Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 16. oktobris

Vārdadiena: Daiga, Dinija

Mākslinieki tornī un pianista ballīte  (7)

Atslēgvārdi mākslas forums | lielais dzintars | izstāde | koncerts

Ar koncertu un tehno ballīti Luksemburgas pianista Frančesko Tristano izpildījumā noslēdzies trešais Liepājas mākslas forums, kurā šogad daudz notikumu bija saistīti ar starpdisciplinārām un nepieradinātām mākslas formām. Forums ilga četras dienas, un svētdien portāls liepajniekiem.lv apmeklēja divus no tiem: Karostas ūdenstorņa projekta izstādes atklāšanu un pianista Frančesko Tristano koncertu. 

Karostas ūdenstorņa projekta jeb #KarostaWaterTowerProject izstādes atklāšana svētdienas pēcpusdienā iesākās ar cienastu – glāzīti kandžas un svaigi marinētiem gurķīšiem, ko kuplajam skaitam interesentu piedāvāja pie torņa. Tie, kas pacienājās, atzina, ka kandža garšo labi.

Pirms viesi devās apmeklēt torni, projekta vadītājs Eds Shautens svinīgajā uzrunā visiem pastāstīja par projektu un izstādi, proti, ka mākslinieki, kas projektā piedalījās, torni neizmantoja par izstāžu galeriju, kurā ienest un izstādīt mākslu, bet centās to izcelt, akcentēt detaļas, kurām ir vērts pievērst tornī uzmanību. Viņš aicināja uz torni palūkoties caur tajā atrodamajām laika un cilvēku atstātajām pēdām, saskatīt skaistumu un vērtību niansēs.

Viena liela daļa apmeklētāju, kuri nāca ar mērķi apskatīt Karostas torni no iekšpuses, jo tāda iespēja nav pieejama ik dienas, devās torņa izpētē, mazāk uzmanības pievēršot mākslinieku ieteikumiem un paveiktajiem. Apskatījās un drīz vien devās prom. Bet citi, saņēmuši projekta avīzīti jeb zīnu un atraduši tajā sava veida ceļvedi jeb pavadošo partitūru, kas iesaka, kā torni iepazīt, ņēma to par pamatu savai ekskursijai un devās uzreiz uz torņa augšējo stāvu, kur atrodas milzīga tvertne, bijusī ūdens glabātava, un ievērojot norādes, pamazām virzījās uz lejas stāviem.

Tornis būs atvērts apmeklētājiem līdz pat 27. augustam ceturtdienās, piektdienās, sestdienās un svētdienās no pulksten 12 līdz 18. Taču turpmākie apmeklējumi noteikti atšķirsies no nākamajiem. Torņa projekta atklāšanā skanēja liepājnieka Ernesta Vilsona kompozīcija četrām balsīm. Torņa spēcīgajā akustikā tas skanēja jaudīgi. Tomēr pūļa murdoņa, kas gan arī radīja savu īpašu, hipnotizējošu torņa noskaņu, meditatīvo skaņdarbu traucēja uztvert.

Viens no interesantākajiem punktiem tornī ir muzejs. Projekta dalībniece Līga Lindenbauma pastāstīja, ka izstāde veidota no lietām, kas atrastas tornī, citviet Karostā, Karostas krāmu tirdziņā. Muzeja eksponāti un audiogids, ko var klausīties latviešu un angļu valodā, piedāvā Karostas vēstures faktu un fikcijas miksli. Piemēram, muzejā var aplūkot karotīti, kuru, iespējams, maltītē izmantojis cars Nikolajs II. Vai vizuli, kas apliecinot cara kaisli uz makšķerēšanu un viņam piederējis teiciens: „Kad Krievijas cars makšķerē, Eiropa var pagaidīt.” Savu redzējumu par Karostas ūdenstorni mākslinieki fiksējuši arī fotogrāfijās, kas pastkaršu formātā iegādājamas torņa muzejā.

Vairāki apmeklētāji atzina, ka bija gaidījuši ieraudzīt tornī vairāk mākslas. Un dažs pat pragmatiski rēķināja, ko mākslinieki pa šo mēnesi darījuši, ja rezultāta – gatavas mākslas – īsti nav.

„Es tornī esmu otro reizi. Pirmoreiz biju cietuma muzeja ekskursijā, un jau tad man likās, ka tas ir liels noziegums, ka tornis ir ciet un nav pieejams apskatei,” pastāstīja Karostas iedzīvotāja jau vairākus gadus, rakstniece Andra Manfelde. „Tornis ir ļoti interesants. Tā baltās sienas man atgādina baltas lapas, un man ļoti gribējās, ka uz tām būtu kāds video. Piemēram, mani tie veciem krāmi ne pārāk interesē, krāmu tirgū to ir daudz vairāk. Es iztēlojos, ka vienā no līmeņiem uztaisītu, piemēram, Karostas krāmu onkuļa ikdienas ainas.” Viņa vērtēja, ka Karostas ūdenstorņa projekts ir pirmais solis, kas „varētu aizvest uz vēl kaut kurieni. Iespēju darīt te ir ļoti daudz”.

„Ūdenstorņa projekts ir ļoti interesants. Tiešām labs. Man liekas, tur katrs var atrast to, kas viņam patiktu un liktu domāt,” savkārt atzina juriste Ilvija Pūce, kura dzīvo Dānijā, bet Liepājā viesojas.  

Luksemburgas pianista Frančesko Tristano koncerts svētdienas vakarā koncertzālē „Lielais dzintars” bija pēdējais mākslas foruma notikums, ja neskaita atpūtas bāru, kur veldzēties pēc tā un sarunāties par dzirdēto. Koncertu apmeklēja ļoti dažāda publika – no akadēmiskās mūzikas cienītājiem līdz elektroniskās mūzikas un andergraunda pasākumu cienītājiem, no maziem bērniem līdz sirmgalvjiem. Un visi bija ieradušies īstajā vietā, jo Frančesko spēlē visdažādāko mūziku. Ka koncerts būs citādāks, liecināja aparatūra visapkārt flīģelim.

Tumšs T krekls, apspīlēti džinsi, šņorzābaki, platas aproces ap abām rokām. Pianists, iznākdams pie publikas, izskatījās pēc rokzvaigznes. Savu performanci viņš sāka ar jaudīgu skaņas efektu klātbūtni un lēnām pārgāja pie klasikas repertuāra, 16., 17. gadsimta mūzikas, ko atskaņoja tikai klaviermūzikas izpildījumā. Un tad jau atkal pamazām pievienojās skaņas efekti, sintezators, ritms jeb bīts. Pirkstu veiklība un spēks, mākslinieka jauda. Visplašākā mūzikas buķete, ko organiski papildināja gaismu partitūra, kas izcēla mākslinieku. Nebija noslēpjams, ka Frančesko savu koncertu izbaudīja, viņš burtiski dejoja pie klavierēm, viņa šņorzābakos tērptās kājas piesita ritmu, un laiku pa laikam mākslinieks cēlās kājās, lai skaņdarbam atdotu sevi visu. Viena daļa publikas ātri uzķēra noskaņu un viegli šūpojās līdzi mūzikai, bet jāpiebilst, ka bija daži, pamatā vecākās paaudzes apmeklētāji, koncertu atstāja. Tomēr pēc skaņdarbiem un koncerta izskaņā klausītāji reaģēja ar sajūsminošiem aplausiem.

„Ļoti interesanti,” pēc koncerta atzina muzikoloģe Aija Engelmane un izcēla mākslinieka prieku spēlēt, kas nebija noslēpjams. Koncerts devis gandarījumu. Jaunās mūzikas festivāla „Arēna” direktore, vokālās grupas „Putni” vadītāja, bijusī liepājniece Antra Dreģe izcēla koncerta režiju, kurā bez mūzikas partitūras tikpat nozīmīga vieta arī gaismu partitūrai. „Man liekas svarīgi, ka akadēmiskā mūzika tiek pasniegta šādā mūsdienīgā veidā. Protams, tas prasa milzīgus līdzekļus, un tam ir nepieciešama tāda labi aprīkota koncertzāle kā „Lielais dzintars” un visas pārējās Latvijā,” atzina Antra Dreģe. „Bet tas ir ceļš, kā skatuves mākslai būtu jāizskatās turpmāk. Nevajadzētu vairs īpaši gremdēties pagātnē un neizmanot tās iespējas, ko piedāvā mūsdienu tehnoloģijas.”

 Taču tas vēl nebija viss. Pēc 40 minūšu pārtraukuma, kura laikā koncertzāles izlīdzinātā grīda tika atbrīvota no krēsliem, bet mākslinieks atvilka elpu pēc enerģiski un emocionāli piepildītās performances, sākās Frančesko Tristano dīdžejmeistarības paraugdemonstrējumi ballītē. Drosmīgākie uzreiz devās uz deju grīdas un jau ar pirmajiem ritmiem ļāvās mūzikai, kuru Frančesko uz dažādām skaņu pultīm veidoja tikpat atdevīgi kā pie flīģeļa un sintezatora. Viena daļa bija ieņēmusi vietu pie sienas vai sēdvietās un vienkārši klausījās. Kāds no viņiem paklausījies devās prom, bet kāds vēlāk pievienojās dejotājiem, starp kuriem visenerģiskāk dejai ļāvās mākslas foruma dalībnieki – dejotāji, kā arī koncertzāles „Lielais dzintars” komanda. Frančesko Tristano vadītā ballīte noteikti bija mākslas foruma kulminācija.

  • Komentāri (7)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!