Šķietami pavisam neilgs laiks ir pagājis, kopš Līgas otrās izstādes Vīna Studijā, kas nu jau kļuvusi par līdzvērtīgu biedru un vienmēr aktuālu notikumu vietu sadarbībā ar mākslas un kultūras paudējiem.

Allaž ir patīkami izmantot iespēju klīst pa vienmēr mainīgo vīna un mākslas buķeti, kuru pastāvīgo dažādību nosaka visnotaļ dabiskas un ikdienišķas parādības, kā laiks, laikapstākļi, Dabas pārmaiņas un laikmeta noteikto vērtību sekas. Taču ir kas kopīgs šīm divām parādībām – tas ir mērķis, ko cilvēks grib sasniegt, palīdzot tām un vienlaicīgi arī tiecoties pēc tām. Šis mērķis laikam varētu būt bauda ar visu šī jēdziena skaidrojuma plašo spektru, kura iespējas katrs var lietot pēc savu prioritāšu līdzības.  

Pat neviļus uzmetot acis uz Līgas darbiem, kas ieskauj ciklu Pirmelementi, nākas atzīt, ka sajūta par kādu turpinājumu, kas izaudzis no iepriekšējās sadarbības ar Vīna Studiju, nav mānīga. Sēkla, viltīgi iedēstītā ietinamajā papīrā, kas, nezinātājam darot zināmu, bija Līgas ainavas izdrukas kopija, ir atradusi augsni. Šis jaunais formāts ļāva pircējiem aiznest mājās iegādāto vīna baudījumu, mazliet paņemot līdzi arī mākslu, kas tobrīd piepildīja Vīna Studijas telpu Rīgā. Tā vien šķiet, ka šis ietinamais papīrs būs tas, kurš netieši atvedis savu pildījumu uz Liepāju, sniedzot jaunu garšu, ko baudīt no Līgas nebeidzamās virzības un atklājumiem.            

Darbu lakonisms un viendabīgums caur maigajām svārstībām ļauj visnotaļ daudzpusīgi izjust to tiešo vēstījumu, uz ko uzvedina arī nosaukums par piecām nemainīgajām stihijām. Pretēji nemainīgajām īpašībām to rezultāts ir mūžīgi mainīgs atkarībā no kombinācijām un intensitātes, ko tās savā saspēlē veido. Ir zināms, ka baudas kultūra virza visu cilvēci tās svārstībā starp piezemēto baudījumu un augstu dvēselisko pārdzīvojumu, savukārt pirmelementi dod iespēju saņemt šo pārdzīvojumu vienmēr citādā veidā, jo, kā jau minēts, vīns mainās atkarībā no mainīgās Dabas līdzīgi, kā arī mākslas izteiksme mainās atkarībā no cilvēka dabas, kura ir vistiešākajā pirmelementu ietekmē.            

Šī izstāde ir savdabīgs trāpījums, daudziem faktoriem papildinot citam citu, kas ir pārsteidzoši un laikam jau arī likumsakarīgi. Gan vīns, gan Līgas klusās izjūtas, ko izstaro darbi, gan šķietami pelēkais gadalaiks, kas piedāvājis sevi, sakrītot ar izstādes laiku. Varbūt tieši pelēkais Latvijas gada brīdis dod šo unikālo iespēju just un likt kopā pirmelementus savā iekšējā baudas telpā, liekot spīdēt tai gaismā, kas vistiešāk rezonē ar katra personīgo sirds nepieciešamību un baudas mērķi.

Miroslavs Šminke

Publicitātes attēls

 Ūdens, 16,5X16,5 cm, Līga Ķempe, 2012