liepajniekiem.lv
Trauksme par potenciālo situāciju, kāda patlaban izveidojusies, – ka darbinieki aizies –, celta jau iepriekš pašvaldībā, tomēr dzirdīgas ausis neatradās.
Jāpiesaista pēc iespējas drīzāk
Latvijas Nacionālā teātra bijusī aktrise Liene Gāliņa Liepājas Leļļu teātra komandai kā mākslinieciskā vadītāja pievienojās vien aptuveni pirms gada – pērn augustā.
Portālam viņa skaidro, ka aiziet ģimenes apstākļu dēļ. “Galvenais iemesls ir mana jaunākā atvasīte, kas uzsāka šogad skolas un mūzikas skolas gaitas.
Pieredze ar lielākajiem bērniem ir rādījusi, cik ļoti svarīgs ir vecāku atbalsts šajā laikā. Manam jaunākajam mīļajam delverim tā mazliet sāka pietrūkt.”
L. Gāliņa ir pateicīga Leļļu teātrim par uzticēto amatu pagājušajā sezonā. “Tā bija vēl viena akadēmija gada laikā. Es tiešām no sirds priecājos par katru izloloto darbiņu un turēšu īkšķus arī šīs sezonas ieplānotajiem darbiem labi izdoties!”
L. Gāliņa ir nodrošinājusi divu teātra sezonu plānojumu un trupas profesionālo izaugsmi, un aktieru profesionālā pilnveide būs viens no nozīmīgākajiem mākslinieciskā vadītāja pienākumiem arī turpmāk.
Galvenie pienākumi šajā amatā iekļauj teātra mākslinieciskās vīzijas veidošanu, repertuāra sastādīšanu, sākot no 2024./2025. gada sezonas, aktieru trupas profesionālās izaugsmes plānošanu, ieviešanu un uzraudzību.
Starp prasībām noteikts, ka pretendentam radošā amatā teātrī vai leļļu teātrī, biedrībā vai nodibinājumā jābūt vismaz divu gadu pieredzei, kas iegūta pēdējo 10 gadu laikā.
Mākslinieciskā vadītāja alga noteikta, sākot no 1200 eiro.
Teātris jaunu, profesionālu un ambiciozu māksliniecisko vadītāju cer piesaistīt pēc iespējas drīz, jo turpmākās sezonas jaunajam vadītājam piedāvās radošos izaicinājumus – Liepāja svinēs pilsētas četrsimtgadi un attīstīs Eiropas kultūras galvaspilsētas projektus.
“Šie ir nopietni izaicinājumi gan pilsētai, gan teātrim ar atbilstoša mēroga un kvalitātes aktivitātēm tuvākajos gados augt profesionāli, izstrādāt augstvērtīgu teātra māksliniecisko programmu daudzveidīgām mērķauditorijām un paplašināt sadarbības.
Savā komandā aicinām pieredzējušu nozares profesionāli un esam atvērti elastīgiem sadarbības formātiem,” skaidro Liepājas Leļļu teātra valdes locekle Lelde Vīksna.
Pašvaldības dotācijas – par mazu
Tāpat teātris savā komandā aicina artistisku un muzikālu aktieri vīriešu lomu atveidei, jo Ingars Gudermanis pārgājis ārštatā.
Teātrī norāda, ka tas apgrūtina plānošanu, jo jārēķinās ar aktiera pamatdarbu. Tāpat ir ar citiem ārštata aktieriem – Pēteri Lapiņu un Armandu Kaušeli. Izrādes, kurās viņiem ir lomas, var spēlēt tikai tad, kad viņi ir pieejami.
Uz aktiera vakanci tiek gaidīti kandidāti ar augstāko izglītību aktiera profesijā un darba pieredzi valsts, pašvaldības vai nevalstiskajā teātrī. Starp prasībām minēta arī laba dikcija, skatuves runas prasmes, artistiskums, vokālās prasmes.
Atalgojums tiek solīts no 830 līdz 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Leļļu teātra vadītāja L. Vīksna portālam neslēpj, ka galvenais iemesls šo cilvēku aiziešanai ir zemais atalgojums un lielā slodze.
“Esam ieguldījuši daudz pūļu un līdzekļu Leļļu teātra profesionālās kvalitātes celšanā, izrādes kļūst ne vien tehnoloģiski, bet arī profesionāli sarežģītākas, kas prasa daudz darba un spēka. Ne tikai no aktieriem, bet arī no pārējā kolektīva.
Ir nožēlojami un kaitinoši, ka gandrīz visi teātra darbinieki spiesti pildīt vairākus amata pienākumus vai pat strādāt vēl citos darbos, lai spētu izdzīvot,”
situāciju iezīmē L. Vīksna.
Pašvaldībai par šo problēmu ir vēstīts jau pirms gada, tad no prasītā finansējuma atalgojuma palielināšanai piešķirta mazāk nekā puse ar atrunu, ka pārējais jāfinansē no pašu nopelnītā.
“Bet no pašu nopelnītā ir jāsedz visa pārējā saimnieciskā darbība – ārštata aktieru atalgojums, honorāri par repertuārā esošo izrāžu atmēģināšanu, dekorāciju, tērpu, leļļu, rekvizītu atjaunošana, transporta uzturēšana, komandējumi izbraukumiem, piemaksas par papildu darbiem, pamatlīdzekļu un inventāra iegāde, telpu uzturēšana un remonts, samaksa AKKA/LAA par licencēm un ikmēneša maksājumi par autortiesību izmantošanu utt.,” uzskaita L. Vīksna, norādot, ka visas šīs izmaksas nemitīgi aug.
“Mēs pamatā pelnām ar izbraukumiem, jo skatītāju zāles ietilpība mājās ir 65 vietas,
bet spēlēt izrādes biežāk neatmaksājas, jo bērnu skaits Liepājā ir tāds, kāds tas ir. Priecē tas, ka skatītāju vidū ir cilvēki, kuri brīvdienās atbraukuši no Rīgas vai citām Latvijas pilsētām un nāk pie mums, jo zina, kas ir Liepājas Leļļu teātris!”
Celt biļešu cenas bezgalīgi nevar, jo jau šobrīd vecāki apdomājot, cik bieži var atļauties vest bērnus uz teātri. Tādēļ vienīgais risinājums ir pašvaldības dotācijas palielināšana.
Kandidātu pieteikumus – CV un motivētu pieteikumu – uz abām vakancēm iesniegt var līdz 1. oktobrim.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.