Liepājas muzejs sadarbībā ar Liepājas ostas pārvaldi Loču tornī iekārtojis Liepājas ostas 310.jubilejai veltītu tematisku izstādi par Latvijas tirdzniecības flotes vēsturi. Izstādi Loču torni paredzēts svinīgi atklāt 4.oktobrī plks.14. Kā sacīja Liepājas muzeja galvenais speciālists Juris Kriķis, par Liepājas ostas dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1697.gada 1.oktobris, bet pirmo pāli ostas būvē iedzina 3.oktobrī. 1703.gadā noslēdzās būvdarbu pirmais posms, kas izmaksāja 120 000 florīnu.

Liepājas ezers tika savienots ar jūru, un vietām kanāls iet pa vecās Līvas upes gultni. Sākotnējais kanāla dziļums bija 2,8 – 3,2 metri, bet tā garums 1800 metri.

1737.gadā tika izbūvēti arī moli. Kriķis norādīja, ka līdz ar ostas izbūvi 18.gadsimtā sākās vispārējs uzplaukums. Ja 1700.gadā Liepājā ienāca ap 100 kuģiem, tad 1780.gadā 280 kuģi.

Loču tornī iekārtotā  izstāde veidota no 19 planšetēm, kur redzamas fotogrāfijas, dokumentu kopijas, kartes, kas  stāsta par Latvijas tirdzniecības floti 20. gadsimta  20-90. gados. Izstādi veidojuši Latvijas Kara muzeja, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja speciālisti.

Pirmo sarkanbaltsarkano karogu  1918. gadā uzvilka tvaikoņa ”Maiga” mastā, otro – 1919. gada 10. janvārī uz tvaikoņa ”Saratova” uz kura Liepājā atradās Pagaidu valdība. Noslēdzoties atbrīvošanās cīņām 1920. gadā augustā, Latvijas tirdzniecības flotē bija palikusi tikai desmitā daļa no 1914. gadā  Rīgas, Liepājas un Ventspils ostām pierakstītajiem kuģiem.

Pēc 1929.-1933.gadu pasaules ekonomiskās krīzes uzsākto flotes modernizāciju pārtrauca Otrais pasaules karš un Latvijas inkorporācija PSRS sastāvā, kad kuģus pārlika zem PSRS karoga. 1940.gada 5. oktobrī Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts pasludināja 54 Latvijas ostām pierakstīto kuģu  nacionalizāciju.

1940.gada 25. janvārī Vācijas zemūdenes torpedēts nogrima tvaikonis ”Everene”-pirmais Otrā pasaules karā iznīcinātais Latvijas kuģis. Sākoties Vācijas – PSRS karadarbībai 1941.gadā, Vācijas ostās atradās 13 Latvijas kuģi, kurus pārņēma Vācijas varas iestādes un okupētajās ostās konfiscēja vēl 17 kuģus.

Karadarbības pirmajos mēnešos tika nogremdēti 13 Baltijas kuģniecības (Ļeņingradā)  kara  transporta flotes sastāvā  iekļautie Latvijas kuģi. Pirmais šī militārā konflikta upuris uz jūras tvaikonis ”Gaisma” nogrima 1941.gada 22. jūnija rītausmā.

Pēc  Otrā  pasaules kara neliela daļa  bijušās Latvijas flotes kuģu turpināja darbu, bet to mastos plīvoja dažādu valstu karogi. 1948. gada 8. decembrī nogrima tvaikonis ”Ķegums” – pēdējais ar sarkanbaltsarkano karogu mastā ar ko neatkarīgās valsts simbols uz ilgu laiku līdz  1991.gadam, kad to svinīgi uzvilka uz  motorkuģa  ”Rēzekne”, pazuda no pasaules jūrām un okeāniem.

Liepājas skolu audzēkņu un studentu grupām ir iespēja iepazīties ar izstādi un apskatīt Liepājas ostas loču torni, iepriekš piesakoties muzejā pa tālruni 63422604, lai saskaņotu vizīti ar Liepājas ostas pārvaldi.

Liepājas muzejs