Nīcas, Bārtas, Rucavas, Suitu un Kuršu ķoniņu kultūrtelpu pārstāvji sākuši veidot notikumu plānu vairākiem gadiem.

Projekta idejas autori ir etniskā biedrība “Suiti” un tās vadītāja Dace Martinova.

Kurzemē šobrīd ir piecas kultūrtelpas, no kurām vissenāk izveidotā ir Suitu kultūrtelpa, bet jaunākā ir Bārta, un statusam gatavojas kuršu ķoniņi.

“Tās visas varētu darboties kopā, organizēt kaimiņu būšanu, tīklošanos, kurā cita no citas varētu kaut ko iegūt, iemācīties un popularizēt kultūrtelpu dažādību pašu iedzīvotājiem un Kurzemes viesiem,” stāsta Nīcas kultūrtelpas pārstāve projektā, Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Solveiga Kūlaine.

Kulminācija būs Eiropas kultūras galvaspilsētas gads, pirmie pasākumi gaidāmi jau 2025. gadā.

Katra kultūrtelpa savā vidē uzņems pārējās un organizēs notikumus par noteiktu tēmu.

Šie notikumi un temati vēl var mainīties, jo pagaidām bijusi tikai viena kultūrtelpu pārstāvju tikšanās, kurā ieskicēts sadarbības plāns, norāda S. Kūlaine.

Pašlaik plānots, ka 2027. gada februārī visi sabrauks Nīcā, lai iepazītos ar ķekatām un maskošanās tradīciju, kas nekur citur nav līdz mūsdienām saglabājusies, darinātu maskas un ielēktu nīcenieku mājās ķekatu vakarā.

Tālāk aprīlī visi tiktos pie kuršu ķoniņiem, kuriem pašlaik aktuāla ir dzimtas pētniecība.

Katra kultūrtelpa vedīs līdzi viņu vidū zināmu šīs jomas speciālistu, kurš padalīsies pieredzē, un pārējiem būs iespēja saņemt padomus, kā veiksmīgāk paveikt dzimtas pētniecību.

Maijā Bārtā akcents būtu uz tautastērpa darināšanu, valkāšanu un mūsdienīgām interpretācijām.

Jūlijā kultūrtelpas tiktos Rucavā uz tradicionālo Annas dienu popularizēt savu kulināro mantojumu.

Noslēdzošais notikums septembrī būtu pie suitiem Alsungā, kur galvenā būs tradicionālā dziedāšana un muzicēšana, kā arī sakrālais mantojums, kas tik spēcīgs ir tikai suitu novadā.

“Gribam, lai katrā notikumā būtu cilvēki, kuri kaut ko jaunu izpētījuši, ļaudis, kas praktizē tās lietas, par ko runājam. Katras reizes noslēgumā būtu dziesmas, dejas, kultūrtelpas un dzīves svinēšana.

Ceram, ka izdosies arī iesaistīt sabiedrību, jo šie notikumi plānoti, lai sabiedrību aicinātu piedalīties, lai cilvēki uzzinātu par kultūrtelpām un tās iegūtu realitātes piesitienu, ne tikai uz papīra rakstītu nosaukumu,” pauž S. Kūlaine.