Neraugoties uz to, ka klāt bija augstas amatpersonas, tostarp Spānijas vēstniece Latvijā Susana Kamara Angulo, pasākumā valdīja draudzīga noskaņa – atklāšanas daļā runātāji nebaidījās pajokot, kas ļāva starp aplausiem ieskanēties arī smiekliem, savukārt ģimeniskumu svinīgajai gaisotnei piešķīra zālē dzirdamās bērnu čalas.

Zinātnisko lasījumu daļā, kur bija ap 40 klausītāju, ar pētījumu kopsavilkumu uzstājās Latvijas Universitātes profesore Maija Kūle, kas pētījusi Latvijas un Spānijas literāro dialogu, ietekmes un saskarsmes punktus.

Bijusī Latvijas vēstniece Spānijā, vēstures zinātņu doktore Argita Daudze, savukārt, demonstrēja vairākus senus dokumentus, kas iezīmē abu valstu diplomātisko attiecību aizsākumu, tostarp arī kādu Miķeļa Valtera parakstītu vēstuli, dažādas vēsturiskas fotogrāfijas un attēlus no privātā arhīva. A. Daudze Liepājas muzejam dāvāja vairākas grāmatas.

Savukārt Latvijas Universitātes doktorantes Ilzes Andresones lasījums tika veltīts sievietes lomai spāņu kultūrā, bet punkts nelielajai konferencei tika pielikts ar spāņu daiļliteratūras fragmenta lasījumu.

Spāņu fotogrāfa Tonjo Vilas izstāde “Galīsijas bākas” palīdzēja savilkt vēl kādas paralēles ar Latviju. “Viņš patiesībā ir farmaceits, bet ar mākslas fotogrāfiju aizrāvies jau kopš bērnības,” iepazīstināja Liepājas muzeja vadītāja Dace Kārkla.

T. Vila apceļojis Galīsijas piekrasti, meklējot īpašas vietas un mirkļus, lai savos darbos parādītu mums ne tikai arhitektūras darbus vai piekrastes skaistumu, bet arī bāku vēsturi. “Bākai viņa fotogrāfijās gan ir sekundāra loma, priekšplānā izvirzīti citi elementi, domas un emocijas,” skaidroja muzeja pārstāve Ieva Dzintare.

Un tik tiešām – dažādos vēstures nogriežņos celtas bākas gozējās visos spāņu fotogrāfa darbos, bet tās nebūt nebija to centrā. Piemēram, 2. gadsimtā celtā Herkulesa torņa bāka kā spilgts pretstats stāv iepretim mūsdienīgai apbūvei, nostatot imperiālisma plakanumu pret seno romiešu augšuptieci.

Citā fotogleznā redzam labības laukā iešmaukušus ziedus, kas izkrāso kādas bākas pakāji. Svētā Antona pils bākas fotogrāfijā vēsture satiekas ar mūsdienīgumu. Pie pilskalna atrodas ūdenstilpe, kurā izveidota moderna jahtu osta.

Pavīd arī cilvēka pirksts – grafiti. “Šis darbs atgādina par skarbo realitāti un to, ka Spānija atrodas uz tās pašas zemes, kur mēs,” sacīja izstādē satiktā māksliniece Dzintra Vīriņa. “Melnbaltajās fotogrāfijās labi jūtama kalnu, akmeņu, ūdens faktūra. Labi redzamas gradācijas. Skaista estetizācija,” viņa uzsvēra.

“Saprotu tās krāsas, Spānijas daba ir ļoti spilgta, tas ir labi redzams, bet melnbaltie darbi ir tiešām iespaidīgi, tur redzam īsto fotogrāfa talantu,” sacīja kāda cita izstādes apmeklētāja.

39Skatīt galeriju