Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 19. septembris

Vārdadiena: Muntis, Verners

Muzejā darbosies Kurzemes tautastērpu informācijas centrs

Atslēgvārdi muzejs | tautastērpi

18. aprīlī pulksten 16 Liepājas muzeja vēsturiskajā ratnīcā paredzēts svinīgi atklāt Kurzemes tautastērpu informācijas centru, kas darbosies, lai nodrošinātu Kurzemes tautastērpu saglabāšanu, seno prasmju apgūšanu un pielietošanu tautastērpu izgatavošanā, informē Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Kurzemes tautastērpu informācijas centru vadīs un tā darbu koordinēs pedagoģe, lektore, Dziesmu svētku Tautas tērpu žūrijas locekle, amata meistare tautas tērpu darināšanā Lia Ģibiete.

Centrs sniegs konsultācijas par tautastērpu valkāšanas tradīcijām un to izgatavošanu, iecerēti izglītojoši semināri Liepājā un novadā, kā arī individuālas konsultācijas, mūžizglītības programmas pieaugušajiem un muzejpedagoģijas programmas skolu jaunatnei, piesaistot profesionālus lektorus, konsultantus amata meistarus.

Informācijas centra nolūks ir mērķtiecīgi konsultēt par precīzu tautastērpu izgatavošanas iespējām, sniegt visa veida informāciju par Kurzemes novadu etnogrāfijas vērtībām, popularizēt tautastērpu valkāšanas tradīcijas, demonstrēt novadu tērpu kolekcijas un paraugus.

Kā uzsvēra Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Lia Ģibiete, nepārvērtējamas ir Kurzemes tautastērpu informācijas centra ieceres darbā ar jauno paaudzi – ir pēdējais laiks iepazīstināt bērnus ar sava novada etnogrāfiskajām saknēm, pastiprināti kopt tautastērpu tradīcijas, mācīt un skaidrot tās skolu jaunatnei dažādos izglītojošos projektos un iesaistīt tajos jauniešus pašus.

Tautastērpu konsultāciju centra darbība iecerēta visā Kurzemē, īpaši koncentrējoties uz vēsturiski pazīstamākajiem novadu centriem – Ventspili, Kuldīgu, Talsiem, Alsungu, Liepāju. Pilsētu un novadu kultūras darba organizētāju atsauksmei sadarboties būs nozīmīga loma. Līdz šim Latvijas novados nav bijis līdzīgu konsultāciju centru (Rīgā darbojas tautastērpu centrs „Sena klēts”, kas ir komerciāla rakstura un konsultē iespēju robežās, bet vēsturiskie krājumi Etnogrāfijas fondos Rīgā plašiem interesentu apmeklējumiem ir sarežģīti).

Ļoti nozīmīga ir konsultāciju pieejamība, iespēja tieši Kurzemē saņemt vajadzīgo informāciju, nevis meklēt to apgrūtinošā attālumā. Savukārt Etnogrāfijas fondu sadarbošanās ar konkrētu konsultantu Kurzemē ir atbalstoša un pozitīva. Vēstures muzeju etnogrāfijas krājumu speciālisti Kuldīgā, Liepājā un Rīgā ir gatavi sadarbībai, lai vairāk Kurzemes krāšņo tautastērpu tiktu atjaunoti un atgriezti informētā sabiedrībā, uzsvēra Lia Ģibiete.

No 18. aprīļa līdz 12. maijam Liepājas muzeja ratnīcas izstāžu zālē būs skatāma ekspresizstāde, kas skatītājiem atklās nelielu ieskatu Liepājas muzeja etnogrāfijas fondu Dienvidkurzemes sieviešu tautastērpu kolekcijā.

Kurzemes tautastērpu informācijas centrs darbosies Liepājas muzeja vēsturiskajā ratnīcā otrdienās un trešdienās no plkst. 9 līdz 17. Iepriekšēja pieteikšanās, zvanot Liai Ģibietei uz t. nr. 29144696 vai 63422604.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!