“Iekoptā Kurzeme” – dzejolis, kuru vēl viens ar Liepāju cieši saistīts autors Māris Čaklais 1977. gadā veltīja O. Gūtmanim 50. jubilejā. Šīs un arī monogrāfijas varoņa dzejas rindas grāmatas atvēršanā lasīja Ivonda Vilsone un Ēriks Vilsons.

Liepājas Universitātes un Kurzemes humanitārā institūta izdevums tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Liepājas pašvaldības atbalstu. Tapis “nepieklājīgi ilgi”, tā divdesmit gadu darba procesu raksturoja E. Lāms.

Viņam bijuši vairāki iemesli to darīt, no kuriem pirmais, – patikšana. “Otrais – viņa dzeja, teksti un dzīves darbība ir ļoti aktuāla daudzos aspektos, no tās daudz ko var mācīties. Dzeja nav mācību grāmata, bet ir iedvesmas avots,” uzsvēra monogrāfijas autors. “Trešais – dzejā un prozā paustās domas ir vērtīgas. Īpaši modernajos globalizācijas procesos, kad vēji grib mūs aizpūst prom un ar saknēm ir grūti noturēties.”

Profesors uzskata, ka O. Gūtmanis vispirms apzinājies nepieciešamību Kurzemi kopt garīgi, tad arī fiziski un emocionāli. “Ne velti viena viņa grāmata nes nosaukumu “Iekoptā Kurzeme”,” viņš piebilda.

E. Lāms ir ļoti pateicīgs Velgai Gūtmanei, kura atļāva piesēsties pie O. Gūtmaņa rakstāmgalda, kas bijis nokrauts ar manuskriptiem un kam atvilktnes bijušas pilnas ar rakstnieka rokrakstiem. “Paldies Olafa dēlam Dāvim, kurš nodeva man kaudžu kaudzēm, kastu kastēm viņa rokrakstus,” teica autors un uzdāvināja pirmo grāmatu ar ierakstu.

D. Gūtmanis secinājis, ka šī ir grāmata ar zinātnisku ievirzi, kas nebūs plašam lasītāju lokam. “Tas ir milzīgs monumentāls darbs. Paldies Edgaram par to. Esmu priecīgs, ka ir kāds, kas tēvu atceras un pēta, ka viņa dzeja raisa emocijas,” viņš teica. Dēls labprāt vēlētos arī tādu grāmatu, kurā tēvu atceras viņa laikabiedri, jo tā būtu plašākam lasītāju lokam.

Esot grūti izmērīt, vai šodien pietiekami atceras un novērtē O. Gūtmani un viņa devumu. “Bija ideja par tēva muzeju Liepājā. Biju pat pie nu jau iepriekšiepriekšējā pilsētas vadītāja, bet nebija tāds dabīgs process, tas nenotika un droši vien arī nenotiks. Ja dabīgi nenotiek, pie pašreizējās pilsētas un kultūras dzīves vadības es šādu iespēju neredzu, tad labāk nevajag,” teica D. Gūtmanis. Dziesma ar tēva vārdiem “Nesteidzini, kāds es esmu” radio skanot bieži, tātad cilvēkiem tā ir aktuāla, un tad dēls esot priecīgs un emocionāli gandarīts.