Spāres un Tiņģeres muižas Talsu pusē jūlija pirmās nedēļas nogalē, un ne tikai tad, gatavas uzņemt viesus, kas vēlas ieraudzīt līdz mūsdienām saglabāto seno laiku godību.

Izcels katras vietas lepnumu

Iepriekš Vēsturisko parku un dārzu dienās tika apspēlēta, piemēram, ūdens tēma vai kas cits, bet šogad apzināti izvēlēta tāda kā parku un dārzu inventarizācija, lai redzētu, ar ko dižu vai retu katrā vietā var lepoties.

Latvijas Piļu un muižu asociācijas valdes priekšsēdētājs Roberts Grinbergs pastāsta: “Šogad 5. un 6. jūlijā liksim uzsvaru uz dabas daudzveidību, vērtību, uz dižākajiem, lielākajiem stādījumiem muižu teritorijās, piemēram, vai tie ir kādi reti vai lieli koki.

Piemēram, kādā muižā ir Latvijā lielākais sarkanais dižskābardis, citur – Latvijā lielākā baltegle, vēl kādā citā vietā – vienīgā valsts nozīmes aleja arhitektūras pieminekļa statusā.

Vēlamies apzināt šo dabas daudzveidību un saprast, kas varētu būt izceļams tieši no muižu stādījumiem.”

Ar šo pasākumu asociācija grib pievērst sabiedrības uzmanību apkārt esošajiem stādījumiem, jo pat pilsētvidē, kur jau sen vairs nav saglabājusies senā apbūve, var augt kāds sens koks vai krūms, ko stādījuši ļaudis pirms vairākām paaudzēm.

Atklāt, saskaitīt un baudīt

Saskaitīt, cik daudz liepu aug baroneses zirgiem par godu stādītajā alejā, uzzināt, kā tapusi Spāres laiva, un atklāt Spāres muižas zaļo pārsteigumu – tas un vēl daudzas citas aktivitātes apmeklētājus sagaidīs Ģibuļu pagasta Spāres muižas parkā.

Iepazīties ar tā dabas bagātībām un ainavisko šarmu apmeklētāji varēs pēcpusdienas pasākumā, kad muižas parks pārvērtīsies par aizraujošu brīvdabas mācību vietu, kur koki runā, dzied un dalās stāstos.

“Mums ir, ko rādīt! Mums ir dižkoki, alejas, dzīvības koki, dores priedes, Spāres laiva un Aivara Bergmaņa veidotās koka skulptūras.

Organizēsim koku meklēšanu parkā – būs jāsameklē, piemēram, vītols, ieva, bērzs, pīlādzis, lazda, liepa, un par katru koku būs informatīvs apraksts, dziesma vai dzejolis,” pastāsta Spāres muižas vadītāja Tabita Kalniņa.

Viņa sola, ka pasākums būs izglītojošs, izklaidējošs, baudāms, klausāms un skatāms. “Koki dziedina, koki pārtop, priecē, glezno, runā un staro. Aleja pie mums staro jau no vasaras saulgriežiem.”

Paredzēts arī grupas “Eridana” jeb Ivetas Baumanes-Pētersones un Roberta Pētersona koncerts muižas parkā.

T. Kalniņa aicina apmeklētājus sekot līdzi laika prognozēm un saģērbties tām atbilstoši, un cer, ka laikapstākļi neliks pārcelt muzicēšanu uz iekštelpām.

“Mums nekad muižas parks nebūtu tik skaists un sakopts, ja nebūtu tās spēcīgās, uzticamās komandas, kas strādā muižā, ceļas un krīt par to,” priecājas muižas vadītāja.

Spāres muižas parku ceremonijām un liepu aleju fotosesijām iecienījuši arī jaunlaulātie.

Kad vaicāju, kas Spāres muižas parku padara tik īpašu un neatkārtojamu, T. Kalniņa aicina: “Iesim, skatīsimies!” Tāpat atbraukt un aplūkot to paša acīm viņa aicina arī ikvienu interesentu.

Ieraudzīt citā gaismā

Lai gan Tiņģeres muiža Īves pagastā apmeklētājiem būs atvērta jau sestdien un baudīt pastaigu skaistajā parkā iespējams arī citā laikā, Vēsturisko parku un dārzu dienu īpašo piedāvājumu tā sagatavojusi svētdienai, 6. jūlijam.

Tiņģeres muižas vadītāja Baiba Kalna stāsta, ka pasākuma programmā vēl tiek pieslīpēti pēdējie sīkumi.

Viņa atklāj, ka piļu un muižu apciemošanas akciju labprāt atbalsta un tajā piedalās jau vairākus gadus.

Tiņģeres muižas apmeklētāji varēs doties ekskursijā pa ainavisko parku, kurā tiks izcelti senie un īpašie koki, tostarp aizsargājamā kastaņa, iespaidīgās apses un kāds īpašs koks ar vairākiem stumbriem, kas aug netālu no Mīlestības saliņas.

Iespējams, kāda no apsēm stādīta jau pašos parka pirmsākumos.

Pastaigas laikā varēs apskatīt arī avota grotu, kas pieminēta vēsturiskos aprakstos.

B. Kalna atklāj: “Mums ir pētnieku Kristīnes Veinbergas un Jura Zviedrāna uzzīmētais pētījums, kas veikts ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Tās nav vecās shēmas, bet viņi uzzīmēja, kā tas varēja būt.”

Lai padarītu apmeklējumu vēl dinamiskāku, viesi tiks aicināti piedalīties slēpņošanas spēlē “Mazie mākslas noslēpumi”, kur dabas vidē būs jāatrod paslēptie mini mākslas objekti: gleznas, dzejoļi, nelielas skulptūras.

Vēl tiks piedāvātas dažādas āra un galda spēles, kā arī brīvdabas zonas nelieliem piknikiem.

Vakara cēliens sāksies ar Tiņģeres muižas radošo amatu un mākslas studijas “Rams” 10 gadu jubilejas tējas vakaru, ko papildinās muzikāls fons.

Gaidāms arī vakara plenērs “Krēslas noslēpumi”, kurā ikviens, neatkarīgi no iepriekšējās pieredzes, varēs ļauties akrila tušas pludināšanai parka atmosfērā.

Kā uzsver Tiņģeres muižas vadītāja: “Nav jābūt profesionālim, jebkurš, kurš vēlas, var mēģināt uzgleznot parku vakarā vai naktī. Vilksim līdz tumsai, lai varētu ieraudzīt un attēlot parku pilnīgi citā gaismā.”

Uzziņai

Spāres muižas ēka celta ap 1790. gadu. Tā ir vienstāva mūra celtne ar augstu cokolstāvu un ļoti interesantām divu laidumu kāpnēm, kuru margās iekalta monogramma. Bagātīgs fasāžu dekors: rusti, logu apdare un dzega.

Vieni no pēdējiem īpašniekiem bija Grothusi, kuri šeit dzīvoja līdz 1939. gadam.

Tiņģeres muižas (Tingern) kungu māja celta laikā no 1800. līdz 1805. gadam, to cēlis Pēterburgas tirgotājs un baņķieris Johans Heinrihs Bahs.

Viņa atraitne 1846. gadā muižu pārdeva Ostenzakenu ģimenei, kas bija muižas saimnieki līdz agrārai reformai 1920. gadā.

Taču senais Tiņģeres nosaukums rakstos minēts jau 14. gs., te saimniekojušas arī tādas slavenas dzimtas kā Manteifeļi-Scēges.

Klasicisma stila muižas ēka kādreiz lepojusies ar ziemas dārzu labajā spārnā, siltumnīcām, plašu muižas saimniecību: zirgu staļļiem, kalpu māju, krejotavu u.c.

No 1927. līdz 2008. gadam ēkā atradās Tiņģeres pamatskola. 1935. gadā muiža cieta postošā ugunsgrēkā.

Publikācijas sagatavošanu atbalstījuši: