Skeleti un glazēti galvaskausi, iemūrēts vīrs ar melnu kapuci, nāves smakas odekolons, visredzīgi lakoti kraukļi – tie ir daļa no Kristiana Brektes darbiem, kas kopš piektdienas ir apskatāmi Liepājas muzejā mākslinieka personālizstādē “Arsenāls”.

Atklāšanas reizē muzeja ārpusē apmeklētājus sagaidīja milzīga melna radība, kas līdzinājās piepūšamai reklāmas atrakcijai pie lielveikaliem. 1.stāva foajē dīvānā bija iespēja apsēsties blakus skeletam, kurš paslēpies aiz melnas maskas.

“Šī ir plašākā viņa darbu parāde Liepājā, ko iepazīt un apskatīt,” atklāšanās sacīja muzeja direktore Dace Kārkla.

Izstāde ir izaicinoša, tā liek domāt, zināmā mērā arī iziet no komforta zonas. Ja tā nebūtu, tad tā nebūtu laikmetīgā māksla,” norādīja D.Kārkla, apliecinot, ka izstāde neatstās vienaldzīgu un vedina uz pārdomām, jo galvenie sižetiskie pavedieni ir nāves un kara motīvi.

Pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā K.Brektes vērienīga oriģināldarbu izstāde ar tādu pašu nosaukumu bija skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls”. Taču Liepājā izstāde nav gluži tāda pati, kā bijusi Rīgā. “Ir paša mākslinieka inspirēta adaptācija tieši Liepājas muzeja izstāžu zālei,” skaidroja muzeja direktore, piebilstot, ka izstādes virsuzdevums, ko vēlējies pateikt K.Brekte, nav zudis un ir saglabāts, lai gan muzeja izstāžu zāle ir krietni mazāka par “Arsenālu” Rīgā. “Sajūta par kara bezjēdzību, kara šausmām, par to, ko karš var atnest cilvēkam, sabiedrībai – tā ir viena no līnijām, ko mākslinieks vēlējies pavēstīt.”

K.Brekte ir uz Liepāju atvedis lielu daļu no saviem darbiem, kas tikuši izstādīti Rīgā. Pie sienām ir izvietoti lielformāti, kas īstenoti sietspiedes tehnikā. Nāves sejas ir kareivjiem, brāļiem, tēviem un bērniem. Fotogrāfijas atrastas antikvariātos un tirdziņos. Zāles centrā ir uz koka iesmiem uzdurtas keramikas tehnikā veidotas glazētās miroņgalvas. Īpašs objekts ir skanošā kokle, ko spēlē skeleta rociņa un kauls. Melodija ir skumja, tā piepilda visu izstāžu zāli.

Tematiski izstādē dominē nāves un ar to saistīto baiļu un šausmu tēma.

Atklāšanās D.Kārkla pastāstīja, ka ne pirmo reizi muzejs sadarbojas ar K.Brekti. Viņš ir ekspozīcijas par Dienvidkurzemes ļaudīm un viņu dzīvi, kas skatāma muzeja pagrabā, koncepcijas autors. “Bet šodien mēs varam skatīt paša mākslinieka darbus,” priecājās D.Kārkla, norādot, ka Latvijas laikmetīgās mākslas telpā K.Brekte ir pazīstams vairāk nekā desmit gadus. Jāpiebilst, ka mākslinieks ir strādājis arī Liepājas teātrī, veidojot izrādēm scenogrāfiju. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie iestudējuma, kas pirmizrādi piedzīvos maijā – Antona Čehova “Platonovs un viņa sievietes”.

K.Brekte portālam atzina, ka uz Liepāju braucot ar vislabākajām sajūtām. “Dažreiz, kad man nav labs garastāvoklis, ātri notinos, bet man ļoti patīk. Blakus ir jūra. Vakar aizbraucu līdz Bārtas upei. Nebiju tur bijis, patika tie klajumi. Ūdens gan vēl auksts, taču bija forši.” Taču, runājot par izstādes vēstījumu, viņš sacīja, ka izstāde ir vairāk atgādinājums par to, ka mēs dzīvojam, lai arī redzams, ka “tas ir beigts, tas ir beigts, tas drīz būs beigts”. “Par nāvi es esmu vienmēr runājis savos darbos, un  karš jau iet roku rokā ar nāvi. Karu nevar nošķirt no nāves, tās ir nešķiramas lietas.” Mākslinieku aizrauj sabiedrības tumšā puse, savos darbos viņš apspriež nāves, ciešanu, seksualitātes, ticības un amoralitātes jēdzienus. 

Izstāde Liepājas muzejā apskatāma līdz 28. maijam. Izstādes kuratore ir mākslas zinātniece Elīna Sproģe.

21Skatīt galeriju