Pašvaldību vēlēšanu dienā pie amatiem tika ne tikai liepājnieku izvēlētie deputāti, bet arī mākslinieku biedrības “Mākslas kolēģi” jaunā valde. Biedrībā iesaistītie ar to saista lielas cerības.

Lai apvienotu savrup radoši strādājošos profesionālos māksliniekus, lai plānotu kopējas un individuālas izstādes, bagātinātu kultūras procesu ar nopietniem un daudzveidīgiem profesionālās mākslas projektiem un sadarboties ar pašvaldības institūcijām, 2014. gadā tika dibināta biedrība “Mākslas kolēģi”. Un sākumā viss darbojās. Parādījās pirmā Pavasara izstāde, tad nākamā, process liecināja, ka Liepājas mākslinieku potenciāls ir gana liels. Viss bija ļoti cerīgi, tomēr aiz galvenās izstādes fasādes biedrības iekšpusē ikdienas darbs īsti nevedās, parādījās kurnēšana, neapmierinātība, līdz šā gada pavasarī bija nobriedusi nepieciešamība kaut ko mainīt.

 Tāpēc 4. jūnijā kārtējā “Mākslas kolēģu” tikšanās reizē tika ievēlēta jauna valde, šoreiz piecu, nevis trīs cilvēku sastāvā. Vadošā komanda skaitliski lielāka, un gribas ticēt, ka lielāka arī tās kapacitāte. Vismaz pārējie biedrībā esošie mākslinieki ar jauno valdi saista lielas cerības, ticot, ka sākotnējā ideja kopīgi darboties var atdzimt kā Fēnikss no pelniem.

Jaunajā valdē turpmāk darbosies Līga Hartmane, Vika Štrauha, Ilze Eniņa, Maira Markuševska un Pēteris Taukulis. Lūgti raksturot savu pienesumu biedrībai, viņi visi uzsvēra, ka galvenais ir izkustēties no sastinguma. V. Štrauha, kas apņēmusies iesaistīties biedrības dokumentu sakārtošanā, sacīja: “Nekāda apsolītā zeme no manas puses nebūs, bet es esmu gatava darboties.” Viņai pievienojās L. Hartmane: “Lai biedrība varētu pilnvērtīgi darboties, ir būtiski, lai tās dokumenti būtu kārtībā, un es vēlos to panākt. Pagaidām te viss ir tādā ziemas miegā.” P. Taukulis: “Mums jāpanāk, lai Liepājā mākslinieki nav vientuļi, lai var sarunāties, lai ir telpas, tad jau viss cits arī būs.” I. Eniņa: “Jābūt kopējai vīzijai. Māksliniekiem sevi jāparāda, jārīko izstādes, projekti jāraksta, es to protu. Varbūt jāuzdrīkstas domāt par starptautiskiem projektiem.” M. Markuševska: “Tas ir saprotami, ka nemitīgi kaut kas rodas, dzimst, bet paiet gadi četri, un liekas, ka viss ir it kā izsmelts, beidzas, zūd. Bet tā nav. Svarīgas ir tradīcijas, visur – organizācijā, ģimenē, valstī. Zināt, ka ir kas stabils, pie kā turēties. Mūsu galvenā tradīcija ir Pavasara izstāde. To nedrīkst pazaudēt. Galvenais ir ticēt, ka esam spējīgi, un vēl – ļoti svarīgs ir komandas gars.” Vērtīgus padomus jaunajai valdei par biedrības darba organizēšanu izteica Aldis Kļaviņš, uzsverot, cik svarīgi ir izvirzīt mērķi un saplānot, kā to sasniegt, kādus uzdevumus deleģēt citiem, kādus uzņemties pašiem. Tika apspriesti vēl vairāki mākslinieku biedrībai aktuāli jautājumi, piemēram, par redakcijas maiņu vairākos statūtu punktos, par biedru naudas lielumu un maksāšanas termiņiem u.c.

Sapulces nobeigumā Irina Tīre visus sirsnīgi aicināja aizbraukt uz Ventspili un Pārventas bibliotēkā apmeklēt viņas pasteļu un fotoizstādi, ko atklāj jūnija sākumā.

Pēc vēlēšanu sapulces jautājot A. Kļaviņam, vai viņš tic biedrības atdzimšanai, cienījamais mākslinieks sacīja, ka šī diena viesusi cerības, jo “jaunās dāmas” ir darboties gribošas. Pats galvenais, ir jāsaprot, ka nevar prasīt pašvaldības atbalstu, neko nedodot pretī. Atbalsts ir jānopelna. Nevar aiziet uz pašvaldību un teikt, mums vajag to un to, pašvaldībai ir jāredz, kas jau ir izdarīts, jāredz reāls, sīki pa punktiem sadalīts plāns iecerei, kurai nepieciešamas finanses. Sniedzot atbalstu, pašvaldība vēlas redzēt atdevi sabiedrības labā, sadarbībai jābūt abpusējai. To jau ir sapratis Aivars Kleins, un tas ir jāsaprot arī “Mākslas kolēģiem” – uzsvēra A. Kļaviņš.