”Šeit viņu ir daudz,” Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas katedras vadītāja un izstādes kuratore profesore Vineta Groza saka par stikla meistariem Liepājā, norādot, ka nevienā citā pilsētā tā nav.

Pirms diviem gadiem, kad Liepājas muzejā atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju un studentu darbu izstāde ”Tēlniecība/Keramika/Stikls” un sanākuši apsveicēji, V. Groza ieraudzījusi, cik ”daudz mēs, stikla mākslinieki, esam”.

”Mani studenti, kas bija beiguši Liepājas dizaina skolu un aizgājuši tālāk uz Rīgu, beiguši mūsu stikla nodaļu, atkal atgriezušies, lai šeit strādātu, turpina kā pedagogi,” viņa stāsta, līdz ar to izstāde ir kā atkalsatikšanās starp pasniedzējiem un bijušajiem vai esošajiem studentiem.

”Mūs saista stikls kā materiāls, un man gribējās, lai mēs esam kopā,” V. Groza atklāj, kas kalpojis par ierosmi izstādei.

Izstādes kuratore pastāsta, ka katrs mākslinieks izstādījis to, ar ko pats varētu palepoties. ”Te nav likumu, ierobežojumu, bet gan brīvība,” atzīmē V. Groza, skaidrojot, ka ekspozīcija neesot balstīta kādā stingrā koncepcijā, bet drīzāk ir veidota, lai radītu skatītājos sajūtu par šo mākslas veidu.

Līdz ar to apmeklētāji var apskatīt dažādos veidos radītus darbus, kas realizēti tehniski unikālos stikla materiāla apstrādes paņēmienos.

Ir ne tikai jauni darbi, bet arī darbi ar vēstures elpu, kā, piemēram, Herbertam Erbam. Aplūkojami pūstā stikla darbi vēl no tā laika, kad viņš esot bijis Līvānu stikla fabrikas mākslinieks un radījis dizainu gan vāzēm, gan glāžu komplektiem.

To apliecina arī pats H. Erbs: ”Jā, divi darbi – vāzes, ir veidotas sen. Pēdējā laika idejas esmu realizējis skulpturālos veidojumos. Pats materiāls uzvedināja uz formu. Veidoju to, ko varu uzveidot, izmantojot Liepājas Universitātes krāsni.” H. Erbs patlaban ir studiju programmas ”Dizains” pasniedzējs.

V. Groza, raksturojot liepājnieka darbus, teic: ”Tie ir ar oriģinālu dizainu, sarežģīti veidoti. Herberta darbi ir vīrišķīgi, labās proporcijās. Herberts domā kā tēlnieks – darbi, kas ir stiklā un akmenī, varētu būt arī formā lieli.” Izglītību H. Erbs ieguvis gan kā keramiķis, gan stikla mākslinieks, un pats saka: ”Studentiem es mācu pamatus keramikā, bet sirdij tuvāka ir stikla māksla.”

Vēl viena no autorēm ir Vika Šulca, muzejā skatāms viņas maģistra darbs ”Galda notikums”, kas izceļ kopā būšanu, savstarpējo attiecību veidošanu un vienotības stiprināšanu, atstājot mazāk svarīgu ierasto un visiem saprotamo ēšanas rituālu, kas darbā ieņem simbolisku nozīmi.

”Šis ir mans lielākais pēdējā laika darbs. Likās, ka tieši šo varētu izlikt un parādīt Liepājai,” teic V. Šulca, jo darbs ir par to, kas patiešām, viņasprāt, ir svarīgs.

”Esmu beigusi agrāko Liepājas lietišķo mākslas koledžu, ādas nodaļu. Pēc tam iestājos Mākslas akadēmijā stikla nodaļā. Kāpēc man patīk stikls? Man patīk tā nomumentalitāte, pats materiāls kā tāds, ar to var daudz ko izdarīt. Patīk tā krāsas, gaismas saspēles. Esmu atradusi tieši to tehniku, kas mani saista – formā kausēta stikla tehnika. Strādāju arī pūstajā stiklā, bet tā man nav tik mīļa.”

V. Šulca vērtē, ka izstāde parāda stikla dažādību, to, kādās tehnikās ar to var strādāt. ”Jā, man ir interesanti paskatīties, ko citi dara, kas ir viņu pēdējie veikumi.”

”Mūsdienu stikla mākslas izteiksmes valoda ir asociatīva, uz iekšējām, reizēm ļoti subjektīvām sajūtām balstīts dialogs starp mākslinieku un skatītāju. Uzsvars likts uz iekšējo pārdzīvojumu transakciju,” pārdomās dalās V. Groza, tādēļ mākslas baudītājus aicina palasīt aprakstu pie katra no eksponātiem, lai iepazītos ar tā autora idejām un domām.

”Man ir ļoti liels prieks, ka izstāde ir izdevusies, jo stikls nav bijis Liepājā. Neatceros, kad būtu bijusi tīra stikla mākslas izstāde. Ja skatās perspektīvā, ļoti gribētos, lai nāk bērni ar savu zinātkāro prātu. Stikls māca zināšanas, mudina eksperimentēt, domāt. Varbūt kādu pārņemts vēlme tālāk iedziļināties stikla noslēpumos un parādīsies jauni zinātnieki. Domāju, ka stikla potenciāls vēl nav pilnībā atklāts. Tā ir mūžīga lieta. Ar šo materiālu nav viegli strādāt, jo no mākslinieka prasa gatavību riskēt, un rezultāts ne vienmēr ir paredzams.”

Viens no interesantākajiem darbiem izstādē ir tieši pašas V. Grozas – ”Cecilija”. Tas ir veltīts muzeja ēkas pirmā īpašnieka Jozefa Katcenelsona meitai. Šis darbs ir kā ļoti vecs spogulis, kurā iestrādāta retušēta Cecilijas fotogrāfija. ”Viņa ir ar mums, jo atrodamies viņas namā. Un man gribējās viņu atcerēties,” skaidro izstādes kuratore, turklāt mākslas darbs ir izvietots kādreizējā Cecilijas guļamistabā. ”Darbs ir ļoti suģestējošs,” atzīst arī muzeja direktore D. Kārkla, un Cecilija izstādē iekļaujoties kā tāds šīs ēkas gars, veidojot sasaisti gan ar vietu, kur izvietota izstāde, gan ar tās darbiem.

Ar saviem darbiem izstādē piedalās Latvijā un pasaulē zināmi savas jomas pārstāvji: Ingūna Audere, Ilze Dūdiņa, Inita Ērmane, Agnese Gedule, V. Groza, Sandra Utāne, Arta Āboliņa, Iveta Brence, Solvita Bruže, H. Erbs, Krists Erbs, Marta Ģibiete, Marika Kalniņa, Sintija Lasmane, Evita Valdmane, V. Šulca.

Izstāde ”Liepāja – Rīga – Liepāja’’ muzeja anfilādē aplūkojama līdz 29. maijam.

24Skatīt galeriju