Atceroties un pieminot nozīmīgu sabiedrisku darbinieku, skolotāju,  baptistu mācītāju, 3. un 4.Saeimas deputātu, ilggadēju Liepājas pilsētas pašvaldības vadītāju  Evaldu Rimbenieku,  Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri, muzeja nodaļā ”Liepāja okupāciju režīmos” K.Ukstiņa ielā 7/9 būs skatāma Evalda Rimbenieka piemiņai veltīta izstāde. Izstādē eksponētie dokumenti, fotogrāfijas ir  Evalda Rimbenieka  aktīvās un  enerģiskās darbības liecinieki Liepājas pašvaldības vadītāja darbā.

Pēckara smagais pilsētas ekonomiskais stāvoklis prasīja no cilvēkiem aktīvu rīcību. Jau  no 1921.gada, kad E.Rimbenieku ievēlēja pilsētas domē, viņš, kļūdams  par pilsētas galvas biedru, lielu vērību veltīja izglītības un kultūras darba organizācijai pilsētā.

Šajā ekonomiski smagajā un  pilsētas pārvaldē valdošo nesaskaņu laikā 1922.gada 16.martā E.Rimbenieku ievēlēja par pilsētas galvu. Tagad  visa turpmākā dzīve saistījās ar |Liepāju, tās attīstību, iedzīvotāju labklājību, aizstāvot Liepājas intereses valstiski  svarīgu jautājumu risināšanā, kas spilgti izpaudās  1925.gadā jautājumā par  dzelzceļa Liepāja-Rīga platsliežu  līnijas nospraušanu.

Liepājnieki šodien ar pateicību  var godināt E.Rimbenieku par to, ka pilsētā tika nodibināta Tautas konservatorija, atklāta Liepājas Filharmonija un opera, nodibināts vīru koris ”Dziedonis”, atvērts pilsētas muzejs, daudzas sporta un kultūras biedrības, Ziemeļu kapos atklāts arhitekta K.Bikšes veidotais Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušo cīnītāju  piemineklis.

Kad pēc 1934.gada 15.maija Saeima tika atlaista, K.Ulmanis 31.maijā iecēla E.Rimbenieku par Liepājas pilsētas galvu. No šī laika pilsētā, sadarbībā ar valdību, bankām, privātiem uzņēmējiem uzcelts Armijas  ekonomiskais veikals, Latviešu biedrības nams, krājkase un lombards, 28.janvāra Draudzīgā aicinājuma  pamatskola, atklāta valsts Liepājas  zvejniecības un zivkopības skola, Žēlsirdīgo māsu skola, Karaostā pilsētas sanatorija tuberkulozes slimniekiem. Veikti ostas padziļināšanas, ielu bruģēšanas  un citi nozīmīgi pilsētas labiekārtošanas  darbi.

Par nopelniem valsts labā E.Rimbenieks apbalvots ar  Triju Zvaigžņu ordeņa  3.šķiru,Nopelnu krustu un Lietuvas republikas Ģedimina ordeni.

Daudz spēka un enerģijas veltījis Latvijas un Liepājas uzplaukumam viņš smagi pārdzīvoja valsts bojā eju. 1940.gada 10.jūlijs bija viņa pēdējā darba diena pilsētas valdē. Padomju okupācijas vara par jauno pilsētas vecāko  iecēla pagrīdnieku, komunistu M.Edžiņu. 

E.Rimbenieks no pilsētas galvas rezidences Uliha/ Vites ielā pārcēlās uz  savu īpašumu Aizputē, Upes ielā. Tālāk sekoja arests, deportācija un Vjatkas labošanas darbu nometne.Viņa noziegums – visa sabiedriski politiskā  dzīve, bet galvenais, ka bijis pašvaldības vadītājs.Gājis bojā 1944.gada 15. janvārī. Kapa vieta nezināma.

Izstādi  veidoja Aina Burija, Jānis Gintners, Uļa Gintnere  sadarbībā   ar E.Rimbenieka fonda valdes  priekšsēdētāja vietnieku Egilu Deksni. Māksliniece Alda Timbra.

Izstādes atklāšana 10.aprīlī  plkst. 16.00. Skatāma  izstāde būs līdz jūnija beigām.

Aina Burija,
Liepājas muzeja   nodaļas “Liepāja okupāciju režīmos” vadītāja

Evalds Rimbenieks