Grāmata “liepājiņa” ir 29 pilsētnieku portretēta pilsētas telpa. “liepājiņa” ir neparasta interjeru grāmata trīs sajūtu valodās — teksta, foto, dizaina, kuras pētījumu par Liepājas telpu arī drukas dimensijās portretē kopā.

Katra saruna ir rakstisks portrets liepājnieka domāšanai par telpu viņa vārdiem un darbiem, katras nosaukumā ir metode, kādā telpa veidota. Katrs portrets ir māksliniecisks momentuzņēmums, kurā liepājnieks nepozē fotogrāfam, katrs kadrs detaļā izsaka būvi.

“liepājiņa” iegādājama Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā un Jāņa Rozes grāmatnīcās Liepājā un Rīgā, kā arī kādos no grāmatas objektiem, piemēram, Liepājas 17.-19. gs. interjera muzejā.

Grāmata “liepājiņa” ir turpinājums neparastajai laikmetīgās arhitektūras un pilsētvides grāmatai, kurā būvēto Liepāju neparasti izrādīja vairāk nekā 100 pilsētnieku, tostarp mazākie.

Labākos publiskās apbūves piemērus bērni zīmēja, bet pieaugušie — neprofesionāli apbūvētas vides apskatnieki — aprakstīja un fotografēja. Arī Liepājas interjerus neparasti izrāda paši pilsētnieki, neparastās interjeru grāmatas autoriem stāstot par savu telpu pilsētā.

Pilna laika, darba laika, brīvlaika liepājnieku privāto un publisko interjeru piemērus apkopoja arhitekte un publiciste Indra Ķempe un fotogrāfs — arhitektūras adepts Mārtiņš Sīlis.

Pirmās grāmatas dizaina autori, birojs H2E, ir arī dizaineri turpinājuma grāmatai, tā iespiesta Jelgavas tipogrāfijā, kur nodrukāta arī pirmā grāmata.