Liepājas muzejā 4. februārī pulksten 17 atklās gleznotāja un pedagoga  Matīsa Zavicka (1911 – 1988) piemiņas izstādi. Tās atklāšanā aicināti piedalīties viņa bijušie kolēģi, audzēkņi, draugi, tuvinieki, ikviens, kurš šo notikumu var veidot kā atceres vakaru vispusīgi talantīgajai personībai.

Muzeja misija līdztekus kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai ietver arī nepieciešamību uzturēt dzīvu piemiņu par Liepājai nozīmīgiem cilvēkiem un viņu veikumu. Izveidot māksliniekam Matīsam Zavickim veltītu piemiņas izstādi ir galvenā krājuma glabātāja Jāņa Gintnera iecere. Viņš sagatavoja izstādes koncepciju, saņemdams atbalstu gan no mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes, gan fotogrāfa Ulda Brieža.

Matīss Zavickis dzimis 1911. gada 13. aprīlī Saldus pagasta Graziņās.

Pirmā saskarsme ar krāsu pasauli viņam saistās ar tēva brāli Miķeli Zavicki, kas bija mācījies pie profesora Jāņa Roberta Tilberga Rīgā. Saldus vidusskolā jaunā Zavicka talantu pamana un tālāk attīsta zīmēšanas skolotājs Matīss Ventiņš.

1929. gadu Rīgā M. Zavickis pavada, mācoties sagatavošanas kursos pie Jēkaba Bīnes, bet 1930. gadā kļūst par Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un pēc trīs gadu ilgo vispārizglītojošo kursu beigšanas izvēlas profesora Ģederta Eliasa figurālās glezniecības meistardarbnīcu. Ar diplomdarbu ”Futbolisti” 1937. gadā akadēmija tiek pabeigta.

Vēl students būdams, M. Zavickis iestājas mākslinieku biedrībā ”Zaļā vārna”, un ir aktīvs tās biedrs. Bet maizes darbs saistās ar Tautas labklājības ministrijas Veselības departamentu, pēc tam darbošanās mākslinieku kooperatīvā un kino reklāmas birojā. Pēc kara līdz 1945. gada rudenim M. Zavickis strādā Kuldīgas muzejā, bet tad tiek uzaicināts par pasniedzēju Kuldīgas daiļamatniecības viduskolā.

No 1952. gada viņa darbavieta ir Liepājas lietišķās mākslas vidusskola. Tieši Liepājā izveidojas Zavicka īpašais rokraksts ainavu glezniecībā, un apzīmējums ”mūsu pilsētas apdziedātājs” ir pelnīts un pamatots. Mākslinieks pats teicis: ”Pastelī esmu iecerējis arī gleznu ciklu par Liepāju, tā dodot iespēju potenciālajam skatītājam Latvijas skaistāko pilsētu skatīt manām acīm”.

Vienlīdz saistošs Matīsam Zavickim bija portreta žanrs: ”Portretā var fantazēt, var pētīt cilvēkus, tas ir nopietni. Portrets prasa lielu atbildību. Jo labāk pazīsti, izproti cilvēku, jo vairāk saredzi viņā. Un dažreiz sajūti cilvēka dvēseles trīsas”. Jau studiju gados profesors Eliass savam audzēknim teicis: ”Puis, tev ir Dieva dots zīmētāja talants”. Mūža garumā tas pilnveidojās un liecina par mākslinieka meistarību kā pabeigtos portretos un figurālās kompozīcijās, tā skicējumos.

Matīss Zavickis aiziet mūžībā 1988. gada 21. jūlijā. Viņa atdusas vieta ir Līvas kapsēta. 

Uļa Gintnere,
Muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja