Zīmīgajā notikumā kopā ar G. Kopštālu bija viņa tuvākie ģimenes locekļi, tāpat sveicēju vidū bija viņa audzēkņi, Tautas fotostudijas “Fotast” dalībnieki, kolēģi fotogrāfi, pašvaldības pārstāvji un talanta cienītāji.

Jubilejas reizē viņš atrādīja pēdējos piecos gados tapušos darbus. Sākotnēji viņš bija iecerējis melnbaltu foto izstādi, bet, kolēģu mudināts, iekļāvis arī krāsainas fotogrāfijas.

Iemīļotais kvadrāta formāts radīts, pateicoties 6×6 fotofilmai, bet visjaunākie darbi – dabas skati – tapuši šogad ar speciālu aparātu un infrasarkaniem filtriem.

“Fotogrāfija “Jahtu osta”, manuprāt, ir ļoti Gunāram raksturīga. Ko es redzu – viņš ir orientēts uz detaļām, sīkām, filigrānām. Gunāram ir savs rokraksts, pēc tā var atšķirt viņa darbus no citiem,” vērtē tagadējā fotostudijas “Fotast” vadītāja Iveta Herbsta, kuras dzīvē G. Kopštālam bijusi liela nozīme.

“Viņš ir mans skolotājs, pateicoties viņam esmu Liepājā,” viņa saka un atceras: “Pirms daudziem gadiem redzēju par viņu televīzijas sižetu un sapratu, ka gribu pie viņa mācīties. Uzrakstīju e-pastu, viņš man atbildēja. Tā nu katru ceturtdienu braucu no Rīgas pie viņa uz 15. vidusskolu mācīties fotografēt. Braucu ar savām bildēm, viņš man teica, ko pielabot, ko nē, mazliet eksperimentējām.”

Patlaban G. Kopštāls, kā raksturoja I. Herbsta, fotostudijā “Fotast” ir tāds kā radošais konsultants, kuram jebkurā mirklī var piezvanīt, lai lūgtu padomu. “Ja nonākam kādā strupceļā, tad ir zvans Gunāram – jautājam, kā mums labāk darīt,” tagadējo sadarbību ieskicē I. Herbsta.

Lai arī G. Kopštāls pārstāv klasisko fotogrāfiju, tas nenozīmējot, ka viņš neiet kopsolī ar laiku. “Savu stilu viņš saglabā, bet arī tagad, ja pajautā, viņš pasaka, ka ir tā un tā, vajadzētu pielabot to vai to. Jo tādas pamatlietas kā kompozīcija, krāsu balanss, estētiskums – tas jau nemainās, mainās tikai izteiksmes līdzekļi.”

I. Herbsta cienījamo fotomeistaru bieži vien sastop Jūrmalas parkā, dažkārt viņam ir līdzi fotoaparāts, dažkārt nav.

“Vienmēr parunājam, viņš pastāsta kaut ko no savas dzīves, dalās novērojumos, ko tagad ieraudzījis. Man vienmēr ir prieks viņu satikt. Sirdī joprojām ļoti jauneklīgs.”

Audzēkņu G. Kopštālam vairs nav, izņemot vienu – Sandru Ūpi, kas patlaban dzīvo Norvēģijā, bet joprojām sūta savus darbus skolotājam. Viņa savā feisbuka kontā nesen vēstīja, ka ieguvusi kārtējo starptautiskās mākslas foto federācijas sasniegumu. Par skološanu viņa saka paldies G. Kopštālam.

Jubilejas izstādes atklāšanā G. Kopštālu daudzi sveica ar ziediem, arī dāvanām, un viens no patīkamākajiem pārsteigumiem bija zibatmiņa ar trīs stundu garu filmu par viņa radošo darbību. Dāvanu pasniedza fotostudija “Fotast”, un filmu veidojis Liepājas kultūras notikumu iemūžinātājs Verners Bokums.

Jau izstādes atklāšanas neoficiālajā daļā biedrības nama kamerzālē tika demonstrēta saīsināta filmas versija. Šeit G. Kopštāls dalīja autogrāfus, parakstoties savā fotogrāmatā “Mirkļa pietura”, kas pirms 10 gadiem izdota par godu meistara 80 gadu jubilejai. Savukārt sanākušie dalījās atmiņās par tikšanās reizēm ar fotomeistaru.

Dēls Aldis Kopštāls, kurš patlaban dzīvo Rīgā, ir arhitekts un Mākslas akadēmijas pasniedzējs, sacīja, ka “piedzimt šādā ģimenē bija liels prieks”. “Tā ir Dieva svētība,” viņš vērtēja.

Viņš pastāstīja, ka G. Kopštāla atvases iet mākslas ceļu – tāpat kā vecāki. “Viss turpinās. Esam saistīti gan ar mākslu, gan foto un kino, gan arhitektūru un deju. Māksla nekur nav pazudusi.

Tā ar tām dzimtām ir – ārstu, mākslinieku. Šī informācija mantojas no paaudzes uz paaudzi. Kā mazs bērns dzirdēju mākslas skolas skolniekiem domātās nodarbības, darbnīcas bija mūsu rotaļlaukumi.”

Jaunākā fotoizstāde “Liepājas vējos” biedrības namā skatāma līdz septembra beigām.

G. Kopštāls bija viens no Liepājas Kultūras nama foto pulciņa dibinātājiem 1958. gadā. Vēlāk no pulciņa izveidojās divas patstāvīgas studijas – fotostudija un kinostudija.

G. Kopštāls gandrīz desmit gadus bijis kinostudijas vadītājs, piedalījies filmu skatēs un festivālos, bijis Latvijas Kinoamatieru biedrības valdes loceklis un “Goda biedrs”. Vēlāk pievērsies žurnālistikai Latvijas televīzijā, kur 12 gadu laikā veidoti foto un kino sižeti “Panorāmai” un citām televīzijas redakcijām.

Viņa foto darbi publicēti arī laikrakstos un žurnālos, tāpat gatavotas fotogrāfijas izstāžu katalogiem, reklāmas izdevumiem Liepājas Simfoniskajam orķestrim, koriem, iestādēm, ceļvežiem, kalendāriem un citiem izdevumiem.

G. Kopštāls saņēmis virkni apbalvojumu, ir Starptautiskās Fotomākslas federācijas Mūža biedrs, Mārtiņa Buclera prēmijas laureāts, starptautiskās klases fotomākslinieks.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.