Jau no 1996. gada A. Kleins rīko gleznotāju plenērus, kuru vadmotīvs ir Liepājas vēsturiskā pilsētainava, savukārt “Pastaiga pa Liepāju” ir turpinājums izstāžu ciklam, kuru mākslinieks uzsāka, atzīmējot savu 60. jubileju.

“Tas ir tāds cipars, ka es gribētu izvērtēt un atskatīties. Mēs saprotam, ka visi mirsim, un tad katrs izlemj, ko viņš grib atlikušajā dzīvē izdarīt. Kristians Brekte to atgādina trīs reizes dienā, bet es to nelieku mākslā.

Ir lietas, kuras tu vari pateikt, bet mākslai ir jābūt tādai, kas ceļ.

Ir pārprasts, ka mākslinieks sevi iedomājas par visgudru un būs tas, kurš tagad moralizēs sabiedrību. Ja runājam par modi, tad tas jau sen vairs nav modē,” teic A. Kleins, uzsverot, ka ar savu izstādi vēlas popularizēt godīgu glezniecību un meistarību.

“Es arī saku, ka neesmu jau burvis, es tikai tiecos pēc tā. Protams, es to latiņu esmu pacēlis ļoti augstu – sākot no Rembranta līdz Klodam Monē. Man tur vēl tiekties un tiekties, bet šodien redzu māksliniekus, kuri vai nu savu nevarēšanu apslēpj zem virspusības un abstrakcijām, vai ir tādi apjukuši, bet es esmu godīgs pret sevi,” saka mākslinieks.

A. Kleins esot pieradis šaut vairākus zaķus ar vienu šāvienu, tāpēc ar “Pastaigu pa Liepāju” viņš vēlas vērst cilvēku uzmanību uz Liepājas senatnīgo pilsētvidi, kura, viņaprāt, palēnām izmirstot.

Kamēr senatnīgi šarmantā arhitektūra tiek novērtēta pasaulē un Eiropā, kur tās ir daudz, Liepājā tas viss, pēc viņa domām, tiekot iznīcināts, un mākslinieku tas dara bažīgu.

“Visu mūžu esmu Liepājā dzīvojis un zinu, kādas “pērles” pa šo laiku ir nograutas.

Arī tūrisms tomēr saistās ar zināmu romantiku un sentimentu. Kur tā vide ir? Ja runājam par arhitektūru un mākslu, tās ir laikmeta spogulis. Uziesim uz Tramvaja tilta, paskatīsimies uz kanālmalu – tur ir šausmas, viss ir haotisks, un man ir ļoti grūti uzgleznot ielu tādā klasiskā plenēra stilā! Bet, ja nebūs šīs vides, tad plenēra glezniecība atmirs.

Vienu brīdi bija modē latviešiem braukt uz Venēciju vai Maroku gleznot. Ko, man te vajag Venēcijas gleznas? Es atceros, ka 80. gadu beigās bija fotoizstāde Muitas mājā, viens soms bija Liepājā, sabildēja pilsētas arhitektūru melnbaltās fotogrāfijās, un viņam bija tāds teiciens:

“Liepāja izskatās pēc veca staļļa. Tādu greznību vēl var atļauties tikai Venēcija.”

Tā ir izpratne par glezniecību! Vēsturiskās mājas šobrīd ir piesmietas, tieši ar naudu vide ir sabojāta. Bet ir garīgumam un liktenim arī kaut kas jāatstāj,” ir pārliecināts A. Kleins.

Izstāde “Pastaiga pa Liepāju” mākslas salonā “Ludviķis” aplūkojama līdz augusta beigām.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.