Priektdien, 10.augustā plkst. 16, Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē atklās māksliniekam Kurtam Fridrihsonam veltītu retrospektīvu darbu izstādi PārVērtības, kas būs skatāma līdz 2.septembrim. Šodien Kurta Fridrihsona māksla un personība vienlaikus ir gan leģendārs simbols, gan nepazīstama kultūras teritorija. Šī mākslinieka liktenis un māksla pie visām varām pastāvējusi pati savā būtībā. Kurts Fridrihsons savu radošo darbību aizsāka Latvijā vēl pirms Otrā pasaules kara. Kurts Fridrihsons –  Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, filozofiskas ievirzes mākslinieks, gleznotājs, akvarelists, scenogrāfs, literāts, grāmatu, izstāžu un ekspozīciju iekārtotājs. Kurta Fridrihsona atziņu zibšņi būtiski izgaismo viņa darbus, palīdz uztvert viņu kā mākslinieku, rakstnieku, domātāju.

Kā izcilu personību, starp kura daudzajiem talantiem varbūt pats lielākais bija cilvēcības talants.

Franču grupā čekisti ieskaitīja un 1951.gadā notiesāja virkni radošu latviešu personību, tai skaitā mākslinieku Kurtu Fridrihsonu, par apsūdzības formālo iemeslu kalpoja uz Rietumiem neaizbraukušās un uz austrumiem vēl nedeportētās latviešu inteliģences pulcēšanās dzīvoklī, lai ”garīgā bada” apstākļos runātu par kultūras, īpaši franču literatūras un mākslas parādībām, lasītu grāmatas, tostarp Kurta Fridrihsona no Francijas 1938.gadā atvesto rakstnieka un publicista Andrē Žida grāmatu Atgriežoties no PSRS, kas bija aizliegta.

Izsūtījuma fakts mākslinieka biogrāfijā atstājis neizdzēšamas pēdas, to pauž arī viņa darbi, šajā laikā veidojušies mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi tiek uzskatīti par Fridrihsona mākslu raksturojošām kvalitātēm.

“Fenomeni nav izņēmumi, bet tikai kategorija,” atzīst Kurts Fridrihsons. Un savos mākslas un domu labirintos sarunājas ar Rafaēlu un El Greko, veido “Eduarda Munka neuzgleznoto darbu”, dod savu māksliniecisko dimensiju sengrieķu traģēdijām “Iliādai” un “Odisejai”, Imanta Ziedoņa epifānijām un franču mūsdienu dzejas antoloģijai, studē arābu alfabētu un kopā ar Stendālu ir pārliecināts: “Mīlestība valda pār visu, un Dievs un cilvēki viņas priekšā ir bezspēcīgi.”

Mākslinieks piedalījies neskaitāmās izstādēs Latvijas pilsētās, bijušās Padomju Savienības republikās, Skandināvijas valstīs, Polijā, Rumānijā, Anglijā, Francijā, Vācijā, Īrijā, Alžīrijā, Austrālijā u.c.

Izstādes kuratore ir mākslas vēsturniece, Kurta Fridrihsona dzīves un daiļrades pētniece Ieva Grantiņa, kas piedalījusies Kurta Fridrihsona darbu izstādes veidošanā Latvijas Okupācijas muzejā 2005. gadā, kā arī strādājusi kā izstādes koordinatore un kuratore 2004. gada Francijas kultūras centrā izveidotajai izstādei ”Franču grupa un gleznotājs Kurts Fridrihsons”.

Liepājas muzejā skatāmi Kurta Fridrihsona darbi no Latvijas Okupācijas muzeja, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja krājuma, kā arī no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un no privātkolekcijām. Atsevišķi Kurta Fridrihsona darbi publiskais apskatei izstādīti pirmo reizi.

Izstāde tapusi ar Liepājas kultūras pārvaldes atbalstu.

Nozīmīgākie Kurta Fridrihsona biogrāfiskie dati:
dzimis 1911. gada 7.septembrī Rīgā;
1916. – 1917. kopā ar vecākiem bēgļu gaitās Dņepropetrovskā, pēc tam atgriezies Latvijā;
1931. – 1938. studijas Latvijas Universitātes Arhitektūras nodaļā
1938.  ceļojums uz Franciju, Vāciju, Belģiju, Šveici; studijas pie mākslinieka A.Derēna;
1939.  personālizstāde Honolulu (ASV);
1946.  uzņemts Latvijas PSR Mākslinieku savienībā;
1951.  apcietinājums un izsūtījums uz Sibīriju;
1958.  darbs pie muzeja ekspozīcijām, grāmatu ilustrēšana, akvareļglezniecība, darbs izdevniecībās;
1967. – 1972. scenogrāfa darbs J.Raiņa Dailes teātrī.
 
Izdotas vairākas grāmatas ar mākslinieka ilustrācijām.
Kurts Fridrihsons mirst 1991.gada 30.janvārī.

Liepājas muzejs