Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 20. septembris

+19°C
Vējš: DR 5.6 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Ginters, Guntra, Marianna

Liepājas teātris gadsimta lokos

Atslēgvārdi teātris

Lai gan Liepājas teātris jau iegājis savas darbības otrajā gadsimtā, tā kā vecākā latviešu profesionālā teātra 100 gadu vēstures apzināšana un izpēte turpinās. Liela daļa no šī apjomīgā darba jau paveikta un aplūkojama gan lielā izstādē, gan arī TV videoversijas seriālā "Liepājas teātra vēsture". Tās 1.sērija no septiņām būs jau redzama Latvijas TV 1.programmā šosvētdien, 9.decembrī.

Teātra muzejiskās vērtības

Jau šā gada pavasarī – martā – Liepājas teātrim, tā  100.jubilejā, nenovērtējamu dāvanu pasniedza Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, kurā tika atklāta izstāde "Manā un tavējā Liepājā". Tās autore Teātra muzeja direktora vietniece Margita Mantiņa, kas vairākus gadus ir apkopojusi un pētījusi Liepājas teātra vēsturi un aktieru radošo darbību.

Novembrī šī pati izstāde pilnā apjomā atceļoja uz Liepājas muzeju jau ar mazliet citu nosaukumu un galveno akcentu "Liepājas teātrim – 100. Krodera skartie". Izstādes interesantā koncepcija tapa, Margitai Mantiņai sadarbojoties ar mākslinieku un bijušo ilggadējo scenogrāfu Aldi Kļaviņu, vairāk pievēršoties tieši teātra mākslinieciskā vadītāja Oļģerta Krodera periodam. Liepājas izstāde papildināta ar režisora iestudēto izrāžu materiāliem – dekorāciju skicēm, kostīmiem no viņa iestudētajām izrādēm, režiju eksemplāriem un piezīmēm. Ekspozīcija iekārtota tā, ka skatītājam izstāžu zālē jāieiet cauri tādam kā koridoram, kas viņu ieved aptumšotā zālē, kurā tik tiešām pārņem teātra gaisotne.

Atklāšanā Margita Mantiņa vēlreiz uzsvēra, ka visaugstāko māksliniecisko līmeni teātris sasniedza, kad tā mākslinieciskā vadība bija Irmgardes Mitrēvices un Nikolaja  Mūrnieka rokās, pēc tam – Oļģerta Krodera laikā. Šis teātris ir bijis aktieru "kadru kalve" visos laikos, bet īpaši nopelni jauno aktieru veidošanā ir Irmgardei Mitrēvicei un Nikolajam  Mūrniekam. Lai minam Astrīdu Kairišu, Helgu Dancbergu, Uldi Pūcīti, Zigrīdu Stunguri, Leonīdu Locenieku, Valdemāru Zandbergu, Renāti Šteinbergu, Lolitu Cauku, Astrīdu Gulbi, Dzidru Ritenbergu…Savukārt Oļģerta Krodera laiks iezīmējas ar viņam vien raksturīgo rokrakstu izrādēs "Hamlets", "Līgava bez pūra", "Kaija" un jauno aktieru Indras Briķes, Jāņa Makovska, Jura Bartkeviča un daudzu citu audzināšanu.

Liepājas teātris no citiem Latvijas teātriem vienmēr atšķīries ar bagātām muzikālām tradīcijām. Tajā darbojusies opera, balets, viesojušies izcili dziedātāji, diriģenti un mūziķi no citām valstīm. Muzikālās izrādes ir iestudētas vienmēr, gan 50.gados, kad valdīja ilggadējais muzikālais vadītājas Ādolfs Reinbergs, bet 60.gadu sākumā teātris savu īpašu uzrāvienu piedzīvoja ar Imantu Kalniņu, kad režisora Andreja Miglas un komponista sadarbībā tapa izrāde "Mīla, džezs un velns", "Princis un ubaga zēns", "Trīs musketieri" un citas. Vēlāk tās tautā nesa Austra Pumpure. Teātrim bijusi veiksmīga sadarbība arī ar komponistiem Ivaru Vīgneru, Raimondu Paulu, Jāni Lūsēnu.

Materiāli kaut vai 25 sērijām

Novembra sākumā Liepājas teātrī notika pirmizrāde Latvijas televīzijas seriālam par Latvijas vecākā teātra vēsturi. Seriāls 7 daļās tapis ar Liepājas domes un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. To iecerēts izlaist arī DVD variantā. Uz pirmizrādi Liepājā bija ieradušies ne tikai paši teātra ļaudis, galvenokārt vecākās un vidējās paaudzes aktieri un tehniskie darbinieki, bet arī daudzi viesi – gan Liepājas teātra skartie Rīgas skatuves mākslinieki, gan tie, kas palīdzējuši seriālam tapt, gan arī aktiermākslas studenti no Klaipēdas universitātes, gan Liepājas pašvaldības pārstāvji.

Seriāla autori – TV redaktore Mārīte Balode un Latvijas Kultūras akadēmijas rektors, profesors Jānis Siliņš – izsekojuši teātra darbam no pirmsākumiem līdz gadu tūkstošu mijai. Autoru mērķis bija ne vien parādīt un izcelt atsevišķas spilgtas personības, izcilus mākslas notikumus, bet arī radīt un atklāt to īpašo, tikai Liepājas teātrim raksturīgo atmosfēru, kas gadu gaitā piesaistījusi tam daudzu paaudžu skatītāju sirdis un prātus.

Atsevišķa sērija veltīta teātra pirmajām desmitgadēm, kurai bija vissarežģītāk sameklēt materiālus, vairākās sērijās atspoguļoti Nikolaja Mūrnieka, Irmgardes Mitrēvices, Oļģerta Krodera, Andreja Miglas radošās darbības gadi. Pēdējā sērija veltīta teātra jaunāko laiku vēsturei.

"Diemžēl daudz kas palika aiz seriāla robežām," atzīst Mārīte Balode. "Taču pamatā tā ir īsa koncentrēta enciklopēdija. Atšķirībā no iepriekšējiem seriāliem par Nacionālo un Dailes teātri, uzņemot Liepājas teātra vēsturi, mēs daudz lielāku uzmanību veltījām pašu aktieru atmiņām un vērtējumam."

"Mums izdevās iegūt tik plašu atmiņu materiālu, ka pietiktu kaut vai visām 25 un vairāk sērijām," piebilst Jānis Siliņš. "Bet tas nenozīmē, ka viss ies zudumā, gluži otrādi, mēs šos materiālus saglabāsim un noteikti izmantosim citām vajadzībām."

Atmiņās un pārspriedumos par teātra vēsturi dalījušies vairāki desmiti aculiecinieku – gan bijušie un tagadējie aktieri, režisori, gan teātra zinātnieki. Izmantoti arī Latvijas televīzijas arhīva materiāli, izrāžu ieraksti, intervijas ar ievērojamiem, nu jau aizsaulē aizgājušiem skatuves māksliniekiem. Šo septiņu sēriju materiālu kā tāds caurviju sudraba pavediens satur teātra zinātnieces, Liepājas teātra literārās padomnieces Edītes Tišheizeres un aktiera, Liepājas teātra vēsturnieka Zigurda Akmentiņa stāstījums.

Savās atmiņās, izjūtās un pārdomās dalās vairāki dažādu paaudžu Liepājas teātra aktieri un tehniskie darbinieki, kopumā gandrīz 30 cilvēku. Par kara laiku Liepājas teātrī, kad Liepājā varu pārņēma te vāciešu, te krievu okupāciju varas, ar aizturētām emocijām stāsta Zigrīda Rūtiņa, ļoti interesanti, reizē precīzi un dažkārt dziļi personiski par teātra mākslinieciskajiem vadītājiem, viņu ieguldījumu un saviem kolēģiem atmiņās kavējas Zigrīda Stungure, Jānis Kuplais, Lolita Cauka, kino un teātra zinātniece Valentīna Freimane, Andrejs Migla, Imants Kalniņš, Indra Briķe, Voldemārs Pūce, Oļģerts Kroders, Austra Pumpure, Juris Bartkevičs, Jānis Dreiblats, Anita Kvāla, Ināra Kalnarāja, Ēriks Vilsons un citi.

Ir paveikts apjomīgs un sarežģīts darbs. Ilgstoši pavadot Liepājas teātra vēstures peripetiju džungļos un cilvēku –mākslinieku likteņu dzīlēs, rodas savi gan ļoti personiski, gan vispārinoši secinājumi par Liepājas teātri simts gados. Kādi tie radušies Mārītei Balodei?

"Jau otrās daļas beigās bija pilnīgi skaidrs, ka Liepājas teātris tādā pamatizjūtā ir veču – vīriešu mugurkaula teātris," ir atklāta šī seriāla līdzautore. "Tas, manuprāt, atšķir šo teātri no citiem Latvijā. Emocionālā līmenī, protams. Es absolūti nenoniecinu un neko sliktu nedomāju par skaistā dzimuma lomu, tomēr Liepājas teātris ir vīriešu teātris, ar visām peripetijām, grūtībām, problēmām."

"Otra jau ir būtiskāka lieta, ja runājam par procesu," turpina Mārīte. "Bijuši un ir brīži, kad Liepāja klusē un te notiek, kā saka, maza viļņošanās, un tad nāk devītais vilnis. Tās domas, idejas šajā teātrī varbūt pat vēl nav noformulētas, bet tās uzsviež visu Latvijas teātru sabiedrību augstā vilnī. Un tādēļ es pat negribu teikt – kadru kalve, Liepājas teātris ir ideju kalve. Jo, kad skatās cauri visiem šiem simts gadiem, tas ir Nikolajs Mūrnieks, kas nāk ar savu – ar saviem strēlniekiem, un tā ir arī aizliegtā pilsēta Liepāja. Tās ir latviešu strēlnieku dziesmas, ar kurām šie veči dzīvoja, tās klusinātās lietas, par kurām Mūrnieks pateica uz auss tiem kārtīgajiem večiem, kuri tad prata nospēlēt to, kam ir jābūt, kas skatītājiem ir jāsaprot bez vārdiem – tā ir mūsu Dzimtene, mūsu liktenis. Un, lūk, šajā aizliegtajā pilsētā tajā laikā tas arī nostrādāja. Tāpēc viena otra izrāde bija labāka nekā Rīgā, jo Liepājas teātris vienmēr ir sacenties ar galvaspilsētas teātriem. Sevišķi piecdesmitajos gados Liepājā bieži bija tās pašas izrādes kas Rīgā. Daudzos jautājumos, lai gan tas nekur nav afišēts, faktiski Mūrnieks cīnījās ar Smiļģi. Nevis pret, bet kopā ar viņu šajā teātra frontē, arī māksliniecisko izteiksmju ziņā. Kā Valentīna Freimane saka, Mūrnieks bija racionālāks, turklāt viņam bija tāds aktieru ansamblis, kāds nu 50.gados varēja būt, jo daudzi skatuves mākslinieki bija devušies bēgļu gaitās un emigrējuši. Viņam te bija arī disidenti, kuri bija spiesti atstāt Rīgu un Liepājas teātrī atrada savu mājas vietu. Tādēļ vēlreiz atgriežos pie tā, ka tas ir veču teātris.

Tad atkal nāk nākošais – muzikālais vilnis, kas uzsit visa latviešu teātra procesu Latvijā, arī skatītāju sajūsmu. Tas ir Imanta Kalniņa laiks Liepājas teātrī: ar "Princi un ubaga zēnu", ar "Trīs musketieriem", ar "Brēmenes muzikantiem", ar visām šīm dziesmotajām izrādēm. Imants pats nesauc šīs izrādes par mūzikliem, viņam tāds apzīmējums nepatīk. Šīm izrādēm bija spēcīgi muzikālie zemteksti ar viņa brāļa Viktora Kalniņa jeb Vika vārdiem. Tad nāk Oļģerta Krodera laiks. Virkne aktieru, kuri bija aizgājuši, nāca atpakaļ uz Liepāju. Sākas intelektuālais laiks Liepājas teātrī.

Zinot pēdējo desmitgadi, kad Liepājas teātrim iet ļoti grūti, gan emocionāli, gan praktiski, kad šeit ir dažādi spēki, kad ir grūti šādā Atmodas brīvībā savākties, tādā brīdī rodas "Kaupēn, mans mīļais". Tas atkal liek visai Latvijai šūmēties un teikt – jā, Liepājā un tikai Liepājas teātrī var būt "Kaupēn...''. Tieši tā Atmodas laikā uzrunāt sabiedrību, tas nāk no Liepājas! Uz tās nots tad arī beidzam, jo Liepājas teātra vēstures liecības septiņās sērijās beidzas ar 2000.gadu," punktu pieliek Mārīte Balode.

Indra Imbovica,
"Kurzemes Vārds"

Liepājas teātra aktieri Aina Karele, Jānis Kuplais un Ilga Martinsone nespēj valdīt emocijas, skatot izstādi par sava teātra simtgades vēsturi.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!