Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Pirmdiena, 24. jūnijs

Vārdadiena: Jānis

Latvietis svešumā ar valodu, garšu un sēņu nazi  (2)

Atslēgvārdi izstāde | lielais dzintars | latvieši | identitāte

Latviešu ēdiens numur viens ārpus Latvijas ir pīrāgi, kuru meistarklasēs angļu valodā piedalās jaunieši, kas nerunā latviski, bet vēlas izcept vecmāmiņas pīrāgus, kad viņas pašas vairs nav. Latvieti ārzemēs var pazīt pēc rotām, prievītes, latviskiem uzrakstiem uz apģērba un pēc sēņošanas. Par to stāsta izstāde "Es (arī) esmu latvietis", kas atklāta koncertzālē "Lielais dzintars".

Izstāde tapusi sadarbībā ar muzeju un pētniecības centru "Latvieši pasaulē". Tā jau bijusi skatāma Nacionālajā bibliotēkā un vairākās Latvijas pilsētās. Izstādes kuratore Baiba Bela atklāšanā uzsvēra, ka Liepājai ir īpaša vēsture izceļošanas ziņā, jo pirms drusku vairāk nekā simts gadiem šī pilsēta bija punkts, no kura ļaudis no visas cariskās Krievijas devās uz Ameriku. "Izceļošana no Latvijas bija ļoti intensīva pēc abiem pasaules kariem, bet atgriezās tikai daļa cilvēku. Daži pētnieki lēš, ka neatkarības gados izceļojuši ap 300 tūkstošiem cilvēku, oficiālā statistika ir mazāka. Visiem kādā brīdī aktuāli kļuvuši jautājumi – kas es esmu, no kurienes nāku, kas būs mani bērni? Klausoties tautiešu dzīvesstāstus, esmu apjautusi, cik komplicēti ir būt latvietim, ja tu nedzīvo Latvijā, īpaši grūti bērniem to izstāstīt. Ir tik daudzas konkurējošās identitātes, un neviens apkārt nerunā tādā dīvainā valodā," viņa teica.

Identitātes jautājums ir ļoti vienkāršs un ir pašsaprotami būt latvietim, ja cilvēks dzīvo savā senču zemē. Ārpus tās automātiska latvietība nav iespējama, tā jau kļūst par apzinātu izvēli. Izstādē latviešu identitāte pasaulē atklāta caur pamattēmām – es, mājas, kopiena, simboli. Latvietis var būt arī cilvēks, kas nerunā latviski. Reizēm valoda ir barjera, kuru visgrūtāk pārkāpt, atzina B. Bela. Latvietību bieži apšauba, un to dara paši tautieši. Ne velti izstādē ir arī sadaļa "Šķelšanās", jo latviešu sabiedrība ārpus Latvijas nav viendabīga, uzskatu dažādība to šķeļ.

"Latvietim ir atpazīšanas zīmes – rotas, prievītes, T krekli ar latviskiem uzrakstiem, jaunākajā laikā nākuši klāt tetovējumi. Tos taisa arī cilvēki, kas vairs nerunā latviski, bet viņiem ir svarīgi, ka tie atgādina par vectēvu vai zemi, no kurienes nāk vecāki. Piederības saites un veidi ir ļoti dažādi – apģērbs, ēdieni, valoda un citi," teica B. Bela. Izstāde atklāj, kā latvietis turpina meklēt un radīt savas ierastās garšas, aizstāt nepieejamās ēdienu sastāvdaļas ar citām. Vārpas un gabaliņš rudzu maizes ņemti līdzi svešumā, un maizīte esot kalpojusi ieraugam, lai turpmāk ceptu savus klaipus. Bārtas tautastērps Argentīnas karstajā klimatā šūts no kokvilnas, nevis vilnas, un apsiets ar vietējo ganu, gaučo, jostu. Izstādē vissvarīgākās ir tieši detaļas, ko aplūkot, paturēt rokās. Arī aizdomāties, ka kapi ir pirmā vieta, kurp dodamies pēc ilgākas prombūtnes.

Izstāde pēta, kas ir tie pamatelementi, kuri veido latvisko piederības sajūtu, ilgstoši uzturoties ārpus Latvijas, teica "Lielā dzintara" mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča, kas pati 20 gadus dzīvojusi ārpus Latvijas. "Skatījos izstādi, aizkustināta par šiem personiskajiem stāstiem, kas rosina dialogu pašam ar sevi, cenšoties noskaidrot, ko man nozīmē latvietība un latviskā dzīvesziņa."

Izstāde skatām līdz 13. jūnijam.

  • Komentāri (2)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!