Gan šis iemesls, gan arī tādēļ, ka licies vienkārši interesanti izveidot stāstu par savu kolēģi, mudinājis Ilgu Lasmani, Ilonu Gabaliņu-Kilu un Rolandu Drāznieku portretēt I. Tīri, iepazīstot tuvāk viņas lielo darbošanās vēlmi, aizrautību un entuziasmu. ”Sajutām viņas sievišķīgo noslēpumu, un mēs, tikai garām ejot, viegli pieskārāmies viņas dvēselei, cenšoties to neievainot.”

Kā pēcāk atzīst I. Gabaliņa-Kila, ”process bija ļoti atbildīgs”. Pirmkārt, jau tāpēc, ka bijis jāiemūžina portretus. Otrkārt, apstāklis, ka I. Tīre pati ir fotogrāfe. ”Un fotografēt modeli, kas ir fotogrāfs, nav tik viegli,” teic I. Gabaliņa-Kila. Taču, strādājot ar I. Tīri, kurai ir liela pieredze fotomākslā, no tā ieguvuši arī paši.

Izstādē aplūkojama maza daļa no visa piefiksētā. Taču par rezultātu iesaistītie ir gandarīti. Izstādē ir portreti, kurā redzama māksliniece skicējot un gleznojot, kā arī darbojoties foto studijā ar modeli. Un tam, kas atspoguļots fotogrāfijās, līdzās redzams arī rezultāts – mākslinieces radītais darbs.

Ekspozīcijā izvietotajās fotogrāfijās īpaši izceltas mākslinieces rokas, kas, turot zīmuli, otu vai fotoaparātu, sievišķīgi smalkā un oriģinālā manierē rada I. Tīres skatījumu uz apkārt esošo. ”Svarīgi jau ir tas, ko cilvēks dara šajos gados, nevis kā viņš ir pārvērties,” viņa pati atzīmē.

I. Tīre saka, ka projekta tapšanas laiks bijis emocionāli piepildīts. Tam piekritusi uzreiz, lai gan saprotot, ka tā tomēr būs uzdrošināšanās.

”Man to gadu tā kā daudz, un sācies vēl viens gads. Cilvēks vairs neizskatās tā kā jaunībā,” viņa smaidot paskaidro, taču kopdarbs bijis interesants, krāsains, sniedzis dzīvesprieku.

”Esmu bezgala pateicīga. Tagad ir pat tāds tukšumiņš, kas viss ir pagājis.”

Uz jautājumu, vai nav bijis mulsinoši radošo nodarbju laikā just sev kādu blakus, māksliniece atteic, ka nebūt ne. ”Pie tā, ka mani vēro, man galīgi nebija jāpierod. Esmu piedalījusies daudzos plenēros, un tur vienmēr apkārt ir cilvēki, kas pienāk, paskatās, kaut ko jautā.”

Visbiežāk savos darbos viņa lieto guaša un pasteļkrāsas, strādā dažādās grafikas tehnikās, ko var aplūkot arī uzņemtajos mirkļos.

I. Tīre savu 85. jubileju sagaidīs rudenī, 29. oktobrī. ”Ui, par to labāk nerunāt,” viņa smaidot saka,

”protams, ir labi, ka var tik tālu nodzīvot, bet tā sajūta, ka nāk arvien klāt, nav nekādi prieki. Paldies Dievam, liktenis mani saudzējis.

Es varu zīmēt, fotografēt, rakstīt par savu ģimeni, sakārtot dzimtas koku. Un labi, ka ir tādi notikumi, kā šis, kas sniedz prieku.”

Liepājniece I.Tīre kopš 1978. gada ir Liepājas Tautas fotostudijas dalībniece. Par panākumiem nacionālās un starptautiskās izstādēs I.Tīrei piešķirts Starptautiskās foto mākslas federācijas (FIAP) goda nosaukums AFIAP (foto māksliniece). 2013. gadā izdota I.Tīres fotogrāmata ”Skatiens”, 2015. gadā iznācis papildinātais izdevums ”Liepāja grafikās”. 2007. un 2017. gadā māksliniece titulēta kā ”Gada liepājniece”.

Izstāde ”No skices līdz…” Latviešu biedrības namā apskatāma līdz 28. februārim.