Svētdiena, 5. aprīlis Vidaga, Aivija, Vija

Liepājnieki mācās no igauņu leļļu teātra

Liepājnieki mācās no igauņu leļļu teātra
Foto: Egons Zīverts
14.10.2019 07:03

"Kurzemes Vārds"

Gribējās redzēt, kā modernas lietas, ieviestas klasiska teātra ikdienā, palīdz piesaistīt jaunos skatītājus un radīt interesi par teātri, pēc darba vizītes Tallinā atzina Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras un sporta jautājumos Atis Deksnis. Kopā ar Liepājas teātra valdes locekļiem Herbertu Laukšteinu un Evu Ciekurzi viņš tikās ar Tallinas teātru vadītājiem.

Labums no brauciena esot pieredzes apmaiņa, jo Igaunijā senas tradīcijas ir gan klasiskiem teātriem, gan arī leļļu teātrim, pastāstīja A. Deksnis. “Apciemojām gan Tallinas pilsētas teātri, gan NUKU, kas ir leļļu un objektu teātris. Mūs interesēja, kā klasiskais leļļu teātris, kāds vēsturiski tas ir bijis, ticis papildināts ar programmām jauniešiem un pieaugušajiem. Pie šī teātra darbojas leļļu muzejs, kurā izliek visas lelles, kas darbojušās uzvedumos un jau beigušas skatuves gaitas. Teātris un muzejs apvienots zem viena jumta, kā arī tur ir centrs, kurā bērni var iepazīt, kā top izrādes. Darbnīcās ar dažādām aktivitātēm viņiem parāda, ka teātrī ir arī režisori, gaismotāji, dekorāciju meistari un tērpu šuvēji. Bērni var veidot no papīra apģērbu, paralēli uzzinot, kāda ir tērpu šuvēju ikdiena. Ir stendi, kur var slēgt dažādas gaismas, iejūtoties gaismu mākslinieka ikdienā.”

NUKU teātris katru otro gadu rīko starptautiskus leļļu teātra festivālus, viņiem bijusi laba sadarbība ar Latvijas Leļļu teātri. “Tā būtu laba sadarbības iespēja – aicināt Liepājas Leļļu teātri ar kādu no uzvedumiem tur piedalīties. Ir lietas, ko varam pamācīties un ieviest, lai paplašinātu mūsu teātra darbību,” teica priekšsēdētāja vietnieks. Tallinas pilsētas teātri, viņaprāt, grūti salīdzināt ar mūsējo, jo to veido 16 vēsturiskas ēkas, kas savā starpā savienotas un vairāk atgādina muzejus. Tur ir četri dažāda izmēra spēļu laukumi un izrādes notiek katru vakaru. Igaunijas galvaspilsētā skatītāju skaits neesot samērojams ar Liepāju, atzina A. Deksnis.

“Igauņi labāk dzīvo, līdzīgam teātrim ar apmēram tādu pašu skatītāju apkalpošanas kapacitāti budžets ir vairāk nekā par miljonu lielāks. Tā kā pazīstu tos kanālus, iepazīstināju un asistēju,” pastāstīja H. Laukšteins. Sadarbība ar igauņu teātra vidi Liepājas teātrim esot. Otrdien, 8. oktobrī, sākušies igauņu dramaturga Karla Kopelmā lugas mēģinājumi, lietuviešu režisore Monika Klimaite veido izrādi “Mēness neredzamā puse”, kuras pirmizrāde būs 7. decembrī.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli