Gan svētku apmeklētāji, gan dalībnieki ir smaidīgi, priecājas par jauko dienu un slavē rīkotājus par lielisko pasākumu, kurā visiem esot ko darīt.

2003. gadā Liepājā pirmo reizi visa gada garumā svinēja pilsētas vārda dienu. Viens no pasākumiem, kas saglabāts, lai popularizētu latviešu tradicionālo kultūru un amata prasmes, ir Līvas tirgus.

Kā no Līvas ciema laika gaitā izveidojās pilsēta, tā arī tirgus attīstījies līdz vērienīgiem Līvas ciema svētkiem. To atklāšanā uz galvenās skatuves svinīgi uznesti trīs svarīgi šo svētku simboli – Liepājas ģerbonis, Liepājas karogs un Līvas tirgus karogs.

”770 gadi kopš Līvas ciema dibināšanas brīža – tās ir stipras saknes mūsu pilsētai un mūsu nākotnei,”

atklājot svētkus, saka Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš. Uzrunu saka arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, kura sestdien atrodas vizītē Liepājā.

Koncerti šogad norit uz veselām trim skatuvēm, pirmo reizi atvērta skatuve ”Siena šķūnis”, kur uzstājas dziesminieki. Daļa svētku apmeklētāju mūziķiem veltī nedalītu uzmanību, bet tikpat daudzi svinētāji klausās ēnā uz soliņiem alejā, sēdot zālītē vai staigājot pa tirgu.

Līga nāk no tirgus ar košiem rožu stādiem, iepirktas esot arī mērcītes.

”Man liekas, ka tik liels un bagātīgs tirgus nav vēl bijis līdz šim,”

viņa atzīst. ”Man ir interesanti paskatīties idejas. Ļoti patīk linu izstrādājumi, rokdarbi. Tas ir mans lauciņš, jo esmu mācījusies par mājturības skolotāju. Interesē, ko es varu uztaisīt pati.”

Marta ar mazo Valteru, Ivo, Nauris un Egija teic, ka vēl tikai ejot cauri plašajām norisēm, taču svētki esot ļoti labi, šķiet, ka plašāki nekā citus gadus un ir ko darīt kopā ar ģimeni. Tirdziņā nopirkuši sieru un citus ēdamus produktus.

Evita un Ritvars ar meitiņu Katrīnu arī izstaigājuši bagātīgo tirgu. ”Lielāko daļu laika pavadām Spēļu sētā, jo te ir ko darīt,” pauž Evita. Tur bērnu papilnam, viņi mēģina staigāt uz ķekatām, ”noganīt cūkas”, kāpj mugurā koka zirdziņiem, ķer zivis, spēlē dažādas spēles.

Ejot pa tirgus rindām, acis skrien uz visām pusēm.

Rotas un trauki, grozi un jostas, rotaļlietas un sveces, milzīgs apģērbu piedāvājums, tāpat gaļas, siera, maizes, garšvielu, sulu, našķu stendi.

Vidzemē, Raunā ražo zaļo sieru un makaronus ar dažādām garšām – spinātu, sēņu, tomātu. ”Patīk pie jums tirgoties, esmu jau kādu desmit gadu,” priecājas Ilmārs Ceriņš.

”Visus citus darbus atlieku un atbraucu uz Liepāju patirgoties.” Pļāpāt viņam nav laika, jo kundes stāv rindā un slavē, ka esot ļoti garšīgi.

Arī Ceiņu maizes cepēji no Alsungas Natālija un Patriks raujas teju skriešus. ”Visu laiku ir cilvēki, atsauksmes ir labas,” saka Natālija. Suitu maize pircējiem tīk, tāpat Ceiņu rauši, kas neskaitās tradicionālie sklandrauši, jo sastāvs nav kārtās, bet sajaukts kopā, tāpēc tie nes māju nosaukumu. ”Darbs ir ļoti grūts, bet sūdzēties nevaram, iet labi,” atzīst Patriks.

Cukura māksla cepumu formātā – apēdamas apsveikuma kartītes gatavo Anita Strazda no Jelgavas novada. Uz cepuma ar cukuru veido zīmējumu.

Ideja aizgūta Anglijā, kur kādu laiku dzīvojusi. ”Taču mana māksla ir citādā formātā. Zīmējumi ir uz cepuma, nevis piparkūkas, jo lielai daļai cilvēku, tās saistās ar ziemu,” viņā pastāsta.

”Žēl to ēst” esot vecāku populārā frāze, bet bērni tā vispār nedomā.

Pie bišu vaska drāniņām, kas atvestas no Rīgas, Līga palīdz savai meitai Ancei. Turpat parkā vienā no meistarklasēm var izmēģināt, kā šīs drāniņas gatavo. Bišu vaska drāniņās var ietīt, iesaiņot vai ar tām apsegt maizi, zaļumus, dārzeņus, salātlapas, sieru, sviestmaizes un citus pārtikas produktus, lai nebūtu jālieto plastmasas maisiņi.

Vaska drāniņas paskalo un var izmantot vairākkārt, tās kalpo ilgi. Nebūtu vēlams likt svaigu gaļu un zivis. ”Cilvēki mācās nelietot tik daudz plastmasas maisiņu. Pie mums šeit nāk pircēji, kuriem produkcija jau zināma, un prasa konkrētām vajadzībām,” saka Līga.

Liepājniece, tagad jau rīdziniece Rita Rašmane-Porute piedāvā ekotekstilu – somas un aksesuārus no atkārtoti pārstrādātas celulozes un lateksa.

”Tas ir viegls un ūdensizturīgs materiāls, kaut arī izskatās pēc papīra. Latvijā vienīgie ar to strādājam.

Materiālus iepērku Vācija, šuju visu pati. Tas ir kaut kas jauns, tāpēc pircēji novērtē. Visi jau ir pieraduši pie standarta, pie ādas. Saprotam, ka tā ir klasika, bet

mēs uzrunājam publiku, kurai patīk kaut kas nebijis un arī ekoloģisks,”

viņa saka.

Ar Dziesmusvētku ieskandināšanas pasākumu ”Ceļš uz Dziesmusvētkiem” svētki pastiepušies pa parka veloceliņu līdz pat ”Pūt, vējiņiem!”. Tur Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra folkloras kopa ”Vēlava” nodod savu sveicienu koristiem un dejotājiem, taču uzsver, ka arī folkloristu balsis skanēs Rīgas centrā.

Ilggadējais Dziesmusvētku atbalstītājs AS ”Swedbank” kopā ar Liepājas pašvaldību šopavasar astoņās Latvijas pilsētās stāda Dziesmusvētkiem veltītus rododendrus.

Unikālā rododendra šķirne, kas radīta Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā ”Babīte” un veltīta Dziesmu un deju svētku 150 gadu tradīcijai, ar koši oranžiem ziediem priecēs liepājniekus un pilsētas viesus katru vasaru, atgādinot par svarīgo – par latviešu skaisto tradīciju.

Īpašais rododendrs tiks reģistrēts Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā un pavairots, lai pēc dažiem gadiem tā stādus varētu iegādāties ikviens interesents visā pasaulē.

 ”Mēs te faktiski svinam Dziesmusvētku ģenerālmēģinājumu, jo Līvas ciems dod tam pamatu,”

saka G. Ansiņš.

No Liepājas 890 dalībnieku dosies uz svētkiem, 37 kolektīvi, kas ir liela vērtība.

”Līvas ciema svētku” vārti apmeklētājiem šodien atvērti līdz pulksten 20, svētdien – no pulksten 11 līdz 15.