Ar režisora Dž. Dž. Džilindžera dotu nosaukumu “Mīlestības neprāts” Liepājas teātrī tapis franču dramaturga un režisora Žoela Pomrā lugas “Divu Koreju atkalapvienošanās” iestudējums. “Pavasarim piestāv,” saka aktieris Kaspars Gods. Traģikomēdijas pirmizrāde jau rīt.

Franču dramaturgs, režisors un paša dibinātā neatkarīgā teātra “Louis Brouillard” vadītājs Žoels Pomrā ir viena no spilgtākajām personībām Francijas teātrī. Viņa lugu teksti top reizē ar izrādi, un neviens cits viņa darbus Francijā neiestudē. 2013. gadā sarakstītā luga “Divu Koreju atkalapvienošanās” un tās iestudējums ir visvairāk balvu saņēmušais un visaugstāk novērtētais Ž. Pomrā darbs.

Traģikomēdijā “Mīlestības neprāts” parādītas 18 situācijas par mīlestību tās visdažādākajās izpausmēs. Katrs aktieris izrādē izspēlē vairākas lomas. Aktrise Anete Berķe pēc ilgāka pārtraukuma atkal ar prieku sastrādājas ar režisoru Džilindžeru, kuram uzticas gan ieteikumos, gan aizrādījumos. “Šajā iestudējumā ir daudz mīlestības,” stāsta A. Berķe un piebilst, ka izspēlētās situācijas mēdz būt absurdas. “Kad cilvēks ir iemīlējies, sāk uzvesties citādāk, jocīgāk,” viņa smejas. Aktrise izrādē spēlē gan homoseksuālu sievieti, gan tādu, kurai liegts piepildīt savas jūtas, un citus tēlus. Īsā laikā pārtapt dažādās, krasi citādās lomās esot izaicinājums. Un viņai patīk spēlēt, lai arī nosacītā, tomēr mūsdienu vidē, kādā spēlējam uz Liepājas teātra skatuves viņa sevi vismaz pirmajā brīdī neatceras. Vienīgi Goda teātris nākot prātā.

“Lai cilvēks būtu laimīgs, viņam ir jābūt mīlestībai,” A. Berķe ir stingri pārliecināta. “Esmu piedzīvojusi gan posmu, kad esmu ļoti iemīlējusies, gan tādu, kad mīlestības nav. Bez mīlestības nebūsi pilnvērtīgs cilvēks. Es neticu, ka var bez tās. Novēlu katram neprātīgi iemīlēties, lai cik banāli tas skanētu.”

“Gabals ir lustīgs, viegls, neprātīgs mazliet. Tāds pavasarīgs,” izrādi raksturo aktieris Kaspars Gods, kurš arī piedalās vairāku situāciju izspēlē, bet “klasisku mīlētāju te nav”. Aktieris smejas, ka izrādes struktūra – 18 īsi stāsti – ir ieguvums skatītājam: “Ja tev nepatīk, pēc trīs minūtēm būs cits saturs. Ja nepatīk, gaidi nākošo.” Kaspars norāda, ka iestudējums gan slēpj arī dziļāku jēgu, atklāj cilvēku problēmas un sarežģījumus, kas skatītāju varētu vedināt uz pārdomām. “Nav jautrība jautrības pēc.”

Lugas autora Ž. Pomrā izrādēs būtiska nozīme ir skatuvei un noskaņai, kāda panākama ar gaismu partitūru. Izrādes “Mīlestības neprāts” scenogrāfa Kristiana Brektes veidotā skatuve ir gaiša, atvērta, askētiska, nenoteikta. “Cilvēki risina savas attiecības epizodēs diezgan šaurā, noslēgtā telpā, daudz nestaigājot, neizpaužoties, galvenais ir teksts un attiecības,” režisora uzstādījumu skaidro gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis, kura uzdevums ir nenoteiktajā skatuves telpā ar gaismu atrast un izcelt stāsta būtību. “Tā kā man tik dota pilnīga brīvība, tad es nodevas veltīju gan avangardam, gan ekspresionismam, Džeksonam Pollokam un reizē arī dvēseļu vientulībai. Šajā skatuvē to visu ar gaismām ļoti labi var panākt,” stāsta gaismu mākslinieks. “Te gaismai ir tieši sajūtu loma. Piemēram, “Ziloņcilvēkā” gaismas jāpiemēro konkrētam laikmetam, dekorācijām, te laiks vispārējs, te nav laikmeta, te ir uzdevums ar gaismu paspilgtināt emocijas, radīt noskaņu dialogam.”

Izrāde “Mīlestības neprāts” ir pirmspēdējais Liepājas teātra jauniestudējums šajā sezonā.

17Skatīt galeriju