Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 19. augusts

+19°C
Vējš: DA 4.5 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Imanta, Melānija

Lancmanis: Jūgendstilu Liepājai nevajag uzsvērt  (4)

Atslēgvārdi jugendstils | tūrisms | arhitektūra

Jūgendstilu Liepājai nevajag uzsvērt, jo šajā ziņā Rīga ir nepārspējama, un Liepāja tai nevar līdzināties, komentējot ieceri pilsētu prezentēt kā jūgendstila pilsētu sacīja Rundāles pils direktors, mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis.

Jau ziņots, ka nākamo divu gadu laikā Liepājas jūgendstila arhitektūru pētīs zinātnieki, notiks šim stilam veltītas izstādes, veidos tūrisma maršrutu un Liepāju starptautiskā mērogā prezentēs kā jūgendstila pilsētu, iepriekš informēja Liepājas būvvaldes Vecliepājas rajona arhitekte Gunta Šnipke.

"Es uzskatu, ka jūgendstilu Liepājai nevajag uzsvērt. Šajā ziņā Rīga ir nepārspējama, Eiropā efektīgākā jūgendstila pilsēta, kam Liepāja nevar līdzināties," sacīja Lancmanis, piebilstot, ka pilsētā ir daži jūgendstila nami, taču "salīdzinot ar Rīgu tas nav nekas".

"Tas, ko Liepāja var piedāvāt, ir tās kontrasti - sākot ar neiedomājamo arhaismu un primitīvismu, ko dveš melnās, nodarvotās noliktavas un tad pēkšņi tāds absolūts Eiropas fenomens kā Svētās Trīsvienības baznīca," sacīja Lancmanis. Viņš norādīja, ka "tās dažas pilsētas jūgendstila ēkas kopējo ainu papildina, bet nav nekas īpašs". Kā sacīja Lancmanis, Latvijā ir tikai divi absolūti eiropeiski projekti - Trīssvienības baznīca un Rundāles pils.

"Ceru, ka Liepājas jaunā koncertzāle šo galējo kontrastu ansambli pilsētā ļoti efektīvi papildinās," uzskata Lancmanis.

Kā iepriekš norādīja Šnipke, Liepāja pēc Rīgas ir otrs lielākais jūgendstila centrs Latvijā, un priekšstats, ka šī stila ēku pilsētā ir maz, ir maldīgs.

"Maldīgais priekšstats, manuprāt, rodas tāpēc, ka jūgendstilam ir dažādi strāvojumi. Liepājā nav pārstāvēts tas, ko mēs Latvijā parasti asociējam ar šo stilu - dekoratīvi bagātu arhitektūru, kāda ir Rīgā, Alberta ielā. Taču jūgendstilā ir daļa, ko sauc par nacionālo romantismu. Šajā un citos mazāk zināmos novirzienos būvētu ēku Liepājā ir samērā daudz," sacīja Šnipke.

Kā piemēru viņa min nacionālā romantisma koka ēku Liepājā, Dzintara ielā 17. Tā pašlaik nav apdzīvota, bet ir labā stāvoklī. Nams bagāts dažādiem dekoratīviem rotājumiem un Latvijas, kā arī, iespējams, Eiropas kontekstā esot unikāla, jo koka arhitektūra Eiropā ir maz saglabājusies. Šajā ēkā, kā uzsver arhitekte, ir saglabāts ne vien ārējais veidols, bet arī daudzas interjera detaļas.

Viņa norādīja, ka, salīdzinot ar slavenākā pilsētas arhitekta Maksa Paula Berči atstāto mantojumu, jūgendstila mantojums Liepājā vēl nav tik labi apzināts, un nākamo divu gadu laikā situācija tikšot labota. "Liepājas jūgendstilā ir divas daļas - viena, ko mēs jau labi zinām un ar ko lepojamies, un otra, par kuru nav īstas skaidrības, kura nav izpētīta un sistematizēta," norāda Šnipke. Viņa informē, ka šis gads vairāk tiks veltīsim pētīšanai, taču paredzētas arī publiskas aktivitātes.

"Plānojam rakstus par jūgendstila laiku vietējā laikrakstā, izstrādāsim jaunu tūrisma maršrutu "Jūgendstila līnija" pa spilgtākajiem šī stila objektiem pilsētā," par plānotajām aktivitātēm stāsta Šnipke. Jūgendstila tēma noteikti tiks apspēlēta arī Muzeju naktī pavasarī un rudenī plānotajās arhitektūras dienās. Sadarbībā ar Rīgas jūgenstila muzeju, Liepājas muzejā plānots veidot izglītojošas ekspozīcijas.

LETA

  • Komentāri (4)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!