Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 19. septembris

+19°C
Vējš: DR 6.7 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Muntis, Verners

Liepājas trīs mūzas – grāmatās un diskos

Atslēgvārdi kultūra

Daudzi jau būs pamanījuši, ka īpaši pēdējos pāris gados ar pašvaldības un cita veida līdzfinansējumu tiek izdotas liepājnieku sarakstītās grāmatas, radīto mākslas darbu katalogi un komponētās mūzikas diski. Tas ir labākais veids, kā atbalstīt šis trīs mūzas – literatūru, mākslu un mūziku, kā iemūžināt Liepājas kultūras vēsturi. Par to ir pārliecināta arī Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna, mūsu sarunā uzsverot, ka tas nebūt ne viegls, bet gan visai sarežģīts process.

– Liepājas Kultūras pārvalde ir ne tikai maka turētāja, bet galvenokārt kultūrpolitikas veidotāja un virzītāja. Kultūras dzīve mūsu pilsētā ar katru gadu kļūst aizvien intensīvāka, naudas plūsmas lielākas. Kā visu to pārredzēt, sakārtot?
– Vispirms ir nepieciešama skaidra kultūrpolitikas stratēģija. Kad pērn Kultūras pārvalde veidoja budžetu, gribējām prasīt naudu, lai varētu ķerties pie "Liepājas kultūrpolitikas stratēģijas 2008.–2013." izstrādes. Pašlaik izveidotas konsultatīvās kolēģijas, kas ir gatavas mums palīdzēt. Uzskatām, ka mums vajag piesaistīt profesionālus konsultantus, kuriem ir zināma metodika un kas varētu reāli palīdzēt šo stratēģiju izstrādāt. Naudu mums no budžeta tomēr nepiešķīra, un, lai velti nelaistu vējā veselu gadu, atradām no savām rezervēm. Pirmajam posmam finansējumu esam atraduši, un Pilsētas domes deputāti ar savu lēmumu atļāva sākt šo pilsētas kultūrpolitikas stratēģijas izstrādi. Jau jūlijā tiks veikta cenu aptauja, lai līdz 2008.gada maijam varētu pabeigt stratēģijas izstrādi. Tam tērēsim ap 12000 latu, 5000 latu paredzot 2007.gada, bet 7000 latu – 2008.gada budžetā. "Liepājas kultūras vadības un finansēšanas programma 2000.–2005.gadam" noteica metodes pakāpeniskai pārejai no administratīvas kultūras vadības uz demokrātiskāku pašpārvaldi, bet tagad jau izvirzījušās citas aktualitātes, kurām nepieciešami jauni risinājumi.

– Kultūrpolitikas stratēģija sastāv no vairākām būtiskām sadaļām, kas veido Liepājas kopējo kultūrainu. Varbūt sāksim ar to, kas paliek mūžībai, lai arī cik skaļi tas neizklausītos, proti, ar grāmatu izdošanu. Ir iznākušas grāmatas ar kurām varam lepoties.
– Tas ir Kultūras pārvaldes auklējums. Pirmkārt, tie ir Olafa Gūtmaņa ieplānotie četri "Rakstu" sējumi, no kuriem jau izdoti divi. Tie ir akadēmiska izdevuma cienīgi un skaistā iesējumā. Tagad sastādītājs profesors Edgars Lāms un darba grupa strādā pie 3.sējuma, kuru ceram laist klājā 2008.gada janvārī. Šogad ar pārvaldes atbalstu iznāca arī Irinas Tīres kultūrvēsturiskā mākslas grāmata "Liepāja grafikās", Igo dzejas krājums "Bezgalīgais tuvums", iznāca Zojas Zandbergas dubultkrājums "Kailums" divās valodās – krievu un latviešu. Sadarbībā ar "Kurzemes Vārdu" izdevām liepājnieku – Rakstnieku savienības biedru – prozas grāmatu "Ar sakņu sajūtu vējā". To ceram veidot par ikgadēju tradīciju. Šogad vēl, iespējams, jau jūlija beigās klajā nāks Modra Zihmaņa romāns "Bandu bērns", starp citu, rakstnieks šogad atzīmēs 80 gadu jubileju, un uz 70 gadu jubileju grāmata "Karaļa spārni" iznāks arī Edvīnam Tauriņam. Regulāri projektu konkursu rezultātā finansiāli atbalstām arī žurnāla "Helikons" izdošanu.

– Jau visus Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas gadus tiek runāts par Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas atjaunošanu Liepājā, jo tāda būtu labs atbalsts literātu radošajām aktivitātēm.
– Viss atkarīgs no līdera. Tagad tāds ir dabiski izkūņojies, un tā ir pašu literātu kolēģu atbalstītā Sandra Vensko. Šāda nodaļa atvieglotu mums finanšu piesaisti. Piemēram, Sandra Vensko vienojās ar Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāju Ievu Kolmani, ka, īstenojot kādu sarīkojumu, Kolmane mums rakstiski lūdz darba nodrošināšanai piešķirt attiecīgu finansējumu. Kultūras pārvalde tad likumīgi var palīdzēt. Piemēram, Ērika Kūļa lauku mājās notiks jauno literātu radošā nometne, un mēs to atbalstīsim. Tāpat ir iecere atjaunot un paplašināt sadarbību ar Klaipēdas literātiem. Vensko nāk ar idejām, un Kultūras pārvalde var izvērtēt un izvēlēties atbalstāmos projektus.

– Šķiet, ka tāds pozitīvs atrisinājums nav gaidāms ar Latvijas Mākslinieku savienības Liepājas nodaļas reanimāciju?
– Ja runā par Mākslinieku savienības Liepājas nodaļu, gan Aldis Kļaviņš, gan citi mākslinieki pašlaik neredz jēgu, kāpēc tādu vajadzētu. Es tomēr redzu jēgu šādai nodaļai, jo tad mēs varētu atrast juridisku pamatu, kā atmaksāt kaut vai zāles īri izstādēm. Tāpat nav neviena, kas organizē Mākslas dienas. Bez tam šogad vairākiem māksliniekiem ir lielas jubilejas, un tāda nodaļa mums varētu iesniegt lūgumu atbalstīt izstādes organizēšanu, kataloga izdošanu utt. Bet tagad katrs nāk individuāli, un mēs tajā kvantumā nereti varam apjukt, lai izvēlētos labāko, vērtīgāko, kas pelnījis finansiālo atbalstu. Otra problēma, kuru vajadzētu kopā risināt, ir mākslinieku darbnīcas, kas ir ļoti sāpīgs jautājums. Pašlaik to īres maksa tiek aprēķināta kā par dzīvokli, un tas nav pareizi.

– Tomēr Kultūras pārvalde atbalsta un virza vairākus lielus mākslas projektus?
– Intensīvs darbs notiek, lai izdotu gleznotājas Benitas Bitānes mākslas darbu katalogu. Ceram, ka līdz mākslinieces lielās jubilejas personālizstādes atklāšanas rudenī tas būs gatavs. Mājvietu galerijai "Klints" zaudējis Aivars Kleins, mēs viņu mudinājām iesniegt projektu tūrisma attīstības konkursā, lai saņemtu finansējumu izstāžu, arī plenēra rīkošanai. Kleins runāja ar kafejnīcas "Ilze" īpašniekiem, lai izveidotu galeriju šajā kafejnīcā, izbūvējot papildu telpas. Naudu tūristu piesaistei piešķīra "Ilzei", lai augustā tur varētu sekmīgi notikt starptautiskais plenērs "Liepājas marīna" un izstāde. Domāju, ka tas nav slikts variants. Mums ir vairākas visai pārdrošas ieceres. Man radās doma, ka mums pilsētā bijuši un ir tik dauzi fantastiski mākslinieki un ka viņu devums un mantojums tomēr ir jādokumentē. Ar profesoru Aldi Kļaviņu esam vienojušies, ka viņš, piesaistot speciālistus, ķersies pie grāmatas veidošanas ar pagaidu nosaukumu "Liepājas māksla gadsimta vējos", kas varētu iznākt vairākos sējumos – pa mākslas nozarēm. Tas, protams, ir ļoti apjomīgs, nopietns un milzīgs darbs. Katrā ziņā profesors jau sācis strādāt.

– Liepāja – Latvijas mūzika galvaspilsēta. Šajā nozarē tiek atbalstīti daudzi un dažādi projekti, lai ne tikai noturētu šo leģendu, bet arī attīstītu un iemūžinātu.
– Mums ir vairākas lielas ieceres nākamajai Liepājas dzimšanas dienai. Mēs dodam pasūtījumu mūziķiem rakstīt mūziklus. Ar šiem projektiem gribam parādīt visai Latvijai, ka mēs tomēr esam mūzikas galvaspilsēta, un mēģināt atsaukt no Liepājas aizgājušos mūziķus vai vismaz pietuvināt. Pirmais šāds mēģinājums bija Ainara Virgas un Guntara Rača mūzikls "Liepājas stāsts". Var diskutēt, kā izdevās šis uzvedums, tomēr visa Latvija to pamanīja. Katrā ziņā pati mūzika dzīvos, tā tiek ierakstīta, pie tā Ainars pašlaik strādā. Žēl, ka uzvedums notika tikai vienu reizi, bet ir padomā saīsinātā versijā ar to apbraukāt Latviju. Pašlaik notiek pārrunas ar Zigmaru Liepiņu par jaunu muzikālu partitūru nākamajā Liepājas dzimšanas dienā. Kāds būs tās formāts, to izvēlēsies pats komponists. Nākamajai sezonai esam pasūtījuši muzikālu izrādi Mārai Zālītei un Uldim Marhilēvičam, ar viņiem jau noslēgts līgums. Plānots, ka tas pirmizrādi piedzīvos nākamgad septembrī. Kopā ar izdevniecību "MicRec" gatavojam dubulto festivāla "Liepājas dzintars" 30 gadu jubilejas koncerta DVD izdošanu, kurā būs arī uzņemtā filma par šo festivālu un veco, arhīvos saglabājušos koncertu izlase. Kultūras pārvalde palīdz pirmos diskus izdot arī jaunajām mūzikas grupām. "The Briefing" ļoti nopietni strādā pie sava pirmā diska, kuram drīz jāiznāk. Atbalstām arī Liepājas krievu grupas "Arkaim" diska izdošanu.

Neesam aizmirsuši arī klasisko mūziku. Man ir liels prieks, ka albums top mūsu komponista Agra Engelmaņa kormūzikai, tā nosaukums būs "Miglas rīts". Tas jau tiek gatavots izdošanai un varētu būt gatavs vasaras otrajā pusē. Šie skaņdarbi pirms vairākiem gadiem bija ierakstīti Latvijas radio, un mēs no viņiem nopirkām matrici. Nākotnē gribētos ierakstīt un izdot arī Engelmaņa kamermūziku un simfonisko mūziku. Jaunu CD gatavo sieviešu koris "Aija", kas ir pratis atrast arī citus līdzfinansējuma avotus. Protams, tās nebūt nav Kultūras pārvaldes visas ieceres, virzītie un atbalstītie projekti, bet redzamākie, kas parāda Liepājas kultūras ainu.

Indra Imbovica,
"Kurzemes Vārds"

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!