Speciāliste parakusies dziļāk vēsturnieku un literātu vidū cienīta saldenieka Valdemāra Ancīša izceltam faktam latviešu kalendāru vēsturē. Tēma piesaistīja viņas uzmanību, un nu muzeja stundu saraksts papildināts ar 12. nodarbību – ”Kalendāru patiesības”.

Mani pieņēma pirmajā skolēnu grupā, un tā pirms dažām nedēļām uz nepilnu stundu kļuvu par Saldus pamatskolas 7. klases skolnieci. Veikli tiku galā ar Saules un Mēness kalendāru, toties apmaldījos mūžīgā kalendāra stabiņos un rindās. Diemžēl neko nesapratu no pī kalendārās sistēmas, bet bez aizķeršanās izlasīju visus tekstus vecajā drukā. Skolēniem nodarbība atsauca atmiņā pērnā gada literatūras stundu un iezīmēja vairākas tēmas, kuras jāapgūst vēsturē.

Saldus muzeja krājumā ir diezgan daudz dažādu laiku un tēmu kalendāri, tādēļ nodarbības dalībnieki gūst vispusīgu ieskatu.

”Muzejam paveicās, ka kādu dienu pie mūsu durvīm bija atstāta kaudze ar seniem kalendāriem. Daži no tiem interesanti tāpēc, ka ir ar īpašnieku piezīmēm par svarīgiem darbiem, laikapstākļiem,” stāsta Sandra Leitholde.

”Kalendāru patiesībām” sastādīta mācību burtnīca no vairākiem Saldus muzejā glabātiem eksemplāriem. ”Jocīgs,” tā par burtnīcai izvēlētu kalendārija paraugu sacīja skolēni. Viņi nesaprata, kādēļ 1929. gadā kādam savajadzējās dienu un mēnešu reģistrā normālus personvārdus aizstāt ar pārspīlēti tautiskiem. Novaidējos, 24. decembra lodziņā neizlasījusi ne ”Ieva”, ne ”Ādams”, bet gan ”Mīlviesis”. ”Lūcijas” vietā – ”Glīta”, ”Jukums” nomainīts pret ”Varonu”, bet ”Toms” – pret ”Giedvili”!

Sašutumu drīz nomāc patriotisks lepnums – Sandra Leitholde atgriezās pie stundas iesākumā pieminēta fakta, ka pirmais latviešu kalendārs izdots 18. gadsimta vidū Saldus novada teritorijā, agrākajā Kursīšu un Zvārdes draudzē. Pedagoģe precizēja: ”Toreiz tajā kalpoja astronomijā un astroloģijā ļoti ieinteresēts mācītājs Georgs Vilhelms Krīgers. Viņš izdeva vairākus kalendārus vācu valodā, bet 1758. gadā sastādīja ”Jauno un Veco Latviešu Laiku–Grāmatu”.

Tā ir pirmais zināmais kalendārs latviešu valodā, tāpēc jāpieļauj varbūtība, ka bija vēl kāds un latviešu kalendāra dzimtene tomēr ir citur.” Krīgers kabatas formāta izdevumam kalendāriju nokopēja no sava vācu kalendāra, bet pārējās lapās latviešu valodā izglītoja par Kosmosu un Zemes uzbūvi, skaidroja, kas ir debesu velve un kāpēc līdz tai jāiet 142 miljonus gadu.

S. Leitholde mūs rosināja ar kritisku aci pārskatīt izdevumus no muzeja krājuma un pašiem pārliecināties, cik precīzi tie atspoguļo sava laika domas un runas. Piemēram, ”Laika zoba kalendārs 1929. gadam” ir krāsains, tātad bija padārgs, bet satura ziņā mūsu dienu cilvēkam, iespējams, par smagu, jo apsaukā cilvēkus viņu tautības (vislielākā zalve tika ebrejiem), turības un politisku uzskatu dēļ. Toties nacistu okupācijas laika izdevumā ne miņas no ideoloģijas un visa uzmanība pievērsta cilvēku izdzīvošanai kara apstākļos.

Kalendāra lasītāji uzzināja, ko taupīt, kā sasildīties, izmazgāt veļu bez ziepēm un daudz citu ikdienai noderīgu padomu. 20. gadsimta sākumā kalendāru sastādītāji reaģēja uz preču viltojumiem, tāpēc pamācīja lasītājus, kā atšķirt īstu pienu, cukuru, kafiju, sviestu, šokolādi, etiķi, sinepes un citus produktus.

”Kalendāri daudzās ģimenēs ilgi bija vienīgā laicīgā lasāmviela, tāpēc tie ietekmēja cilvēku uzskatus,”

piebilda muzeja pedagoģe un atvēra 1942. gada izdevumu, kurš apgalvoja: sieviešu smadzenes nav noderīgas zinātniskam darbam.

Lektore daļu stundas veltīja saldeniekiem domātiem izdevumiem. Pats pirmais, 1894. gadam sastādītais, glabājas muzeja krātuvē. Tā simto jubileju Valdemārs Ancītis atzīmēja savā ”Saldus kalendārā”. To uzskatīja par 40. saldeniekiem izdoto kalendāru. Pēcāk laika grāmatas sastādījuši Saldus novada uzņēmumi, organizācijas, kolektīvi, arī dzimtas un draugu kopas. Šķiet, ka mūžsena bijusi laikraksta ”Saldus Zeme” tradīcija izdot savu kalendāru un to uzdāvināt abonentiem reizē ar gada pirmo avīzes numuru. Šajā ziņā 2023. gads mūsu lasītājiem būs citādāks.

INTERESANTI

Diena bez datuma

• 1958. gada februārī laikraksts ”Rīgas Balss” ziņoja: ”Kalendāra reformēšanas komiteja darbojas pie Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomiskās un sociālās padomes. Šī komiteja izskatījusi ap 200 dažādu projektu.

• Viens paredz gadu dalīt četros ceturkšņos, katrā pa 91 dienai. Katra ceturkšņa pirmajā mēnesī (janvārī, aprīlī, jūlijā, oktobrī) būtu 31 diena, pārējos – 30. Katrā ceturksnī 13 septiņdienu nedēļu. Pie tam katrs ceturksnis sākas svētdienā. Pēc šāda dalījuma gadā iznāk tikai 364 dienas, tādēļ pēc 30. decembra paredzēta diena bez datuma un nedēļas dienas nosaukuma. Šī diena būtu starptautiski svētki – miera, labas gribas un visu zemju tautu sadarbības diena. Garajos gados otra šāda diena būtu starp 30. jūniju un 1. jūliju.”

Kalendāra maiņa Latvijā

• Gregora kalendāru jeb jauno stilu Kurzemes hercogistē ieviesa 1700. gadā, bet 1795. gadā, kad Kurzemi un Latgali pievienoja pareizticīgajai Krievijas Impērijai, laiku sāka skaitīt pēc Jūlija kalendāra jeb vecā stila. Latviešu atgriešanos pie iepriekšējās laika skaitīšanas sistēmas iesāka Vācijas armija 1915. gada maijā, bet noslēdza Padomju Krievija 1918. gada maijā. Jau 1910. gadā Krievijas Valsts padome bija gatava pakāpeniski likvidēt 13 dienu starpību, taču zaudēja Krievijas pareizticīgo baznīcas sinodes argumentiem, un valsts palika pie Jūlija kalendāra.