Sestdiena, 5. decembris Sabīne, Sarma, Klaudijs
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Liepājas teātra turpmākajai darbībai rosināti vairāki iespējamie risinājumi

Šodien Kultūras ministrijas (KM) koordinētajā darba grupā nacionālas nozīmes reģionālo profesionālo teātru pārvaldības un finansēšanas modeļa izstrādei Liepājas teātra turpmākajai darbībai rosināti vairāki iespējamie risinājumi, aģentūru LETA informēja Liepājas domes priekšsēdētāja padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Daiga Kļaviņa.

Liepājas teātra turpmākajai darbībai rosināti vairāki iespējamie risinājumi
Foto: liepajniekiem.lv
20.11.2020 20:12

LETA

Atslēgvārdi

Viņa norādīja, kā iespējamie risinājumi Liepājas teātra atbalstīšanai tika minēti valsts kā kapitāldaļu turētājs Liepājas teātrī, vienota atbalsta sistēma profesionālajiem teātriem, piemēram, darbinieku algu izlīdzināšanai un nodrošināšanai no valsts puses. Tāpat tika rosināts “atvērt” iespējas Liepājas teātrim gūt papildu atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonda programmām.

Darba grupas sanāksmē Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras un sporta jautājumos Atis Deksnis (LRA) uzsvēra, ka Liepājas pilsēta vienmēr ir augstu vērtējusi Liepājas teātri, tā darbību – aktierus, darbiniekus, kas šo darbību nodrošina. “Esam līdz šim teātri atbalstījuši un turpināsim to darīt. Taču ir jāsaprot, ka pašlaik mēs runājam par vēlamā atšķirību no iespējām, kuras pašvaldība var nodrošināt,” sacīja Deksnis.

Viņš atgādināja, ka Liepājas teātris katru gadu ir saņēmis pietiekami lielu pašvaldības dotāciju – gadā vidēji tie ir apmēram 1,3 miljoni eiro. Bet ir skaidrs, ka šī dotācija un teātra ieņēmumi nespēj nosegt visas Liepājas teātra attīstības vēlmes.

Deksnis sacīja, ka jau gada sākumā pašvaldība sapratusi, ka Liepājas teātrī nebūs iespējams tik strauji palielināt darbinieku algas, kā tas tika izdarīts valsts teātros. Tajā brīdī radās pirmā acīmredzamā nevienlīdzība profesionāli vienlīdzīgu speciālistu atalgojuma sistēmā.

Viņš norādīja, ka tas pats attiecas arī uz jauniestudējumiem, proti, par māksliniecisko teātra attīstību. Liepājas teātra vēlme attīstīties ir daudz lielāka, nekā to patlaban ir iespējams realizēt. Un, protams, atbalsti teātriem ārkārtējās situācijas seku likvidēšanai, bija ļoti spēcīgs apliecinājums tam, ka jautājums par Liepājas teātri ir jārisina, sacīja Deksnis.

To finanšu līdzekļu starpību ar kuru valsts ienāktu Liepājas teātrī, pašvaldība ir gatava novirzīta teātra attīstībai, piemēram, Mazās zāles izveidošanā, ēku remontiem, teātra vides labiekārtošanā.

KM atzīst, ka pašlaik Liepājas teātra darbība ir apdraudētāka nekā citiem un risinājums ir jāatrod pirms ķeramies klāt kopējās teātra sistēmas sakārtošanai. KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos un darba grupas vadītājs Uldis Zariņš uzskata, ka pareiza būtu dalīta pašvaldības un valsts pieeja Liepājas teātra tālākās darbības nodrošināšanā, kas sakrīt arī ar pašvaldības redzējumu.

Panākta konceptuāla vienošanās, ka, salīdzinot situāciju visos trīs reģionālajos teātros – Daugavpils, Valmieras un Liepājas, viens no risinājuma variantiem varētu būt valsts līdzfinansējums Liepājas teātrim simetrisks tam, kādu no pašvaldībām saņem Valmieras un Daugavpils teātri.

Vienlaikus Liepājas teātris uzsvēra, ka viņu ieskatā lielākā problēma ir nevienlīdzīgais atalgojums salīdzinājumā ar pārējiem reģionālajiem teātriem. Darba grupa apkopos informāciju no pārējiem teātriem un par to lems nākamajā darba grupas sanāksmē, sacīja Kļaviņa.

Kā norādīja LPS padomniece ārējo sakaru jautājumos Ligita Pudža, tad finansiāli Liepājas teātri ir grūti salīdzināt ar pārējiem teātriem, ja skatāmies uz pagātnes datiem, jo tam vispār nav valsts dotācijas. Raugoties nākotnē ir nepieciešama vienota proporcionalitāte, kas būtu pielīdzināma arī pārējiem teātriem. Liepājas teātris nav lokālpatriotisks teātris, tā loma ir mērāma valstiskā mērogā, tieši tādai būtu jābūt arī atbalsta pieejai.

Kā viens no risinājumiem izskanēja vienota dotācijas piešķiršana uz vienu apmeklētāju, taču Daugavpils teātra valdes priekšsēdētājs Oļegs Šapošņikovs norādīja, ka tas ir slikts rādītājs, lai meklētu un atrastu pareizo atbalsta izlīdzināšanas metodi. “Mēs runājam par personāla, speciālistu vienlīdzīgu attīstību un iespēju ražot jauniestudējumus,” sacīja Šapošņikovs.

Kā vēstīts, darba grupa izveidota, reaģējot uz Covid-19 krīzes radīto negatīvo ietekmi uz Liepājas teātra finansiālo situāciju. Profesionālais teātris bez valsts atbalsta palika juridiskā statusa dēļ, jo ir pašvaldības kapitālsabiedrība.

KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Zariņš norādīja, ka darba grupa ziņojumu par Liepājas teātra turpmākās darbības modeli izstrādās līdz nākamā gada 15.februārim.

10 komentāri

2020-11-20 21:10

Teātris: Ir risinājums Teātra ēra ir beigusies ,tā pat kā metalurga .

2020-11-20 21:36

fans: Lai Liepājas pašvaldība saņemas un turpina atrast līdzekļus, kā atbalstīt teātri.

2020-11-20 22:35

arī interesanti..: vajag iet līdzi laikam!Tādējādi,skatoties no Latvijas ekonomiskās situācijas, .... tik daudz ražotnes likvidētas,iedzīvotāji aizbraukuši! Kāpēc gan uzturēt mazajā Latvijā tik daudz teātra trupas? Cirks kā tāds jau arī vairs nav!

2020-11-20 22:57

Vilnītim!!!: Daiga Kļaviņa. Zita Lazdāne. Viena no viņām ir liekēde.

2020-11-20 23:13

Latvija.Lv.: Liepājā ir daudz jauku , labā līmenī pašdarbības kolektīvi ! Ja Laukšteins nav spējīgs attaisnot savu atrašanos direktora amatā Teātrī , viņš ir jānomaina ! Ņemot vērā situāciju valstī , vienā dienā viņa tāpat neizmainīsies uz labu , tāpēc cien . teātra mākslinieki , lūdzu patīk jums tas vai ne , savu teātra mākslu atstājiet tautas pašdarbības kolektīviem un meklējiet reālu darbu , ar ko nopelnīt maizīti ! Valsts , Liepājas labākie pašdarbības kolektīvi spēj saglabāt kultūru tajā piedaloties no algota darba brīvajā laikā , ko viņi apliecina daudzu gadu garumā ,Pilsētai nozīmīgos pasākumos , pilsētas svētkus ieskaitot !

2020-11-21 12:05

Nu bet: Kam to bankas ēku vēl vajadzēja?

2020-11-21 22:52

aktieris: Risinājums vienīgais - to balagānu, ko sauc par teātri - slēgt! Teātris jau tā ik gadu sūc no mūsu makiem ārā naudu. Nākošgad turpinās ar trīskāršu jaudu, jo, lūk atkal Corona!:D
Ja objekts nav pelnītspējīgs, tas ir viennozīmīgi jāklapē ciet! Nāks citi laiki, būs adekvāts vadītājs, visu var vērt ar pompu vaļā!

Pērn Laukšteina ienākumi sasniedza 72 176 eiro, kas ir par 42 291 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. No ieņēmumiem 38 662 eiro Laukšteins saņēma par darbu teātrī, bet vairāk nekā 25 000 eiro pensijā.

Par ko pensim Laukšteinim tik milzīga alga? Par bezdarbību??? Malači, liepājnieki, maksājiet, tik maksājiet!
Un teātris vēl sapņu par ex Latvijas Bankas telpu atdošanu tam? Vat teātra vadībai darboties spējīgas smadzenes vispār ir?
Rezumē - teātris ,vismaz uz laiku, ir jāslēdz, Laukenšteins jānosūta pensijā, jo teātra darbībā no viņa jēga ir nulle! Pietiek slaukt liepājniekus!

2020-11-23 10:14

Atveriet durvis teātra mūzai: Kamēr Liepājas teātra aktieri nesasparosies un savu vārdu nepateiks,tikmēr nekas nemainīsies ! Teātrim vajag jaunu,enerģisku, iedvesmojošu direktoru ! Lai tas varētu piedāvāt tautai tīkamas izrādes un lai katrai sievietei akal atgrieztos senā vēlēšanās iegādāties vismaz vienu solīdu kleitu teātrim ! Bet vajag līderi kas to saprot un izjūt !!

2020-11-23 16:49

Skatītāja...: "Lieliskais",Tu,taču varētu būt direktors!Saņemies!

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Šobrīd aktuāli

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz