīstībā un skolu jaunatnes izglītošanā nešauboties tika piešķirts Tālivaldim Deklauam.

Katrs no Gada liepājniekiem svinīgajā ceremonijā uz Liepājas teātra skatuves no Pilsētas domes priekšsēdētāja Ulda Seska un viņa pirmās vietnieces Silvas Goldes rokām saņēma arī sudraba godazīmi – piespraudi, kas veidota kā liepu lapa, uz kuras attēlota Liepājas ģerbonī redzamā lauva, bet  Goda liepājnieks – ordeni, kā arī piemiņai īpašas Liepājas monētas.

Liepājnieku godināšanas ceremonijā autorkoncertu sniedza Aivars Hermanis kopā ar instrumentālo grupu un dziedātājiem Jolantu Gulbi un Igo.

Indra Imbovica,
"Kurzemes Vārds"

Pilsētas augstākās atzinības titulu "Goda liepājnieks" no Pilsētas domes priekšsēdētāja Ulda Seska un viņa pirmās vietnieces Silvas Goldes rokām reizē ar pašu mazāko liepājnieku suminājumiem saņem Tālivaldis Deklaus.


Dāvanā arī „Liepājas stāsts”

Sestdien Liepājas ledushallē liepājniekiem pilsētas dzimšanas dienā tika pasniegta vēl viena vērienīga dāvana – koncertuzvedums "Liepājas stāsts", kura autori ir Guntars Račs un Ainars Virga un kurā bija iesaistīts liels skaits mākslinieku.


Dzērājmūziķus mūsējie prot notēlot

Lai arī patriotiskās jūtas vienmēr uzstājīgi liek apgalvot, ka viss ir labs, kas pašu mājās radīts, tomēr uz topošo koncertuzvedumu "Liepājas stāsts" sākotnēji raudzījos visai skeptiski. Jo, pirmkārt, bija atlikuši tikai nepilni divi mēneši līdz pirmizrādei, bet visi sarīkojumā iesaistītie mākslinieki tā arī nebija sanākuši vienkopus. Otrkārt, Ainars Virga kopš izrādes "Akmeņi" nebija devis ziņu, vai mūza viņam joprojām uzticīga. Treškārt, vairāku galveno lomu atveidotāji bija jauni mūziķi, par kuru aktiermeistarības spējām ne pašiem, ne arī citiem nebija īstas skaidrības. Ceturtkārt, uzvedumā bija iesaistīti tik daudzi mākslinieki, ka ar tik lieku baru spētu tikt galā tikai kāda bērnudārza talantīgākā audzinātāja.

Taču, apmeklējot vairākus mēģinājumus, redzēju, ka režisors Juris Rijnieks pat mazam bērnam saprotamā valodā spēj ieskaidrot, kāda sejas izteiksme un kustības piedienas mīlas kaisles vai naida plosītam dziedonim, un norādījumus Liepājas zvaigznes neredzētā paklausībā izpildīja vai vismaz mēģināja to darīt. Un, vērojot producentu Gunti Kolertu, kurš neatlaidīgi tramdīja tos, kas bija aizkavējušies viesnīcā vai paņēmuši garāku pīppauzi, un kurš lasīja uz mēģinājumu netikušo aktieru tekstus, neļaudams izjaukt tā raito ritumu, kā arī pārliecinoties, ka mūziķi bez kurnēšanas var vairākas stundas no vietas nosēdēt pie saviem mūzikas instrumentiem, taujātājiem varēju droši apgalvot, ka koncertuzvedums būs ja ne gluži izcils, tad vismaz interesants gan.

Dažs sestdienas vakarā mājup devās ar apziņu, ka sen neko tik labu nebija sagaidījis no mūsu pilsētas populārās mūzikas pārstāvjiem. "Līvu" fanus droši vien vairāk priecēja fakts, ka ar viņu mīluli Ainaru Virgu viss kārtībā un ka viņš vēl spēj radīt atmiņā paliekošus skaņdarbus. Lai arī jauno un skanīgo balsu īpašnieku dēļ dažs darbs izklausījās kā roks popa mērcē, tomēr profesionālais muzikālais pavadījums, ko nodrošināja "Līvi" un "Ivo Fomins Band" un viesmūziķi, atgrieza uz zemes, atgādinot, kādu mūzikas stilu tad Liepājas mākslinieki pārstāv.  

Protams, kā jau jebkuram pasākumam, arī "Liepājas stāstam" var atrast vājās vietas. Kāds, kurš atradās patālāk no skatuves, bija neapmierināts, ka uz lielajiem ekrāniem visu laiku nevarēja sekot līdzi uz skatuves notiekošajam, savukārt cits pukojās, ka dažbrīd ar dzirdamību bijis pašvaki. Vairāki, kuriem līdzi bija bērni, iespējams, būtu priecājušies, ja uz plakātiem būtu parādīts ne tikai, kad jāaplaudē un jāpauž ovācijas, bet būtu arī dots mājiens, kad jaunākās paaudzes pārstāvjiem no aktieru puses izskanošo rupjo vārdu dēļ jāaizspiež ausis. Aprunājoties ar vairākiem apmeklētājiem, nācās arī dzirdēt, ka daži bija vīlušies galvenās sieviešu lomas atveidotājas Maijas Romaško vokālā, bet cits tā arī nebija ticis skaidrībā, par ko tad īsti ir stāsts – par mīlestību, mūziķu attiecībām vai pilsētu un kā tad tas īsti beidzās.  

Protams, ir arī daudz uzslavas vērtu lietu. Piemēram, Armanda Kaušeļa prasme iejusties izvirtušā miliča tēlā, Andreja Gradinārova pārliecinošais dzērājmūziķa atveidojums un labais dziedājums, īpaši tandēmā ar fifīgās balss īpašnieku Marģeru Eglinski, kura aktiera talants ļāva noticēt, ka mazs cinītis spēj gāzt lielu vezumu, proti, nav jābūt miesās brangam, bet gana lecīgam un mutīgam, lai izkautos ar vietējā ansamblīša puišiem. Mūziklos gūtā pieredze neļāva vilties galvenās lomas atveidotājā Ivo Fominā, kurš parādīja, ka savas balss un atraktivitātes dēļ spēj būt ne tikai labs līderis, bet arī komandas spēlētājs un ka viņam var uzticēt arī raksturlomas. Šķiet, ka Gintam Meļķim jāsāk apzināties, ka savas patīkamās balss un bravūrīgā rokmūziķa tēla dēļ panācis to, ka zaķi tuvākajā laikā viņam riņķos apkārt ne tikai uz skatuves.

 

Tikai īstens liepājnieks zina, par ko smejas vēju pilsētas iemītnieks. Un tikai Liepājas mūziķis zina, kādu dzīvesveidu piekopj šīs pilsētas mākslinieks. "Liepājas stāsta" libreta autors Guntars Račs ir dzimis liepājnieks, kas spēlē bungas un sacer dziesmu tekstus. Zāle smējās un uz skatuves notiekošo pieņēma gandrīz kā patiesību. Taču tie, kuri neguva baudījumu ar ausīm, varēja priecēt acis. Jo skatuve bija piepildīta gan ar dziedošiem, gan dejojošiem māksliniekiem.

Liepājnieki ir saņēmuši savu dāvanu – "Liepājas stāstu". Kādam tas patika, kādam ne. Taču lielākā dāvana ir tā, ka mēs zinām, ka Liepājā mīt tik daudz talantīgu cilvēku, kuri spēj sanākt vienkopus un radīt lietas, kas patīk ne tikai mums pašiem, bet kas, mēģinājumos vēl uzpulētas, varētu patīkami pārsteigt arī citus. 

Inita Gūtmane,
"Kurzemes Vārds"


Vēl jāpilnveido

Visu koncertuzvedumu "Liepājas stāsts" nenoskatījos, bet tas, ko redzēju, tehnisko nebūšanu dēļ atstāja mēģinājuma iespaidu. Vērojot publikas reakciju, secināju, ka tai vislabāk patika dialogi, īpaši tie, kuros bija iesaistīts Marģers Eglinskis, kas kā aktieris, manuprāt, ir labs. Arī Maija Romaško kā aktrise sevi parādīja veiksmīgi. Piesaistīja Gints Meļķis, īpaši jau savas parūkas dēļ. Tā kā viņš bija sliktais tēls, varbūt Gintam vajadzēja būt vēl nekaunīgākam, huligāniskākam. Pasākumā bija diezgan daudz runu un deju, tāpēc es "Liepājas stāstu", kurš nebija ne īsti koncerts, ne izrāde, labprātāk būtu vērojis teātrī. Runājot par mūziku, visas dziesmas nedzirdēju, bet viena man tīri labi patika. Var just, ka Liepājas Pilsētas dome finansiāli atbalstījusi šo darbu. Taču, lai to varētu rādīt arī citās Latvijas vietās, tas vēl jāpilnveido, jāpanāk, lai tas neatstāj nepabeigtības iespaidu.

Tomass Kleins,
mūziķis


Mīla tā arī neuzplauka

Neapšaubāmi, Ainara Virgas un Guntara Rača vārdi jau runā paši par sevi. Viņu darbi ir vērtības, kas ir tuvas un saprotamas ne tikai liepājniekiem. Iespējams, tieši tāpēc no "Liepājas stāsta" tika gaidīts jauns emocionāls pārsteigums un piedzīvojums, kas spētu vēlreiz apliecināt rokenrola pilsētas neatkārtojamību un liepājnieku patriotismu. To lielā mērā provocēja arī iespaidīga reklāmas kampaņa un intrigas uzturēšana. Lai gan visiem jau tāpat bija skaidrs, ka runa būs par "Līviem" un "Credo" – sliktajiem un labajiem zēniem 80.gadu Liepājas mūzikas dzīvē. Un, iespējams, tieši solītās intrigas – konflikta trūkuma dēļ "Liepājas stāsts" bija stāsts… Jā, par ko tad? Par mūziku, laiku un mīlestību – tā rakstīts programmā. Virspusēji skatoties, kaut kas no katra arī bija, taču vismazāk gan mīlestības… Love story beidzās, tā arī nesācies… Lai gan pats sākums bija daudzsološs – izrādes ritms, gaismas, dejas, mūzika, asprātīgi dialogi. Taču nesekoja stāsta kulminācija, tieši otrādi, es atvainojos, – kļuva arvien garlaicīgāk… Katrā gadījumā, dalībnieki ir ieguldījuši lielu darbu, un tā bija jauka dāvana pilsētas dzimšanas dienā, bet, ja koncertuzvedumu paredzēts izrādīt atkārtoti, nepieciešams vēl piestrādāt tehniskā, mākslinieciskā un izpildījuma ziņā, lai skatītājs gūtu patiesi emocionālu pārdzīvojumu. 

Jāuzslavē galvenā dekorācija – tramvaju tilts kā vienojošs simbols starp Vecliepāju un Jaunliepāju (t.i. "Credo" un "Līviem"), ko pastiprināja aizmugurē esošais ekrāns ar laika un vietu iezīmēm.

Gunta Veisbuka,
viena no kādreizējām "Liepājas dzintara" organizētājām

  • Komentāri (38)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!