Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Laikmets pirms teju 100 gadiem izcilu grafiķu darbos

Līdz šim Kārļa Padega, Romana Sutas un Sigismunda Vidberga grafikas darbi vienā izstādē nebija eksponēti. Līdz ar to notikums ir unikāls ne vien Liepājas, bet Latvijas mākslas telpā kopumā.

01.11.2022 06:04

liepajniekiem.lv

Labi iesāktā sadarbība ar mākslas centru “Zuzeum” turpinās, un Liepājas muzeja apmeklētāji kopš aizvadītās piektdienas var skatīt trīs izcilu Latvijas starpkaru perioda mākslinieku atstāto mantojumu.

Svinīgajā brīdī klāt bija arī mākslas kolekcijas īpašnieks Jānis Zuzāns.

Interese par grafiķu darbu izstādi “Padegs. Suta. Vidbergs. Darbi no Zuzānu kolekcijas” bija liela – anfilādē, kur izstādīti ap 60 grafikas oriģināldarbu, kuplajā apmeklētāju pulkā nācās draudzīgi spraukties cits citam garām, lai aplūkotu ekspozīciju – starpkaru periodā tapušos darbus.

Tas bija laiks, kad visi trīs autori pilnveidoja mākslinieciskos rokrakstus, kādus tos pazīstam mūsdienās.

“Liepājas muzejam tas ir ļoti nozīmīgs notikums, domāju, arī pilsētas mākslas dzīvē kultūras mantojuma ziņā, pateicoties mākslas kolekcionāram Jānim Zuzānam un mākslas centram “Zuzeum”, ar kuru mums veidojas ilgstoša un laba sadarbība,” svinīgajā uzrunā prieku pauda Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

“Tādi vārdi kā Romans Suta, Kārlis Padegs, Sigismunds Vidbergs paši par sevi ir ikonas Latvijas mākslas dzīvē, tās ir Latvijas mākslas vērtības, un šie trīs dižgari pirmo reizi tiek parādīti šādā grafikas izstādē. Tas ir notikums kopumā Latvijas mākslas telpā. Esam ļoti pateicīgi.”

Svinīgajā atklāšanā interese par darbiem bija tiešām liela – ieradās dažādu paaudžu mākslas cienītāji. “Tas ir Liepājas muzejam ļoti nozīmīgs notikums, domāju – arī Liepājas pilsētas mākslas dzīvē kultūras mantojuma ziņā,” uzrunājot sanākušos, par jaunatklāto izstādi prieku pauda muzeja direktore Dace Kārkla. Foto: Egons Zīverts

Jaunatklātā izstāde seko pēc pagājušā gada rudenī skatāmās Latvijas mākslas klasiķa Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa izstādes.

“Jūs paši pie visa esat vainīgi: iepriekšējā izstādē mūs tā ātri noķērāt, parādījāt apakšējās telpas, toreiz to sienas bija izkrāsotas dažādās krāsās, – ka te varētu tādu izstādi izveidot.

Laura toreiz bija klāt, saprata – jā, kaut kas te var sanākt. Un mēs jau esam vienmēr noskaņoti sadarboties,” ar smaidu atklāšanā skaidroja J. Zuzāns, uzrunājot sanākušo publiku.

Viņš atklāja, ka Liepājas muzejā varētu notikt arī Rīgas mākslinieku grupas izstāde, apliecinot, – turpinājums sekos.

Liepājas Kultūras pārvaldes vadītājs Juris Jirgens J. Zuzānam pasniedza dāvanu – grāmatu par Liepājas arhitektūru 100 gados –, izsakot cerību, ka Liepājā “vēl ko redzēsim no jūsu kolekcijas darbiem”, nezinot par tālākajām iecerēm.

Izstādes iekārtojums veidots sadarbībā ar mākslas centru “Zuzeum”, un izstādes kuratore ir Laura Briede. Katram no māksliniekiem anfilādē piešķirta sava telpa, tādējādi dodot iespēju skatītājam redzēt, ar ko viņi cits no cita atšķiras. Tomēr ekspozīcija akcentē trīs tēmas, kam izstādes varoņi savās grafikās ir pievērsušies un kas vienmēr nodarbina radošus prātus, – sabiedrība, pilsēta un sieviete.

“Veidojot šo izstādi, secinu, ka ļoti interesants aspekts, ko varētu attiecināt uz visiem trim māksliniekiem, ir laiks. Kārlis Padegs dažbrīd šķiet piedzimis nedaudz pirms sava laika, Romans Suta ar savu enerģiju un spēku laiku it kā paliek uz priekšu, savukārt Sigismunds Vidbergs bijis sava laikmeta cilvēks un tajā organiski iekļāvies.

Tomēr tā laika sabiedrība ne vienmēr viņus pieņēma atplestām rokām. Šajā izstādē visi trīs mākslinieki ar saviem darbiem dod lielisku ieskatu 20. gadsimta 20.–30. gadu atmosfērā,” raksturo L. Briede.

Viņa zina stāstīt, ka visiem trim māksliniekiem kādā dzīves posmā bija raksturīgi provocēt tikumīgas un pilsoniskas sabiedrības sašutumu. Viņi centās lauzt stereotipus un aicināja mainīt auditorijas priekšstatus par pareizām un atzītām vērtībām mākslā.

Grafikas darbi Liepājas muzejā atradīsies piecus mēnešus, un, tā kā dienas gaisma tiem ir liels bieds, anfilādē logi ir aizsegti, papildus iegūstot plakni, uz kā izvietot darbus. “Muzejs ļoti nāca pretī ar telpu pielāgošanu, un tā bija pirmā prasība, tikai pēc tam sekoja ideja par telpu pārkrāsošanu,” pastāstīja L. Briede.

Viņa atlasījusi darbus, kuros mūsdienu notikumi atbalsojas tajos laikos, līdz ar to izdevies tilts uz laiku, no kura mūs šķir gandrīz gadsimts, un tā arī bijusi sākotnējā ideja.

Izstādes scenogrāfiju veidojis Andris Konošonoks, bet grafiskā dizaina autore ir Madara Krieviņa. Tā aplūkojama līdz nākamā gada 6. martam.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz