Bez pretīgiem vārdiem

Ievai patīk, ka nelielajā komandā pienākumi sadalīti precīzi, tāpēc efektīvi izpildāmi visi ar eksportu saistīti uzdevumi. Piemēram, manas novadnieces ziņā ir latviešu literatūras popularizēšana Vācijā, Šveicē un Austrijā, jo viņa daudzus gadus dzīvo Berlīnē un brīvi pārvalda vācu valodu. Ievai jāpārzina Latvijas izdevēju jaunumi, taču vēl svarīgāk esot sekot līdzi, ar ko plauktus pilda vācu izdevēji, jo tieši tad rodas nojauta, kurus latviešu darbus vācieši pamanīs līdzās pašmāju jaunumiem. ”Latvieši ir introverti, mēs nejūtamies ērti, sevi izrādot citiem, tāpēc labi, ka ir ”Latvian Literature”, kas palīdz iziet plāna vidū mūsu rakstniekiem, izdevniecību vadītājiem, tulkotājiem un grāmatu māksliniekiem,” Ieva apbrīno savu jauno kolēģu misijas apziņu un darba spējas.

Ieva ir lakoniska: Eiropā grāmatu lasītāji ir ”pārēdušies”, bet viņu negausība pēc kārtējās delikateses tikai aug. Viņus vilina Latvijas autori. ”Mūsu literatūra eiropiešiem patīk, jo ir īpatnēja. Tajā nospiedumus atstājis 50 gadu ilgs padomju jūgs un pieredze, kādu guvām, no jauna veidojot neatkarīgu valsti. Piemēram, vāciešus valdzina 90. gadi, jo padomju cilvēks transformējās par demokrātu un kapitālistu.

Vāciešiem patīk, ka neesam pliekani, par lietām runājam dziļi un ar piesātinātiem vārdiem. Viņi neiebilst nodaļu pārlasīt divas reizes un vairāk, lai uztvertu autora domu. Mūsējie raksta patiesi skarbi, vācu valodā lasoši eiropieši jūsmo, ka latviešu literārajiem darbiem nav ”happy end”; to varoņi ir cibiņi nāves ēnā.

Šomēnes Vācijā klajā laidīs dzejnieces Annas Auziņas pirmo romānu ”Mājoklis. Terēzes dienasgrāmata”. Izdevēju ieinteresēja autores atklātība un vēstījums par meitenes iepazīšanos ar savu ķermeni un viņas seksualitātes nobriešanu. ”Latvijā par šīm tēmām sarkst un bālē, bet vācieši saka: cik skaisti uzrakstīts – bez pretīga primitīvisma, taču visu nosaucot īstajos vārdos!” I. Kunga min dažus aspektus, kādēļ latviešu autoru darbi gūst panākumus ārzemēs.

Vācijā, Šveicē un Austrijā iemīļoti jelgavnieka Jāņa Joņeva laikmetīgie teksti, Noras Ikstenas un Māras Zālītes darbi, rudenī vācu grāmatu plauktus papildinās Popes novadnieces Lauras Vinogradovas romāns ”Upe”, kas pērn ieguva Eiropas literatūras balvu. Interesi raisa arī saldenieka Valtera Dakšas neparastie izdevumi. Rakstniecībā un grāmatniecībā netrūkst izcilu tautiešu – priecājas I. Kunga, kad pārskatījusi viņai zināmus ”Latvian Literature” projektus.

Gandarījums esot par sadarbību ar ilustratori Aneti Meleci, jo viņas bilžu grāmatai ”Kiosks” galvu reibinoši panākumi – tulkota vairāk nekā 20 valodās, divus gadus pēc kārtas iekļauta pasaulē 100 izcilāko bilžu izdevumu sarakstā. ”Anete vasarā brauks uz manis organizētu literatūras pasākumu Berlīnē. Diseldorfā no ”Kioska” radīja bērnu operu. 2021. gada rudenī Bilžu grāmatu festivālam Minhenbergā vācu māksliniece Ute Freitaga izbūvēja kioska butaforiju, šopavasar tas aizceļoja uz Karovas bibliotēku Berlīnē un tiek izmantots leļļu teātra izrādēs. Atliek kādam ieminēties, ka pasākumā būs Anete, un jau radusies interese,” Ieva uzsver autora popularitātes nozīmi viņa darbu publicitātē un mārketingā.

Lai nenogāztos garšļaukus

Ne visi radoši cilvēki varot izturēt starptautisku uzmanību, jo ārzemju grāmatu tirgus ir milzīga, pelnoša mašinērija, kura paģēr smagu darbu no katra iesaistītā – autora, aģenta, izdevēja, tirgotāja u.c.

”Ir labi autori, kurus nevaram aizvest uz nozīmīgiem pasākumiem, jo viņi nerunā brīvi ne angļu, ne vācu valodā; ar krievu valodu Eiropas grāmatu tirgū neko nevar iesākt. Vēl svarīga autora personība – cik viņš runātīgs un aizraujošs. Būtiska arī punktualitāte, spēja ievērot norunas un precīzi izpildīt savus uzdevumus. Prasības ir augstas, jo autors pārstāv arī valsti, un ”Latvian Literature” darbs veltīts tam, lai par Latviju izskan labi vārdi. No prasmīgas prezentācijas iegūst visas radošās industrijas un tūrisms Latvijā – tik cieši saaustā tīklā esam,” skaidro mārketinga speciāliste.

Viņa atklāj ”Latvian Literature” augstāko mērķi – panākt, ka Latvija iegūst viešņas statusu globālajā Frankfurtes grāmatu gadatirgū. Katru gadu šāds gods tiek tikai vienai valstij. Pār to brāžas pasakainu notikumu tornādo, jo Frankfurtē noslēgti ilgtermiņa līgumi ir kā zibenīgs uzrāviens līdz milzīgam mārketinga tīklam. Par valsti, kurai ir viešņas statuss, runā ne tikai gadatirgus nedēļā, bet ilgi pirms un pēc tā. Gads pilns ar kultūras pasākumiem, kurā centrējas tikai uz viešņu. Šogad šādu uzmanību izpelnījusies Kanāda, nākamgad – Spānija. ”Varam tikai minēt, kad būs Latvijas kārta. Tuvākajos piecos gados noteikti nē. Taču esam paziņojuši, ka statusu vēlamies, tāpēc šogad Rīgā trijām delegācijām parādīsim Latvijas piedāvājumu. Izstāstām par mūsu literatūras veidošanos, grāmatu tirgu, aktuāliem rakstniekiem un viņu galvenajām tēmām,” Ieva iepazīstina ar vizīšu saturisko daļu.

Virs viduvējībām

Lielajos grāmatu tirgos latviešu literatūra ir nišas prece, tāpēc par to interesējas mazas izdevniecības. Delegāti savam tirgum Rīgā meklē īpatņus. Vēl viņus interesē mūsu tipogrāfijas, jo tās par augstvērtīgu papīru un druku prasa mazāku cenu nekā Eiropas uzņēmumi.

Ieva turpina: ”Viduvējību Eiropā ir bezgala daudz, tāpēc mums jāsaprot, kā pacelties virs tām. Piemēram, jāmainās līdzi Eiropas grāmatu tirgum – tas iet audio un digitālajā virzienā. Augsta latiņa jānoliek vispirms sev – jāgrib savai grāmatai nevainojama tipogrāfija un makets, izcils ilustrators. Martā Boloņā paziņoja, ka izdevniecība ”Liels un mazs” ir gada labākā bērnu grāmatu izdevēja Eiropā. Panākumu pamatā ir pamatoti prasīga komanda.”

Latvija kaut kad būs Frankfurtes grāmatu gadatirgus viešņa. ”Latvian Literature” jau tagad strādā, lai valsts izturētu visu kontinentu uzmanību. No ārzemēm gaidāms pamatīgs lasītmīļu ”uzbrukums”, un vietējiem uzņēmumiem, iestādēm un norišu organizētājiem būs jāvar visus uzņemt. ”Lai nesanāk tā, kā ar dziesmu svētkiem,” Ievas izteiksme kļūst sāja, ”ja ej pasaulē, lai tevi ieraudzītu, tad nedrīkst beigās sarīkot svētkus tikai sev! Pasaulē stāstām, ka dziesmu svētki ir mūsu kultūras unikalitāte, kuru sargā UNESCO, tāpēc tos būtu jāļauj piedzīvot arī ārzemniekiem. Viņi ļoti gribētu, bet – nav biļešu! To nepietiek pat mums pašiem… Sanāk, ka piecu gadu darbs, valsts un pašvaldības tēriņi tikai pašu priekam.”

VĀRDI

Eksportētie kurzemnieki

Autori Džena Andersone (Ventspils), Māris Čaklais (Saldus), Baiba Damberga (Sīkrags), Jana Egle (Rucava), Ieva Flamingo, arī Samauska (Saldus), Madara Gruntmane (Liepāja), Māris Rungulis (Liepāja), tulkotāja Ieva König (Ventspils), ilustratore Ulrika Kestere (Liepāja).

Avots: ”Latvian Literature” vietne, iekavās – autora dzimšanas vieta.

LEPNUMS

”LATVIAN LITERATURE” ir 2016. gadā SIA ”Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” paspārnē izveidota platforma, kura spoži un ar pārliecību popularizē latviešu literatūru ārzemēs. Platforma piedalās pasaules nozīmes grāmatu tirgos, ārzemēs rīko latviešu izdevumu lasījumus un tikšanos ar mūsu autoriem, organizē nozares speciālistu vizītes Rīgā un vēl citos veidos ieinteresē ārzemniekus par Latvijas autoriem, ilustratoriem, tulkotājiem un izdevniecībām. Kultūras ministrs Nauris Puntulis, paziņojot par ”Izcilības balvas kultūrā 2020” piešķiršanu platformai sacīja: ”10 cilvēku komanda pierādījusi sev un visai pasaulei, ka Latvijas literatūra 21. gadsimtā ir augstas raudzes eksporta prece. Par to liecina gan 288 Latvijas literātu izdoti darbi pasaulē, gan neskaitāmi daudz nodibinātu kontaktu.” Balvas pavadvēstulē pausta pateicība: ””Latvian Literature” zīmols #iamintrovert (esmu introverts) latviešu pieticību padarījis ekspresīvu un valdzinošu visās pasaules malās.”