Liepājas muzejā vakar atklāja mākslinieces Laines Kainaizes personālizstādi “Mans gars gavilē Dievā”, kas pēc savas tematikas un noskaņām lieliski iederas Adventes laikā.

Laine Kainaize ir profesionāla māksliniece un Latvijas Mākslas savienības biedre, kas izstādēs Latvijā un ārzemēs piedalās kopš 1979. gada un ieguvusi maģistres grādu glezniecībā. Māksliniece strādā eļļas tehnikā, akvarelī, zīmējumā un veido grāmatu ilustrācijas. “Mani darbi rodas no tiešas darbošanās dabā− ārā, pilsētā, jūras malā, uz kuģa, studijā, kūtī, uz vējdzirnavu jumta, cilvēkiem pa kājām maisoties, uz ielas un ne tikai, un kad tā un citādi pilna galva ideju samalta, nāk to (ap)vienošana jaunā darbā. Kad strādā no dabas, tā palīdz, uzlādē, teic priekšā, rāda ceļu, bet, jo ilgāk es dzīvoju, jo vairāk gribas izpausties kompaktāk, lakoniskāk, blīvāk,” par savu darbošanos glezniecībā saka pati māksliniece. L. Kainaizes gleznās ir maz gaistošā, nenoturīgā un aizplīvurotā, un daudzu darbu redzējums dzimst zibenīgi, uzreiz un paliek nemainīts līdz paraksta pēdējam burtam. Māksliniece glezno ainavas, aktus, portretus, klusās dabas un citas kompozīcijas, viņai ļoti patīk strādāt plenēros, un viņas iecienītākās darba stundas ir no pēcpusdienas līdz saules rietam. “Man ļoti patīk gleznot. Gleznošana mani ir apbalvojusi ar atklāsmēm, cilvēkiem, vietām, notikumiem, iekšējo un ārējo kustību, pilnības un laimes izjūtu. Gleznojot es attīros un piedodu sev. Uzņemu jaunu sparu un tikai caur praktisku darbošanos radu atkal enerģiju. Gleznošanā es paslēpjos, noslēdzos no citiem, atbrīvojos, piepildu sevi, uzticos sev, attaisnoju sevi,” saka L. Kainaize.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”

Māksliniece Laine Kainaize atzīst, ka viņas nekustīgie darbi patiesībā top pamatīgā kustībā un dažreiz viņu uztrauc, ka tie netiek līdzi pašas domai.