Linda Kilevica
"3K"
Vārti uz pasauli
Nekas arī nav beidzies. 28. un 29. oktobrī koncertzālē “Lielais dzintars” gaidāms Liepājas operas simtgades svinību lielākais notikums – Hektora Berlioza dramatiskā leģenda “Fausta pazudināšana”.
Materiāla izvēle ir simboliska: Liepājas operu atklāja ar Šarla Guno operu “Fausts”. Šie paši Gētes tēli Berlioza versijā atgriezīsies starptautiskas komandas veidotā iestudējumā, kura diriģents ir Liepājas Simfoniskā orķestra kādreizējais mākslinieciskais vadītājs, Lielās mūzikas balvas laureāts un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Imants Resnis.
Maestro Resnis pirmoreiz diriģēs koncertnamā, kurš tapis, pateicoties viņa neatlaidībai.
“Viens no maniem mērķiem koncertzāles projektēšanas laikā bija paredzēt iespēju, ka tajā ik pa laikam varētu uzvest operu.
Kaut arī skatuve nav milzīga priekš operas uzveduma, orķestrim ir bedre, lai to varētu realizēt. Fausta tēma man vienmēr ir interesējusi dažādās izpausmēs. Kā operas uzvedums šis darbs uzvests reti – tas arī varētu būt viens no pamudinājumiem šo darbu iestudēt Liepājā,” atklāj I. Resnis.
Kādi bijuši šie simt gadi, turpat koncertzālē no 28. oktobra līdz 15. janvārim varēs skatīt mākslas doktores Vēsmas Lēvaldes, Liepājas muzeja un Kristiana Brektes veidotā izstādē “Liepājas operai – 100”.
Ar V. Lēvaldes lekciju “Operas tradīcija Liepājā. Personības un likteņi” šogad atsācies pērn visā Latvijā, pat ārpus robežām iecienītais “Dzintara muzikālo sarunu klubs”.
Mūzikas vēstures pētniece uzsver, ka operas attīstību Liepājā veicinājusi šeit raksturīgā ciešā mākslu sintēze un savdabīgais pilsētas ģeogrāfiskā statusa atspoguļojums personību likteņos.
Ostas pilsēta vienmēr bijusi vai nu pieturas punkts, vai vārti uz pasauli. Ļoti reti šeit ir galamērķis, un līdzīgi arī mākslā un mūzikā.
Liepāja bijusi kā studija, kur daudz izcilu personību sākušas savu ceļu uz panākumiem. Liepāju šie cilvēki neaizmirsa, bieži viesojās, uzturot kultūrvides augsto līmeni. 1937. gadā “Kurzemes Vārds” vēstīja, ka Liepājas operā 15 gadu laikā pie vārda tikuši vairāk nekā 70 jauni dziedoņi, bet 22 no tiem ir pārņēmusi Latvijas Nacionālā opera. Daļa devās arī tālāk – Eiropā un pasaulē.
Uzdrīkstēšanās un ticība
Paši operas pirmsākumi saistīti ar vācu kultūru. Liepāja bija iecienīta hercoga Bīrona dzimtas atpūtas vieta. 1774. gada ziemā Bīrona viesošanās ietver operetes, koncertus, operu un baleta uzvedumus Komēdiju namā Juliānas ielā.
Vēlāk šeit operas iestudējusi poļu teātra trupa. 1804. gadā sāk darboties vācu teātris un strādā līdz Pirmajam pasaules karam, tostarp iestudējot operas.
Pirmā latviešu operdziedātāja Malvīne Vīgnere-Grīnberga dziedāja šī teātra operas trupā. Pie vācu teātra spēkiem pirmās iemaņas apgūst latviešu skatuves mākslinieki.
1912. gadā no studijām Pēterpilī atgriežas liepājnieks, diriģents Bierands Ķuņķis un uzņemas Liepājas latviešu teātra muzikālās daļas vadību. Teātris izrāda operetes un dziesmuspēles, līdz B. Ķuņķis uzdrošinās iestudēt operu – M. Gļinkas “Dzīvību priekš cara” jeb “Imants Susaņins”. Vācu okupācija 1915. gada pavasarī visu labi iesākto pārtrauc.
Pēc kara Liepājas Jaunā teātra, kurš jau darbojas bijušajā vācu teātra ēkā, vadību pārņem Liepājas latviešu skatuves biedrība. Mecenāts, sabiedriskais darbinieks un ārsts Ernests Ekšteins rosina atjaunot operu un operešu iestudējumus. Teātra vadība netic, ka trupai tas ir pa spēkam.
Tomēr E. Ekšteinam ir domubiedri, un 1922. gada 26. jūlijā notiek latviešu vadošo sabiedrisko organizāciju apspriede, kurā pieņem lēmumu par operas dibināšanu.
Ansambli komplektē diriģents Arvīds Pārups, uzaicinot leģendāro tenoru Marisu Vētru, kurš tobrīd vēl ir students Morics Blumbergs.
Pareģis Eižens Finks 20. gados kādam jauneklim esot saskatījis spožu dziedoņa karjeru. Tas ir slavenais Arturs Priednieks-Kavarra, kurš 1923./24. gada sezonā sāk karjeru Liepājas operā kā korists. Vācu okupācijas laikā diriģenta karjeru uzsāk vijolnieks Arvīds Jansons.
Bez utopiskām ambīcijām
Izmaiņas Liepājas operas statusā bijušas regulāras, jau sākot no 20. gadu beigu ekonomiskās krīzes. Pirmā padomju okupācija ienes skarbas pārmaiņas, ar grūtībām izdodas saglabāt operas un baleta trupu. Karš un padomju un vācu režīma represijas prasa upurus, salauž cilvēku dzīves.
Totalitārisma apstākļos paradoksālā kārtā Liepājas teātris ir arī ieguvējs, proti,
represētajiem māksliniekiem pēc atgriešanās Latvijā galvaspilsēta ir slēgta, bet Liepāja ir kā oāze, kur var turpināt darbu profesijā.
Režisors Oļģerts Kroders turklāt iestudē Jāņa Kalniņa operu “Ugunī”, kaut gan komponists dzīvo emigrācijā Kanādā!
Pēc muzikālās trupas slēgšanas padomju laikā kā par brīnumu operas uzved pašdarbības kolektīvi. Uzvedumi notiek arī Mūzikas vidusskolā. Tomēr opera ir rets viesis Liepājā.
Kā patstāvīgs žanrs tā nespēj izdzīvot, jo teātra spiedīgā finansiālā situācija vairākkārt liek sašaurināt darbību un ilgtermiņā trūkst spēcīgas personības, kas noturētu muzikālo trupu un panāktu tai valsts atbalstu.
Padomju laikā dramaturģija ir ideoloģiski ietekmēta un labi noder propagandas vajadzībām, bet opera un operete tiek definētas kā buržuāzijas izklaides mākslas, kas īsti neesot atbalstāmas.
“Lielajā dzintarā” operu nevarot iestudēt tik bieži, cik vēlētos, pauž koncertzāles vadītājs Timurs Tomsons. “Opera parasti tiek veidota teātros. Mums ir brīnišķīgs orķestris, bet operai nepieciešama solistu trupa, kora trupa, dekorāciju izgatavošana. Tā visa mums nav, tāpēc iestudējums sadārdzinās. Veidojam atsevišķus iestudējumus, taču, lai tie atmaksātos, opera būtu jāparāda vismaz desmit reizes.
Tīri finansiāli mēs varam uzturēt operas garu, bet runāt par tās veidošanu pagaidām nav iespējams.
Mēs esam koncertzāle, un operu koncertuzvedumi gan varētu notikt daudz biežāk nekā operu iestudējumi,” viņš norāda.
Vaicāts par nepieciešamību atjaunot operu Liepājā, T. Tomsons atgādina V. Lēvaldes teikto, ka agrāk Liepāja bijusi kā tramplīns talantiem, lai viņi pēc tam turpinātu savu ceļu Rīgā.
“Mēs šeit mīlam operu, bet nevaram utopiski būt savās ambīcijās un domāt, ka varēsim konkurēt ar lielām operu galvaspilsētām. Ir jābūt reālistiem. Varam veicināt operas dziedāšanas prasmi un jauniem dziedātājiem dot iespējas, tas varētu būt viens no nākotnes uzdevumiem,” viņš saka.
Uzziņai
Liepājas opera
- 1922. gada septembrī Liepājas operu atklāj ar Šarla Guno “Faustu”.
- 1934. gadā to apvieno ar Liepājas Jauno teātri, izveidojot Liepājas pilsētas drāmu un operu un nododot to pašvaldības pārziņā.
- 1939. atkal operu pārņem mecenātu biedrība.
- 1950. gadā padomju Latvijas Kultūras ministrija pieņem lēmumu muzikālo trupu slēgt. To atjauno 1957. gadā, bet 1963. gadā ar Ministru Padomes lēmumu likvidē jau otro reizi.
- 1977. gadā Liepājas teātris iestudē pirmo rokoperu – Imanta Kalniņa “Ei, jūs tur!”
- 1994. gadā operas “Burvju strēlnieks” iestudēšanai spēkus apvieno Liepājas Simfoniskais orķestris, Mūzikas akadēmija un Liepājas teātris.
- 1997. gadā uzved Dž. Menoti viencēliena operas “Medijs” un “Amāls un nakts viesi”. 2006. gadā – Mocarta “Bēgšanu no serāla”.
- 2019. gadā – R. Dubras opera “Suitu sāga”.