Māksla pieturās disonē ar nekārtību
Liepājas sabiedriskā transporta pieturvietās skatāma Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Tautas fotostudijas “Fotast” dalībnieku konkursa “Krāsu spēles” finālistu izstāde. Kopumā 10 fotogrāfijas izvietotas vairākās vietās Liepājā, un plānots, ka dažādi mākslas darbi tajās būs aplūkojami arī turpmāk. Pilsētnieki gan teic, ka tad, ja pieturvietās vēlas ko eksponēt, tās vispirms vajadzētu sakopt.
Roberts Džeriņš
"Kurzemes Vārds"
Tuvāk cilvēkiem
“Savus darbus sabiedriskā transporta pieturvietās izvietojam pirmoreiz,” atklāja studijas “Fotast” vadītāja Iveta Herbsta, uzsverot, ka tā ir laba vieta, lai uzrunātu plašāku auditoriju. “Tādējādi varam sasniegt tos cilvēkus, kuriem māksla nav ikdienas sastāvdaļa. Tā ir plaši pielietota prakse Eiropā, arī Rīgā. Ļoti daudz mākslinieku izmanto pieturvietas, lai uzrunātu cilvēkus. Tur satiekas ļaudis no dažādām vietām ar dažādām interesēm, un tā ir mūsu iespēja caur fotogrāfijām ar viņiem sarunāties, nodot savas sajūtas, iedvesmot un varbūt pat ievilkt mākslas pasaulē,” skaidroja I. Herbsta.
“Mākslas darbi sabiedriskā transporta pieturvietās daiļo pilsētu vairāk nekā kādas masveida reklāmas,” uzskata mākslas galerijas “Romas dārzs” vadītāja Astra Dzērve.
Viņa šādu praksi dēvēja par vēlamu un apsveicamu, kā arī uzsvēra, ka tādējādi māksla var sasniegt cilvēkus, kuriem nav laika vai intereses aiziet uz muzeju, izstāžu zāli vai galeriju.
“Tad jau tās gleznas vairs nevar redzēt”
Sabiedriskā transporta pietura pie viesnīcas “Līva” darbdienas pēcpusdienā bija ļaužu plūsmas apņemta. Cilvēki steidza tai garām kā uz vienu, tā uz otru pusi. Pie brauktuves sastājies ļaužu bariņš, kuru autobusa pienākšanas laiks strauji tuvojas, bet zem nojumes bija piesēduši tie, kuriem jāuzgaida mazliet ilgāk. Tieši reklāmas stendi, kas no lietus un citām dabas parādībām meklē glābiņu zem pieturas jumta, ir tie, kuros izvietoti fotostudijas “Fotast” dalībnieku darbi.
Tur satiktais Visvaldis, kurš ar sabiedrisko transportu pārvietojas katru dienu, neslēpa, ka stendos aplūkojamajam saturam ikdienā sevišķu uzmanību nevelta.
“Nekāda vaina. Varbūt drusku tumšāk varēja, ļoti spilgti,” noteica Visvaldis, taujāts par redzamajām “Krāsu spēlēm”.
Viņš neslēpa, ka vēlētos, lai mākslas darbi pieturvietās ir aplūkojami biežāk, tomēr tās vispirms vajadzētu sakopt. “Šeit pat – no otras puses ir sadauzīta vitrīna, tad jau tās gleznas vairs nevar redzēt. Arī citās pieturās tā ir. Protams, huligānu Liepājā ir daudz, bet vajadzētu biežāk atbraukt, paskatīties, salabot. Vismaz reizi mēnesī,” viņš sacīja.
Pieturā pie “Pētertirgus”, kur arī izvietoti izstādes darbi, stikls, kas ieskauj reklāmas stendu, ir labā stāvoklī. Šādu tādu švīku samanīt var, bet uztvert tur izvietotā materiāla vēstījumu tās netraucē.
Līdzīga aina paveras arī citās pieturās, kuras ir tiešām labā stāvoklī, tomēr vietām izstādītajiem darbiem kā iepakojums blakus gulst līdz malām pilnas atkritumu urnas, gruži un dažādas pilsētnieku atstātās drazas zemē vai uz soliem, kuri nereti ir arī krietni aprakstīti. Vietām jumtos redzami caurumi, citviet nolauztas kādas detaļas.
Sabiedrības kopējā atbildība
Pieturvietu izmantošanai par platformu mākslai vajadzētu notikt vienlaikus ar to sakārtošanu, laikraksta redzēto komentēja A. Dzērve. “Protams, nevar garantēt, ka šī vieta būs sakopta ilgtermiņā un ka kāds šo to nesabojās, bet, lai māksla tur varētu dzīvot, pieturvietas būtu jāsakopj,” uzskata galerijas vadītāja.
“Ja vide ir kārtīga, tad kādam var arī nepacelties roka sasmērēt, sagružot, nodarboties ar vandālismu. Varbūt tas nenāks uzreiz, bet pamazām. Ar laiku šīs vietas varētu kļūt par skaistu pilsētvides sastāvdaļu,” teica A. Dzērve.
Arī I. Herbsta piekrita, ka atsevišķu pieturvietu stāvoklis ir briesmīgs, bet tas nenozīmē, ka tās nevarētu izmantot mākslas mērķu risināšanai.
“Pieturas ir mūsu sabiedrības spogulis. Tas, kā iedzīvotāji izturas pret sabiedrības īpašumu, parāda kopējo attieksmi.”
Arī māksla ir sabiedrības sastāvdaļa, un tai nebūtu jāslēpjas vai jābaidās no pilsētvides, izsecināms no viņas sacītā. “Ir gan jādomā, ko izliekam. Ja tā ir augstvērtīga klasika, piemēram, Vilhelma Purvīša gleznas reprodukcija, kas ir būtiska Latvijas kultūras vērtība, un tā tiek saķēpāta un apšņāpta, tad, protams, rodas jautājumi,” viņa sacīja.
“Videi ir jābūt kārtīgai, bet tās sakārtošanai jānotiek gan no pašvaldības, gan iedzīvotāju puses. Ir jāaudzina kultūra un jāradina, ka stikli pieturās nav jādauza un vitrīnas nav jāapķēpā, tā ir abpusēja sadarbība,” skaidroja I. Herbsta, piebilstot, ka šādas izstādes ir viens no veidiem, kā to darīt.