Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 22. aprīlis

+7°C
Vējš: R 4.9 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Armanda, Armands

Liepājas literāti gatavi iekarot Rīgu  (1)

Atslēgvārdi literatūra

Mūsu literāti uz Liepājas pārstāvniecību Rīgā nebrauca tukšām rokām. Viņi aizveda līdzi pēdējā gada laikā iespiestās grāmatas. Starp tām bija gan Olafa Gūtmaņa "Rakstu" divi sējumi, gan Liepājas dzimšanas dienai veltītais kopkrājums "Ar sakņu sajūtu vējā" un Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Literatūras katedras veidotais izdevums "Kurzemes rakstnieki", gan nupat klajā laistā Modra Zihmaņas grāmata "Bandu bērns". Arī Zojas Zandbergas dzejoļu krājums divās valodās.

Literātu svaigāko devumu sarakstā ir arī Roana Varķa "Mūži kā zvaigznes krīt Kurzemē" un Elfrīdas Kalnciemas-Pujēnas grāmata "Līdzās stāvēja eņģelis. Tas notika 20.gadsimtenī Eiropā". Netrūka arī bērnu literatūras – Ērika Kūļa "Zirņu Zirdziņa Ziemassvētki".

Viesus uzņēma pārstāvniecības vadītāja Ginta Ozola, sarunā piedalījās Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna un atbraukušie literāti – Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas vadītāja Sandra Vensko un Rakstnieku savienības biedri Modris Zihmanis, Olafs Gūtmanis un Ēriks Kūlis, rakstnieki Dzidra Šmite, Zoja Zandberga, Jānis Hvoinskis. Dzidra Šmite bija atvedusi līdzi grafikas, kuras ir gan pastāvīgi mākslas darbi, gan grāmatu ilustrācijas.

Fonā skanot mūzikai no jaunā diska "Miglas rīts", saruna raisījās par to, kā liepājnieku radošo veikumu popularizēt galvaspilsētā ne tikai tur dzīvojošajiem liepājniekiem, kas Rīgu izvēlējušies par savu mācību vai darba vietu, bet arī visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Ginta Ozola: – Mēs bijām ielūguši uz šo tikšanos arī studentus, kas mācās Rīgā, taču tieši pēdējā laikā jaunieši ir kļuvuši aizvien aizņemtāki, tāpēc atrod mazāk laikā, lai atnāktu te, uz šo Liepājas saliņu Rīgas vidū, lai satiktos, lai gūtu informāciju par notiekošo Liepājā.

Sandra Vensko: – Bet mums ir, ko teikt un ko parādīt, jo tas, ko atvedām līdzi, ir tikai pēdējā gada laikā paveiktais. Un mūsu mērķis, to visu rādot, ir panākt, lai par mums un mūsu darbību uzzina, lai ir gūts ieskats un lai mums, Liepājas pilsētas literātiem, veidotos sadarbība ar pārstāvniecību. Mēs esam te, lai apzinātu, kāda ir interese par liepājniekiem Rīgā. Te ir redzamas jau klajā laistās grāmatas, taču darbs turpinās, mēs strādājam pie nākamās Olafa Gūtmaņa grāmatas – "Rakstu" 3.sējuma. Arī pārējie raksta un meklē izdošanas iespējas.

Zoja Zandberga: – Man ir iznākušas trīs grāmatas. Pēdējā ir sarakstīta divās valodās – krievu un latviešu oriģinālā, nevis tulkota no vienas valodas otrā. Jo es visu mūžu esmu nodzīvojuši Latvijā, bet mana dzimtā valoda ir krievu. Varu tikai pateikt paldies Liepājas domei par atbalstu, jo man bija radušies tādi apstākļi, ka vajadzēja rakstīt krievu valodā.

Ginta Ozola: – Katra jauna grāmata – tie ir svētki. Gribu jautāt, kā un kur liepājnieki izdod savus sacerējumus? Kā tas notiek?

Sandra Vensko: – Vislabākā sadarbība mūsu autoriem ir ar Liepājas Pedagoģijas akadēmijas izdevniecību "LiePA". Varu gan teikt, ka mums acīmredzot ir par maz pieredzes, kā rīkot jaunu grāmatu prezentācijas – atvēršanas svētkus. Ierastā prakse – tas notiek bibliotēkās. Bet redzu, ka mums trūkst profesionāļa padoma, nav menedžera, kas rīkotu šāda veida pasākumus. Varbūt pārstāvniecība ieinteresētos šādu jauniznākušo grāmatu atvēršanas svētku rīkošanā šeit, Rīgā?

Zoja Zandberga: – Mēs darbojamies katrs pats par sevi, kā prot. Meklējam finansiālu atbalstu, naudu dod arī Pilsētas dome.

Ēriks Kūlis: – Ja izdod kāds no Latvijas lielajiem grāmatu apgādiem, tad tie paši ir ieinteresēti popularizēšanā, atdevē, jo ir taču ieguldījuši savu naudu stāsta, dzejoļu krājuma vai romāna izdošanā. Man pēdējos gados ir izveidojusies sadarbība ar izdevniecību "Zvaigzne ABC". Būs divas jaunas bērnu grāmatas, arī pieaugušajiem rakstu stāstus, kas, iecerēts, dienas gaismu ieraudzīs nākamgad. Mums, rakstniekiem, ir vēl viena problēma – grāmatu ilustratori. Ir mums Liepājā izveidojušies sakari ar vietējiem māksliniekiem, taču nepieciešama arī daudzveidība, un vajag atrast tādu ilustratoru, kas saprot rakstnieku, ir vajadzīga savstarpēja sapratne. Reizēm arī izdevniecības piedāvā savu mākslinieku. Bet, runājot par grāmatu atvēršanas svētkiem, tā ir rakstnieku pašiniciatīva, cik ļoti viņš ir gatavs to sarīkot.

Olafs Gūtmanis: – Lielajām izdevniecībām līgumā ir ietverts punkts par popularizēšanu. Viņi arī paši brauc līdzi.

Ēriks Kūlis: – Un atved līdzi citus savus izdevumus, un grāmatas atvēršanas svētki pārvēršas par ceļojošu grāmatu tirdziņu!

Ginta Ozola: – Man ir priekšlikums. Mēs labprāt piedāvātu atvēršanas svētkiem savas telpas. Esam gatavi arī viesus saaicināt, uzņemties šos pienākumus.

Olafs Gūtmanis: – Tas būtu brīnišķīgi, ja te izveidotu tādu kā stendu, kurā būtu izlikts apskatei Liepājas autoru jaunākais veikums, grāmatas, kuras te varētu arī iegādāties. Varbūt ne tikai grāmatas, arī, piemēram, liepājnieku gleznas.

Ginta Ozola: – Tā ir laba ideja.

Lelde Vīksna: – Un tā nebūt nav utopija. Man jau tagad ir zināma skaidrība, kas un kā jādara. Varam sākt ar pārstāvniecību, ar stendu šeit. Otrkārt, būtu informācija pārstāvniecības mājaslapā, lai var interesējušo izdevumu pasūtīt internetā.

Sandra Vensko: – Tā ir laba ideja sadarbībai. Tas veicinātu lielo izdevniecību ieinteresētību, redzot, ka ir autori, kuri strādā un kuru darbus labprāt iegādājas. Tā būtu sava veida ieinteresēšanas politika ar liepājnieku grāmatām. Un tieši šeit būtu tā vieta, kur var runāt par to, kas ir vajadzīgs Liepājai un visai Latvijai. Mums sava latiņa ir jāceļ augstāk. Ir jābūt arī augstākiem vērtēšanas kritērijiem tam, ko vēlamies piedāvāt lasītājiem.

Lelde Vīksna: – Domē to, ko atbalstīt izdošanai, vērtē profesionāļi, nevis ierēdņi. Atlases kritērijiem ir jābūt, nevar izdot jebko, kas tikai ir uzrakstīts.

Sandra Vensko: – SIA "Kurzemes Vārds" turpina tradīciju Liepājas dzimšanas dienai par godu veidot mūspuses rakstnieku darbu izdošanu grāmatā. Mums, Rakstnieku savienības nodaļai, ir doma uz nākamajām Dzejas dienām sagatavot almanahu, kurā dotu ieskatu labākajā, kas gada laikā sarakstīts. Ar ārzemju autoru darbu atdzejojumiem, jo mums izveidojusies sadarbība ar Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošiem literātiem, ar tuvākiem kaimiņiem – Klaipēdas literātiem. Ir arī krievvalodīgie autori, kuru darbus ietvert almanahā. Es to pat nosauktu par literatūru gardēžiem, tiem cilvēkiem, kas saprot labu literatūru.

Olafs Gūtmanis: – Mums ir daudz labu iestrāžu, kaut vai sadarbība ar Čehijas vēstniecību, ko veicināja tulkotāja Vinifreda Krauča darbība. Ir jāstrādā un jādomā, kā var aiziet tautās. Mums ir labs potenciāls.

Lelde Vīksna: – Jādomā, kā darīt, lai Rīgā mūs pamanītu. Domāju, ka liepājniekiem vajadzētu būt agresīvākiem, aktīvākiem, jo darīts ir daudz, tāpēc nav ko klusēt. Mums ir labi literāti, kuri piedāvā lasītājiem labas grāmatas. Piedevām mums ir idejas jauno autoru audzināšanā, kā šovasar notikušās jauno autoru darbnīcas.

Sandra Vensko: – Ir mums arī cilvēki, kuri spējīgi strādāt ar jaunajiem, konsultēt viņus. Piemēram, sevi kā spējīgu runāt ar topošajiem rakstniekiem parādīja Arnis Mincenhofs.

Ginta Ozola: – Tāda dzejas darbnīca noderētu arī te, pārstāvniecībā. Mēs esam aicinājuši Rīgā studējošos jauniešus uz dažāda veida tikšanos ar personībām, bet domāju, ka dzejas meistardarbnīca noderētu tiem, kas studē sabiedriskās attiecības un ne tikai. Jo jaunieši ir ieinteresēti paplašināt savu redzesloku.

Sandra Vensko: – Tā varētu būt publicitāte mūsu darbībai Rīgā.

Zoja Zandberga: – Atvēršanas svētkiem ir iespējas sarunāt arī lielāku zāli. Man iznāca personīga saruna ar Latviešu biedrības nama darbiniekiem. Viņi gatavi atvēlēt telpas. Tā ka mēs varētu padomāt par Liepājas dienām Rīgā. Tas būtu garīgais tirgus, ne tikai literatūra, arī mākslas darbi un lietišķā māksla. Un vēl citas labas garīgas lietas, kas top Liepājā.

Lelde Vīksna: – Tātad mums ir izkristalizējušās vairākas labas idejas, pie kurām nu tikai atliek strādāt. Viena no tām – rīkot Liepājas dienas Rīgā. Un tām ļoti labs laiks būtu Liepājas dzimšanas diena. Īpaši ņemot vērā, ka nākamgad ir tāds interesants skaitlis – 383.gadadiena. Otra – stends Liepājas pārstāvniecībā Rīgā ar liepājnieku radošajiem darbiem – grāmatām, arī gleznām – un informācija mājaslapā. Un trešā – tikšanās ar studentiem, dzejas darbnīcas.

Daina Meistere,
"Kurzemes Vārds"

Sandra Vensko: "Mums ir, ko piedāvāt Rīgas lasītājiem."

Zoja Zandberga: "Tas būtu garīgais tirgus."

Olafs Gūtmanis: "Ir jādomā, kā aiziet tautās."

Ēriks Kūlis: "Tā ir rakstnieku pašiniciatīva."

Lelde Vīksna: "Jādomā, ko darīt, lai Rīgā mūs pamanītu!"

Ginta Ozola: "Mēs labprāt piedāvātu atvēršanas svētkiem savas telpas."

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!