Plašā ekspozīcija paver ieskatu autores radošajā darbībā.

G. Krastiņa dzimusi Ventspilī, bet jau sešpadsmit gadus dzīvo Liepājā. Ekspozīcijā ietvertie gleznu cikli ir stāsts par laika posmiem, par sajūtām, dzīvojot tajos, un nākotnes vīzijām.

“Ar milzīgu prieku veidoju šo izstādi, domājot par visiem saviem mīļajiem. Gribēju parādīt visu, ko esmu radījusi beidzamajos divdesmit gados,”

māksliniece uzrunāja daudzos klātesošos. Viņa īpaši pateicās ģimenei, bez kuras atbalsta nebūtu tik daudz paveikusi.

Māksliniece pastāstīja, ka gleznas pārsvarā rada ciklos. Vissenākais no tiem ir “Čūsku ceļš”. Viņa smaidot paziņoja, ka čūskas šajos darbos droši varot izpētīt, bet neesot vērts mēģināt dabūt tās laukā, jo labi turas. “”Jūras impresijas” izskatās kā smiltis, bet nav, tās ir gleznotas. Man parasti uzdod jautājumu, vai smiltis ir uzbērtas,” atklāja G. Krastiņa.

Skaitliski lielākais cikls ir “Indigo”, un tas nav noslēdzies. Turpinās stāsts par garīgajām, eksistenciālajām vērtībām, to mainīgumu sabiedrībā un pasaules uztverē. “Indigo” nelaiž mani vaļā, turpinās arī šodien, atzina gleznotāja.

Abstrakcionistei nedaudz neparasti, reālistiski un sirsnīgi ir veidots cikls “Mana un tava Latvija”. Emociju bagātību atklāj darbi ciklā “Filips”, kuru iedvesmojis mākslinieces izteiksmīgais persiešu runcis.