Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 22. aprīlis

+7°C
Vējš: R 4.9 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Armanda, Armands

Mūspuses pētnieku bagātais devums programmā "Letonika"

Atslēgvārdi lpa | kongress

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas zinātnieki valsts pētījumu programmā "Letonika" piedalās kopš tās dibināšanas – no 2005.gada. Un paveiktais deva iespēju pirms Letonikas II kongresa, kas notiks Rīgā, rīkot Liepājas sekciju "Kurzemes novada kultūrvēsturiskais mantojums, tā izpēte un saglabāšana". Ar domu akcentēt tieši Kurzemes reģiona pētījumus. Letonikas kongresa Liepājas sekcija bija sadalīta trīs tematiskās sēdēs – "Kurzemes valoda un tās pētnieki", "Kultūrvēsturiskais mantojums un sociālie procesi" un "Literārais process Kurzemē".

Mantojums un procesi

Liepājas sekcijas atklāšanā akadēmijas rektors Oskars Zīds akcentēja pētījumu nozīmi tieši sabiedrības pašapziņas celšanā. Sevišķi jau to, ka vienkopus redzot un dzirdot, cik mūspusē ir bagātīgs kultūras, literatūras mantojums. Priecēja arī tas, ka līdzās pieredzējušām un pazīstamām zinātniekiem un pētniekiem – docentiem, profesoriem un profesorēm, asociētām profesoriem –  stājas jaunie, kuru vidū bija Liepājas Pedagoģijas akadēmijas doktorantes. Ar saviem pētījumiem iepazīstināja vairāki viesi.

Latvijas Universitātes asociētais profesors Armands Vijups, kurš pārstāvēja Ventspils muzeju, referēja par jaunatklātajiem kuršu ugunskapiem Ziemeļkurzemē. Latvijas Universitātes asociētie profesori Māra Grudule un Ojārs Lāms prezentēja Kurzemes lasītāja mūsdienās sociofiloloģisko skici.

Tematiskās sēdes par Kurzemes valodu un tās pētniekiem  vadītāja bija habilitētā filoloģijas doktore Benita Laumane, un tajā izskanēja deviņi referāti. Referenti prezentēja savus pētījumus par izloksnēm, par latviešu valodas pētīšanas uzdevumiem laika gaitā, par tēmu "Dzimuma atšķirības uzrunas formu izvēlē Latvijas skolās" u.c. Tā kā divi referāti skāra Rucavu un parādīja, kas paveikts ekspedīciju laikā, tad vakars noslēdzās ar sarīkojumu "Rucava Liepājā".

Sēdi "Kultūras mantojums un sociālie procesi" vadīja pedagoģijas maģistrs Arturs Medveckis. Referenti iepazīstināja ar saviem pētījumiem, kas aptvēra tādas jomas kā kinoteātru kultūras aizsākumi mūsu pilsētā, skolas laika posmā no 1920. līdz 1941.gadam, arī citas kultūras mantojuma iezīmes, piemēram, cilvēku dzīvesstāstus, kas kalpo kā vēstures un attiecīgā laika liecinieki. Pavisam klausītājiem bija piedāvāti seši referāti. Sēdi "Literārais process Kurzemē" vadīja filoloģijas doktors Edgars Lāms. Klausītāji varēja iepazīties ar mūspuses rakstnieku Edvīna Tauriņa, Augusta Štrausa, Ērika Kūļa, Alberta Caunes daiļrades aspektu izpēti. Sēdes nobeigumā uzstājās studentu teātris "Rikošets".

Ar skatu uz Eiropu

Letonikas kongresa dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar LPA Humanitārā institūta telpām un uzzināt par tā izveidošanas ceļu, cilvēkiem, kas balstījuši šo ieceri, un tālākām iecerēm. Kaut institūts jau strādā, vakardienu varēja uzskatīt par simbolisku tā atklāšanas brīdī. To ievadīja Liepājas Pedagoģijas akadēmijas folkloras kopas "Baļķi" dalībnieku uzstāšanās. Zīmīgi, ka jaunie cilvēki skandēja tās tautā saglabājušās melodijas un vārdus, kas pierakstīti ekspedīcijās Kurzemē.

LPA Humanitārā institūta direktors Edgars Lāms uzsvēra, ka Kurzemes novada mantojums ir tik plašs, ka spēj nodrošināt pētnieciskā darba regularitāti. Un mums nav jāsamierinās tikai ar savu pilsētu, ar savu reģionu, ar savu valsti, bet ir visas iespējas darboties tā, lai par mūsu zemi un tautu, tās likteni un bagāto kultūru uzzinātu visā Eiropā. Jaunizveidotais institūts ir vēl viena iespēja piesaistīt jaunus, spējīgus cilvēkus, kas var dot savu ieguldījumu zinātnē. Jo, kā uzsvēra E.Lāms, ik gadus Liepājas Pedagoģijas akadēmiju beidz gaiši prāti, tāpēc ir jārūpējas, lai viņi savas spējas liktu lietā tepat, mūsu pilsētā, un nemeklētu sev citu darbu un citu dzīvesvietu.

Aizkustinošs bija mūžībā aizgājušā mākslinieka Miķeļa Golta gleznas dāvinājums, šajā brīdī klāt bija viņa atraitne.

Te dzīvo lepni ļaudis

Letonikas kongresa Liepājas sekcija savu darbu ir beigusi, šonedēļ darbu sāks kongress Rīgā, bet novembra vidū notiks  Daugavpils sekcija. Liepājas sekcijas vadītāja, filoloģijas doktore Ieva Ozola gan uzsvēra: mūsu pilsētas darbs kongresā parādījis, ka nav lielas un mazas vai centra un nomaļu zinātnes, bet ka dziļi un radoši var strādāt un pētīt tur, kur ir radošs kolektīvs, kam ir sekotāji.

Filoloģijas maģistre Sandra Okuņeva Liepājas sekcijas klausītājus iepazīstināja ar savu pētījumu "Cilvēciskie dzīvnieki un dzīvnieciskie cilvēki Ērika Kūļa stāstu krājumā "Flamingo Jēpis"". Atskatoties uz pagājušajām spraigajām, zinātnes piepiesātinātajām divām dienām, viņa sacīja: "Es domāju, ka vietai, kur prezentē pētījumu, nav nemaz tik lielas nozīmes. Ja te ir tā vieta, kur ir kultūras izpausmes, un te ir tie cilvēki, par kuriem mums ir svarīgi stāstīt un kurus iepazīstināt ar saviem pētījumiem, tad attaisnojusies ir Letonikas kongresa iecere par reģionālajām sekcijām. Mēs parādījām Kurzemes literatūras, kultūras, vēstures pētījumus. Tāpēc varu teikt, ka tas ir tikai normāli, ka par to runā vietā, kur tas ir pētīts. Kad es iepazinu programmu, kuru piedāvāja Liepājas sekcija, redzēju, cik tā ir daudzveidīga un parāda, ka Kurzemes pētniecība vēršas plašumā.

Liepājas sekcijā bija pārstāvēti arī tālāki viesi – uzstājās Rēzeknes augstskolas Letonikas institūta pētniece Ināra Leikuma.   Dialogā ar mūsdienu lasītāju, kuru veidoja sēdē "Literārais process Kurzemē" piedalījās Latvijas Republikas Saeimas deputāte Anta Rugāte. Viņa mūspuses zinātniekus novērtēja vienā vārdā – patrioti, sakot: "Un tas ir ļoti svarīgi šajos laikos, kad mūs apdraud kosmopolītisms un globālisms. Tāpat kā padomju laikā mūs apdraudēja sociālistiskais internacionālisms. Bija pat tāds fenomens, kad teica, ka kādu darbu nevarēs iztulkot, jo latviski tas neskanēs. Novēroju, ka te, Liepājā, ir lepni ļaudis, kas gandarīti par savu literāro, valodniecisko un kultūras mantojumu, saviem cilvēkiem. Tas tiešām ir uzslavējami un ļoti labi. Un vispār ir brīnišķīgi, ka Letonika ir sākusi izvērst savu darbību reģionos, jo notiek arī kongresa sekcija Latgales pusē, Daugavpilī. Katrā gadījumā ir jāapzinās, ka tas, ko sauc par Latviju, nav tikai Rīga, tie ir visi kultūras ziņā bagātie reģioni."

Daina Meistere,
"Kurzemes Vārds"

Uz sēdi dodas Letonikas II kongresa Liepājas sekcijas dalībnieki – filoloģijas doktore Gunta Smiltniece un habilitētā filoloģijas doktore Benita Laumane (abas priekšplānā), aizmugurē – filoloģijas doktore Ieva Ozola sarunā ar filoloģijas doktoru Edgaru Lāmu.

LPA Kurzemes Humanitārā institūta jaunajiem zinātniekiem ir visas iespējas strādāt tuvāk debesīm, jo telpas atrodas trešajā stāvā un gaisma iespīd pat pa jumta logiem.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!