Licentia Poetica jūnija redakcijas sleja
Jūnijs nav tikai Jāņu diena, tā gribas lasītājiem skaidrot šomēnes sadaļā Licentia Poetica veidoto literatūras mapi ar visai paskarbo tematiku.
Un tas, cik daudzi šeit, sadaļas telpā ienāk, vedina uz pārdomām, proti: ja veidotāji piedāvā dažāda satura un rakstura tekstus, tas nozīmē, ka lasītājs var izvēlēties – lasīt to vai citu autoru darbus, anonīmi komentēt ar cieņu vai ar pirkstu norādīt, cik literāts ir nekam nederīga persona. Jā, internetā pastāv iespēja ieraudzīt savu tekstu, ja tas ir reiz failos ieseivots vai atsūtīts ar mērķi sevi pozicionēt. Šeit sevi var ieraudzīt autors un komentētājs. Visvienkāršāk ir komentārus aizvērt ciet, taču tad Liepājas gaisotni varam parādīt tikai no sava – literātu skatu punkta. Komentāros parādās cita seja – tā ir mūsu lasītāja seja. Tāds ir šīs atvērtās lapas mērķis un uzdevums – iespēja izlasīt tekstu un diskutēt par šeit un visapkārt notiekošo literatūrā. Ja piedāvātie teksti tikai saskanīgi rindotos viens aiz otra, vide būtu iedomāti sterila un tīra, bet bez iespējas paust lasītājā raisošas pārdomas, tad Licentia Poetica sadaļa lepni sauktos žurnāls vai literārs izdevums, taču šeit, šajā interneta vidē var ievietot tekstus un izdzēst tos, just drauga plecu vai nedrauga elpu, vide ir dzīva un dzīvu to rada cilvēki. Joprojām šajā sadaļā pastāv iespēja runāt par to, kas ir literatūra, par interesantām grāmatām, recenzēt tās, diskusijai piedāvāt savu redzējumu, un demonstrēt savu erudīciju. Taču, ar noteikumu, ka cilvēks neslēpjas aiz izdomāta tēla. Autori, kuri šeit publicēti, kļūst atpazīstami agrāk vai vēlāk, un sabiedrība tos pieņem kā literatūrai piederošus dzejniekus, rakstniekus, dramaturgus, recenzentus vai publicistus. Intelekts un sabiedrība veido mūs visus, ne tikai literātus, arī mēs veidojam savus lasītājus, un tāpēc šī vide ir tik svarīga domu kopšanai, ne prāta piedrazošanai. Internetā nevar veidoties dialogs, ja nav līdzatbildība.
Tāpēc turpmāk aicināsim kādu no komentētājiem uzrakstīt savu tekstu, ko ievietot sadaļā Licentia poetica. Ceram atklāt radošus, interesantus cilvēkus, zinošus un interesantus tekstu autorus. Šajā reizē izvēlējāmies komentētāju ar niku ”Lasītāja” un gaidām profesionālu recenziju vai izvērtējumu par sastopamo dadaismu liepājnieku tekstos, ko esat tekstos saskatījis/-tījusi, tad ar pilnu Jūsu vārdu un uzvārdu darbu publicēsim un varēsim turpināt diskusiju par piedāvāto tēmu kopīgi.
Projekts** ir atvērts sabiedrībai, kura lasa mūsu tekstus sadaļā Licentia Poetica ww.liepajniekiem.lv
Ar cieņu – veidotāju vārdā Agnese Matisone, Sandra Vensko
____________________
Dadaisms* (vārda dada etimoloģija neskaidra) – virziens 20. gs. pirmās puses (aptuveni 1916.g.-1922./23.g.) literatūrā (galvenokārt dzejā), tēlotājā mākslā, teātrī un grafiskajā dizainā (dadaismam raksturīgs dažādu mākslas formu sinkrētisms). Dadaismu raksturo nihilisms, apzināta iracionalitāte, ilūziju zaudējums, cinisms un pastāvošo mākslas principu noraidījums.
Dadaisma mākslinieki vērsās pret cilvēces saprātu (tas izraisījis Pirmo pasaules karu, tātad tam nevar uzticēties) un līdz ar to arī pret vārdu kā šī saprāta izpausmes formu (Es nevēlos nevienu vārdu, ko izdomājuši citi. Visus vārdus ir izdomājuši citi. (..) Vārds, mani kungi, ir nozīmīga sabiedriska problēma. – Hugo Balls).
Dadaisms uzskatāms par pirmo patiešām starptautisko mākslas virzienu, jo emigrantu grupas, kurās dadaisms izveidojās, bija izteikti multinacionālas, turklāt dadaistu grupas dažādās valstīs sadarbojās.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Dadaisms
Projekts** ir darbs, pasākums vai darbu un pasākumu kopums, kuram ir noteikts sākums un beigas, kā arī virkne tehnisku un ekonomisku kritēriju un rādītāju.
http://www.google.lv/search?hl=lv&q=projekts&btnG=Mekl%C4%93t&meta=
