Svētdiena, 19. septembris Verners, Muntis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Mākslinieces un pedagoga tandēms

Mākslinieces un pedagoga tandēms
Foto: Ģirts Gertsons
28.07.2016 07:03

"Kurzemes Vārds"

Māksliniecei Agnesei Matisonei un pedagogam Jānim Rudzītim šī vasara ir notikumiem piesātināta un atklājumiem bagāta. Ar lielu aizrautību abi plecu pie pleca strādā radošās darbnīcās, mudinot bērnus darboties praktiski. Vienam ar otru mijiedarbojoties, tapusi arī gleznu izstāde “Ģimene”, kas, pabijusi dažādās Latvijas vietās, nu izlikta apskatei Liepājā. Vispār izstādē aplūkojami trīs autoru darbi – arī sešus gadus vecās Agneses meitas Terēzes Marijas, kas jau tagad savas emocijas izpauž zīmējot un gleznojot.

Attīsta roku muskulatūru

Ar Jāni un Agnesi tiekamies ceturtdienas pēcpusdienā Liepājas 8. vidusskolā. Esam norunājuši interviju “pēc vieniem”, un nedaudz pāri pulksten 13 arī “Kurzemes Vārds” ir klāt. Agnese ir iepriekš pabrīdinājusi, ka darbosies ar “Liepājas jauno vanagu” nometnes dalībniekiem. Kad ierodamies, viss vēl notiek. Ap 40 bērnu un jauniešu dīdās pie darbnīcas durvīm, kur Jānis ikdienā strādā, daži rosās arī iekšā. Tiek savāktas nodarbības laikā tapušās koka “Laimes” pogas, ko pēcāk var izmantot kā atslēgas piekariņu, un individuāli krāsotas glezniņas “trallalā” stilā. Tad jau seko kopējs foto, pateicības vārdi par interesanto dienu un atvadīšanās.

“Nav robežas – zēns vai meitene. Šodien vispār dominēja meitenes. Zāģē visi – māk to, vai ne,” Agnese dalās novērojumos, kamēr J. Rudzītis pēc bērnu ciemošanās vēl šo to piekārto un meklē, kur mums visiem piesēst, un atvainojas par putekļiem, kas radušies darbā ar koku. “Lai pašiem interesanti, pa spēkam,” A. Matisone raksturo, kādi darbiņi bērniem tiek uzdoti. Taisīt košus “burkānus”, arī no koka, ko pēcāk appūš ar krāsu, braukuši ierādīt arī Purmsātu Speciālās internātpamatskolas audzēkņiem. Parasti Agnesi un Jāni kāds uzaicina, paši īpaši sevi nereklamējot. Citi redz viņu darbošanos, kas izlikta bildēs sociālajā tīklā “Facebook”, un pajautā, vai arī nevarētu ko novadīt. Šī vasara Agnesei un Jānim ir piesātināta un radoša. Pagaidām – bez brīvdienām.

“Teicu: Agnesīt, tad, kad sāksies atvaļinājums, uzgleznošu kādu ielas posmu. Vēl nevienam neesmu pieķēries. Visu laiku ir ko darīt,” Jānis smejoties noteic, ka plānotais itin nemaz nav realizējies dzīvē. Agnese, kurai sarunas brīdī klēpī ieraususies sešus gadus vecā meitiņa Terēze Marija, piebilst, ka Jānim esot milzīga mīlestība uz Liepājas ielām. “Mērķis ir izstaigāt visas ielas Liepājā,” atklāj viņa dzīvesbiedre. “Viņš mums ir rādījis īsāko ielu – Zviedru ielu. Pavisam netālu no mūsu mājām atklājām Akas ielu, kurai miljons reižu iets garām. Esam pamanījuši, ka vienai ielai ir divi nosaukumi – Baterijas un Batarejas iela,” ar redzēto padalās A. Matisone, piebilstot, ka vēl daudz ko redzēt un apskatīt.

Jānis atzīstas savai pilsētai mīlestībā: “Par ko gan es vēl fanošu, ja ne par savu Liepāju? Esam bijuši gan Tokijā, gan Honkongā un Ņujorkā un varam teikt – te ir par 100 procentiem labāk!” Vienīgais, kā te pietrūkstot, ir cilvēki. “Redziet,” un viņš rāda uz telpu, kurā ikdienā strādā, savu mājturības kabinetu, un pamāj arī uz visu skolas ēku kopumā, “tam visam nav nozīmes, ja nav bērnu. Kad ir mācību gads, tad te ir rosība, skola tiek izmantota. Un tam arī skolas ir radītas – cilvēkiem, cilvēku bērniem.”

J. Rudzītis skumji pamanījis, ka ne pa diviem trim, bet vairākiem desmitiem bērnu ik gadu klasēs paliek mazāk. “To jau rāda arī skolu reformas,” norāda Jānis un piebilst, ka ir ļoti, ļoti žēl. Vēl viņš satraucies par izskanējušo informāciju, ka ar Latvijas simtgadi grib samazināt mājturības stundas. “Nedod Dievs, ka rokdarbi izmirs! Tad iedomājieties ķirurgu, kurš nemāk savus pirkstus koordinēt. Varbūt kādreiz būs ķirurģija ar datora peli, jau kaut kas līdzīgs notiek, bet tā nedrīkst. Kurpes jāmāk šņorēt, pogas aizpogāt. Tā ir sīkā motorika,” pedagogs ar 15 gadu stāžu norāda, ka “dzīve iet caur pirkstiem” un praktiskas nodarbības mūsdienu bērniem ir nepieciešamība. “Jā, mēs savā veidā to popularizējam, bet tas nav pašmērķis. Pašmērķis ir darboties ar maziem ķipariem, lai arī ļoti bieži tam aiziet arī personīgie līdzekļi, mēs neskaitām. Gandarī tā labā sajūta pēc tam,” J. Rudzītis paskaidro radošo darbnīcu virzienu, kurā plecu pie pleca abi ar Agnesi aizrautīgi strādā. “Mums ir labs tandēms, darbojamies kā komanda.”

Jāpiebilst, ka savā ziņā pirmsākumi šā brīža aktivitātēm meklējami pērn, kad Liepājas muzejā reizē ar savas personālizstādes “Plaisa” atklāšanu Agnese piedāvāja mazajiem apmeklētājiem vairākas radošās nodarbības, kurās izveidot savus darbiņus, jo uzskatīja, ka skolas vecumā ir būtiski attīstīt smalko roku muskulatūru. Turklāt šāda veida darbošanās paver iespējas bērniem sevi izteikt radoši, pievērš uzmanību ne tikai vizuālai uztverei, bet arī citiem uztveres veidiem.

Papildina viens otru

Uz jautājumu, vai viens no otra nenogurst, esot diendienā kopā, jo sanāk būt kopā gan mājās, gan arī ārpus, A. Matisone atbild: “Mēs esam sapratuši un esam pārliecināti, ka nav nekā svarīgāka par īstu ģimeni. Ģimeni, kurā satikušies dvēseļu radinieki. Mēs ne pārcukurojam, ne pārsālām, ne paliekam pāri.”

Šobrīd bibliotēkā “Libris” 1. un 2. stāvā aplūkojama visu trīs, arī Terēzes Marijas, darbi. Kopizstādei dots nosaukums “Ģimene”, kas norāda uz autoru kopābūšanas prieku. Gleznas radītas, mijiedarbojoties vienam ar otru, vienā telpā un dažreiz pat vienlaicīgi. “Uzvelku jaunu audeklu, Terēze uzreiz piesakās, ka grib ļoti, ļoti pagleznot. Tad es papildinu un viņa atkal mani,” A. Matisone nedaudz ieskicē radošo procesu. “Tad uzmundrinām Jāni, jo Jānī mīt liels potenciāls. Viņam tikai vajag iedot rokā otu. Iet lēnāk nekā mums, jo ir ļoti, ļoti paškritisks,” Agnese piebilst, ka vispār ir sev lieli cenzori. “Netīkas pasaulē laist brāķus.”

Atgriežoties pie citam cita papildināšanas jaunas ieceres radīšanas brīdī, vai neuznāk dusmas, ja kāds ņem un tavu darbu “pielabo”? “Esmu to pieņēmusi,” smaidot atbild Agnese. “Patiesībā darbs no tā tikai iegūst, ka meita atnāk un ko uzvelk. Man vispār nepatīk perfektas lietas dzīvē. Piemēram, orhidejas ir tik skaistas, ka man nav interesanti.”

Šeit Jānis citē Pikaso: “Es atdotu daudz, lai zīmētu kā bērns.” Viņš atklāj, ka no Terēzes Marijas pat iedvesmojoties, un izmantojot jaunkundzei šobrīd aktuālās krāsas, kas ir no košā gala – rozā, violets, sarkans. “Tas ir labi, ka Agnese visu laiku glezno un mudina arī mūs ar Terēzi. Kad pabeidzu mākslas studijas, profesors Aldis Kļaviņš, uzzinot, ka strādāju skolā, teica: “Jāni, tu nekad vairs nepieskarsies otām! Jo skola apēdīs visu tavu laiku.” Es toreiz vēl pasmējos, taču viņam izrādījās taisnība,” atminas Jānis. Atkal pieķēries otām un krāsām, kad saticis Agnesi, un tas izrādījies – pēc 15 gadiem… “Un tagad viss nāk ārā,” viņš smaidot teic par savu darbošanos. Iedvesmojot arī ceļojumi, kuros viņš bijis.

“Terēze jau saka, ka negrib būt baigā māksliniece. Lai arī padodas sportiskās aktivitātes, viņa diezgan labi parodē arī mūziku, tomēr māksla dominē. Domas mainās, bet – talantīga meitene,” J. Rudzītis dalās novērojumos, ka Terēze Marija bieži vien savas emocijas izpauž zīmējot un gleznojot. Meitenītes mamma piebilst, ka uz ko konkrētu meitu nespiedīs, lai pati izlemjot, ko vēlas darīt. “Skatīsimies objektīvi. Ja redzēsim, ka ir potenciāls, varbūt nedaudz pamudināsim tajā virzienā,” smaidot noteic māmiņa.

Liepāja ir trešā vieta, kurā izstādes “Ģimene” darbi izlikti apskatei. Vispirms tā bija aplūkojama Cīravā, kur bērnības vasaras vadījusi Agnese, pēc tam Kazdangā, kura Jāņa atmiņā palikusi ar dauzonīgiem puikas gadiem, bet nu tā atceļojusi uz Liepāju, kas ir Terēzes Marijas dzimtā pilsēta. Izstāde filiālē “Libris” būs aplūkojama līdz augusta beigām. Dažus darbus no izstādes “Ģimene” kopas plānots iekļaut decembrī gaidāmajā izstādē Aizputē, “Mētras mājā”.

Taps “Rudzu lauks”

Augustā, ko senie latvieši dēvēja par Rudzu mēnesi, Agnese un Jānis apprecēsies. Šis jaukais un ļoti gaidītais notikums atklājas brīdī, kad abi stāsta par nākotnes plāniem – dibināt biedrību, kurai jau izdomāts nosaukums “Rudzu lauks”. “Tā būs vieta – mākslas studija – radošiem bērniem un jauniešiem,” stāsta Jānis. Ir ļoti svarīgi saskatīt, pamanīt un ieklausīties cilvēkbērna praktiskajās spējās, teorētiskajās zināšanās un dažādu talantu izpausmēs. Darbs ar koku, metālu, rokas instrumentiem, dažādiem izejmateriāliem un izejvielām attīsta katra bērna pasaules izzināšanas motoriku. Mums ļoti patīk darbs ar bērniem un jauniešiem. Esam pārliecināti, ka mīlestība pret darbu mūs savedīs kopā,” cerības pilns teic ieceres autors.

“Bet bieži vien dzīvē ir bijis arī tā, ka gan cerētais un plānotais, gan negaidītais atnāk kā no skaidrām debesīm,” A. Matisone un J.Rudzītis pārliecināti, – pasaule ir mīļa un gan viss iecerētais izdosies.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz