Tā jau ir tradīcija, ka Dzejas dienu laikā Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūts interesentiem piedāvā semināru “Autors. Teksts. Lasītājs”. Šogad tā tēma ir “Mākslinieku biedrošanās: tradīcijas, mīti un šodiena”.

Semināra ievadā profesors Edgars Lāms iepazīstināja ar lektoriem sanākušos, kuru vidū bija studenti un mācībspēki, literāti un skolotāji. “Ja pagājušajā gadā skārām tēmu par dzeju mūzikā un dziesmā, tad šogad mēs runājam par mākslinieku biedrošanos,” tēmā ievadīja Edgars Lāms. Viņš pats stāstīja par mākslinieku biedrošanās aktivitātēm Latvijā 20. gadsimta 20. un 30. gados. Profesors minēja, ka biedrošanās ir notikusi visos laikos, visās valstīs un visos gadsimtos. Un ka tas arī nav nekas neparasts, ka dažādu radošo jomu pārstāvji mēdz gan vienoties biedrībās, brālībās un citos veidojumos, gan šķelties un tad atkal salabt.

Profesors un gleznotājs Aldis Kļaviņš dalījās pārdomās par tēmu “”Vāgūzis” kā nacionālās kopības zīme sociālisma apstākļos”. Semināra viesis rakstnieks Ēriks Hānbergs, kurš ir Liepājas Pedagoģiskā institūta beidzējs un pazīstams kā omulības veidotājs, bija sagatavojis stāstījumu “Nemitīgie pēkšņumi – “Vāgūzī” un citur Liepājā”, savukārt literatūrzinātniece Anda Kuduma klausītājos raisīja pārdomas par tēmu “21. gadsimta sākuma Liepājas literārā elpa: radošās inspirācijas, domubiedru meklējumi”. Semināra noslēgumā rakstniece Andra Manfelde pievērsās tēmai “Trīs mākslas un viena valoda”. Kad lasījumi bija uzklausīti, raisījās pārrunas par dzirdēto – par mākslinieku biedrošanos toreiz un tagad.

Egona Zīverta foto

Mākslinieks Aldis Kļaviņš, publicists un rakstnieks Ēriks Hānbergs un literāte Andra Manfelde sarunā par radošo cilvēku biedrošanos.