Vēstures doktori Ēriks Jēkabsons un Jānis Šiliņš sastādījuši dokumentu krājumu, kurā apmēram puse materiālu attiecas uz Liepāju.

Trešdien pilsētas muzejā viesojās abi pētnieki un, atzīmējot grāmatas “Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918–1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos” iznākšanas svētkus, uzstājās ar īsiem priekšlasījumiem.

Ē. Jēkabsons savā lekcijā stāstīja par ļoti sarežģīto un arī grūti izprotamo situāciju, kādā Liepāja bija 1919. gada pirmajos mēnešos, kopš šeit uzturējās Latvijas pirmā valdība, laikā, kad Latvijas kartē “Liepāja vienīgā nebija iekrāsota sarkanā krāsā”, bet šeit vienlaikus jaunās valsts dzīvi sāka vadīt Latvijas valdība, toni vēlējās noteikt aizvien vēl vācu okupācijas varas iestādes, ar kreiso vācu zaldātu padomes atbalstu pie pilsētas domes nama bija uzvilkts sarkanais karogs un reizē uzturējās arī sabiedroto pārstāvji no ASV un Lielbritānijas. Šis bija laiks, kad Liepājas vārds bija lasāms ārzemju laikrakstu ziņu slejās “no Ņujorkas līdz Tokijai” blakus citām pasaulē svarīgākajām ziņām. Ē. Jēkabsons ļoti daudz pētījis dokumentus, kas attiecas uz Latvijas vēsturi, ārvalstu arhīvos, arī ASV un Lielbritānijā. Šī gada nogalē vēsturnieks plāno publicēt kārtējo pētījumu. Tā būs grāmata par Neatkarības kara laiku, kurā atklāsies šeit bijušo britu skatījums uz Latviju un lielā mērā arī tieši uz Liepāju. Bet šī gada sākumā jau Latvijas Vēstures institūta apgādā ir izdota ļoti ietilpīga Ē. Jēkabsona grāmata “Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu attiecības 1918. – 1922. gadā”, kurā liela daļa satura attiecas tieši uz Liepāju, jo pētījums balstās uz ASV vēstures arhīvu materiāliem. Ļoti daudz stāstīts par to, kādu redzēja Liepāju amerikāņi, kuri šeit uzturējās, pildot savu misiju, arī sniegdami nenovērtējami nozīmīgu palīdzību, apgādājot iedzīvotājus ar pārtiku.

Savukārt Jānis Šiliņš referēja par kādu maz zināmu vēstures notikumu – par nenotikušu pulkveža Jāņa Apiņa karagājienu un Liepājas atbrīvošanas plānu 1919. gada aprīļa beigās, kad neilgi pirms tam Liepājā bija noticis tā sauktais aprīļa pučs, dēvēts arī par Niedras apvērsumu.

Nule izdotais dokumentu krājums ir veltīts pulkvedim Oskaram Kalpakam, un tajā publicēti dokumenti par laiku no 1918. gada 18. novembra līdz 1919. gada 16. aprīlim – līdz aprīļa pučam. Šī ir pirmā no četrām iecerētajām daļām Neatkarības kara laika dokumentu krājumu sērijā. Otro daļu paredzēts laist klajā jau šoruden, tā būs veltīta puča laikam, un arī tajā ļoti lielu lomu ieņems Liepāja, neslēpa vēsturnieki.