Izzinošas nodarbes pilsētvidē

“Ir grūti prognozēt, kas notiks vasarā, bet ļoti ceram, ka apmeklētājus varēsim uzņemt muzejā. Ja tā nebūs, esam gatavi pielāgoties situācijai un piedāvāt sabiedrībai iespēju izzināt procesus brīvdabā,” stāsta Kuldīgas novada muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja Kristīne Āboliņa.

Šobrīd pie muzeja Pilsētas dārzā interesentiem ir iespēja iepazīt mākslinieces Līvijas Rezevskas skulptūras.

“Platformā Google Maps esam izveidojuši pastaigu maršrutu ar spēles elementiem, kurā interesentiem piedāvājam vēsturiskus mirkļus no tēlnieces ikdienas un radošā procesa,” stāsta K. Āboliņa.

“Maija brīvdienās pie muzeja tiks izveidots tematisks 1990.gada 4.maija atmiņu ceļš, kurā būs iedzīvotāju atmiņas par latviešu tautai nozīmīgo laiku.

Pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi mums ir daudz iemācījuši, un iespēju robežās esam pielāgojušies apstākļiem.

Muzeja mājaslapā esam radījuši jaunu sadaļu “Mājdaris”, kurā ik mēnesi piedāvājam aizraujošas nodarbes un iespēju izzināt gan vēsturiskas, gan aktuālas tēmas. Šogad piedāvājām arī materiālus pedagogiem attālinātām nodarbībām: viena bija veltīta barikāžu piemiņai, otra – 1949.gada 25.marta deportācijai. Pagājušā gada pavasarī izveidojām spēli pilsētvidē “Vecpilsētas nianses” un secinājām, ka cilvēkiem patīk izkustēties un uzzināt ko jaunu. Tāpēc, visticamāk, šogad gatavosim pastaigu maršrutu par kādu citu tēmu, taču arī esošā spēle joprojām nav zaudējusi savu aktualitāti.

Cerot, ka muzejs vasarā varētu būt atvērts, esam domājuši par izstāžu piedāvājumu. Līdz jūnijam būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Tagadmāksla”, ko nomainīs gleznu izstāde, kurā varēs aplūkot mākslinieces Kristīnes Kvitkas romantiskās Venēcijas ainas. Arī izstādi “Dvēseļu putenis” plānojam pagarināt līdz oktobra sākumam, jo domājam, ka daudzi priecāsies par iespēju atnākt un apskatīt to klātienē. Arī Muzeju nakts šogad nebūs tāda, kā ierasts, tāpēc šobrīd gatavojam divus piedāvājumus. Būs varianti, no kuriem izvēlēties atbilstošāko situācijai.”

Cer saliedēt pašdarbniekus

“Šobrīd plānot ir grūti, bet gatavojamies, ka pasākumi tādā formā, kā pieļaus situācija, būs. Brīvā dabā, āra estrādēs. Pagalmā pie sporta skolas atjaunosim vasaras koncertzāli, kā tas bija pagājušajā vasarā. Tur var pulcēties neliels skaits cilvēku,” stāsta Kuldīgas novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Dace Reinkopa.

“Tas, kādu formātu amatierkolektīvu pasākumiem varēs piemērot, būs atkarīgs no situācijas,” saka D. Reinkopa.

“Vēl ir pārāk daudz nezināmā, bet plāni ir. Amatiermākslā šobrīd var notikt mēģinājumi brīvā dabā līdz desmit cilvēkiem, bet tas nav nopietni. Laika apstākļi ne vienmēr tam piemēroti. Dejotājiem desmit cilvēki ir par maz, viņiem vajag vismaz divpadsmit vai sešpadsmit kopā.

Ir, kas strādā, bet vadītājiem ir ļoti grūti uzturēt motivāciju kolektīvos, jo cilvēki ir atraduši no mēģinājumiem.

Tādēļ mēs esam iecerējuši vasarā rīkot lielu saliedēšanas pasākumu pašdarbības kolektīviem. Tajā būtu vismaz ap piecsimt cilvēku. Kad tāda mēroga sarīkojumu drīkstēs organizēt, nav zināms.”

D. Reinkopa pastāsta, ka attālinātā darba laikā daudzi kultūras nozarē strādājošie piedalās novada kultūras attīstības stratēģijas izstrādē un gatavojas konkursam par Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanu 2027.gadā.

Trīs scenāriji katram pasākumam

“Gluži tāpat kā visi citi kolēģi, arī mēs esam lielā neziņā. Mums darba ir trīs reizes vairāk, jo jāizdomā trīs dažādi scenāriji katram pasākumam. Kāds tas būs, ja var vai nevar pulcēties, un kāds, ja var pulcēties mazā pulkā,” saka Kuldīgas Kultūras centra direktore Inta Burnevica.

“Lido zivis” aizsākās 2005.gadā. Pērn pasākums nenotika, bet šogad esam izdomājuši atskatīties uz aizvadītajiem gadiem. Līdz 9.maijam ap divsimt zivs zvīņās ir redzami interesantākie šī pasākuma notikumi, arī Skrundas TV trīs sižeti par to, kā svētkos gājis, un fotogrāfijas. Būs skatāmi Ivetas Brences mākslas darbi. Viņas majestātei Vimbai būs ierādīta goda vieta uz postamenta. Nākamais pasākums ir 4.maijs, kurā arī vēl nevarēs pulcēties, bet svētku noskaņu radīsim. Interesanti būs izveidots karoga masts rātslaukumā. Par tālākiem svētkiem vēl daudz nezinām, bet šis laiks mums ir iemācījis pielāgoties, strādāt un reaģēt ļoti ātri, izdomāt interesantus risinājumus.

Tradicionālais festivāls “Dzīres Kuldīgā” nenotiks tādā formātā, kā bija ierasts vairāk nekā divdesmit gadus, bet strādājam, lai jūlija trešajā nedēļā dažādās vietās būtu aplūkojamas vasaras vitrāžas, kā tas bija pagājušajā gadā.

Mums plānā ir pikniks pie Māras dīķa, Jēkaba tirgus, bet par to šobrīd runāt ir bezjēdzīgi, jo tā ir tāla nākotne.”

Gaidīšanas režīmā

“Visticamāk, atpūtas tendences un cilvēku ieradumi būs citādi, un pasākumu organizatoriem jāorientējas uz mazformāta ideju realizēšanu,” domā Kuldīgas Aktīvās atpūtas centra vadītāja Jana Bergmane.

Viņa stāsta, ka kultūras darbinieki šobrīd gaida, kad pavīdēs kaut vismazākais cerību stars atsākt darbību kaut nelielā formātā.

“Neziņā ir mākslinieki, viņu plānotāji ir aizpildīti, viņi ir aizrunāti, bet, vai tas tiks realizēts dzīvē, zināms nav ne tiem, kuri uzrunā, ne tiem, kurus uzrunā.

Lai arī vasara ir tuvu, konkrētu pasākuma datumu neviens nevar noteikt. Visticamāk, ka 90% būs āra pasākumi, orientējamies uz to. Plāni ir dažādi. Vienas nedēļas nogalē Skrundā, Alsungā un Kuldīgā esam pieteikuši pasākumu “Mājas kafejnīcas”. Viensētu princips, cilvēki satiekas nelielā skaitā svaigā gaisā. Ir domāts par spēlēm pilsētvidē un aktivitātēm, kas nenotiek konkrētā pulksteņlaikā, bet ilglaicīgākā laika periodā ir individuāli apmeklējamas. Ilglaicīgāk baudāma kultūra. Plānojam aktivitātes jaunās vietās, līdzīgi kā pagājušajā gadā, kad tūrisma vietas sasaistījām ar kultūru. Plāni ir, bet skaļi tos izklāstīt ir pāragri.”

Izstādes apdraudētas vismazāk

“Man ir iekšēja sajūta, ka nevarētu tā būt, ka mākslas telpas vēl ilgāk tiks turētas slēgtas, jo līdz šim drūzmēšanos galerijās mēs neesam redzējuši, un kāpēc lai tāda būtu tieši šajā laikā,” pārdomās dalās Mākslinieku rezidences vadītāja Ilze Supe.

Tādēļ Kuldīgas Mākslas nama un Mākslinieku rezidences izstāžu zālēs ar cerību, ka drīzumā tām ļaus uzņemt apmeklētājus, tiekot iekārtotas ekspozīcijas.

“Ar domu, ka māksla nebojājas, pirmo izstādi par Līviju Rezevsku jau aprīlī iekārtojām, nu gaidām, kurā brīdī mums būs atļauts atvērt izstāžu zāles durvis,” saka I. Supe.

“Ierobežojumu dēļ esam ieviesuši jaunumu – veidosim video sižetu, tādu kā izstādes vizītkarti, un ar to iepazīstināsim sociālajos tīklos. Tas būs garāks stāsts, kurā mākslinieces Danute Sīle, Annemarija Gulbe, Ilze Vanaga un Inga Meldere dalīsies savās pārdomās par izstādi un tajā redzamajiem darbiem.”