Apmeklētājiem atkal atvērtajā Liepājas muzejā pirmajā darba dienā bija ieradušies divi cilvēki, bet otrajā nedaudz virs trīsdesmit. “Cilvēki atgriežas visai lēni,” saka muzeja direktore Dace Kārkla, “manuprāt, vēl ļoti saudzīgi izturas pret sevi un baidās kaut kur publiski iziet.” Lai piesaistītu cilvēkus, muzejs iecerējis gan zibakciju, gan jaunas izstādes.

Liepājas muzejā pašlaik uzņem tikai individuālus apmeklētājus, ne vairāk kā 25 cilvēkus vienlaikus. Telpās grīdas marķētas ar uzlīmēm, lai varētu ieturēt divu metru atstatumu cits no cita, un pieejami roku dezinfekcijas līdzekļi.

Piektdien pirmajiem apmeklētājiem, kuri vēlējās apskatīt muzeju un visas izstādes, iestāde uzsaukusi kafiju. Ilze un Hanness atbraukuši no Rīgas apciemot Liepāju, jo trīs dienas esot brīvas. “Es vienmēr esmu interesējies par mākslas muzejiem un tos apmeklējis,” saka igaunis Hanness, kurš apprecējis latvieti un kopš 90. gadiem dzīvo Latvijā. “Pēc tam mājās redzēsim. Ja viss būs kārtībā, tas nozīmēs, ka nav bažu ceļot pa Latviju,” viņš atbild uz jautājumu, vai nav bailīgi doties kaut kur tālāk ārpus mājas. Ilze piebilst, ka ievērojot visas piesardzības normas. “Īstenībā tieši tagad ir laba iespēja apceļot Latviju,” viņa uzskata. Apmetušies viesnīcā “Promenade Hotel”, kas tikai nedēļas nogalē tā pa īstam atvērta, taču viņi neesot vienīgie viesi. Liepājā Ilze un Hanness noteikti gribot apskatīt jūru, vecpilsētu, aizbraukt uz Karostu un pastaigāties pa Zirgu salu.

Pašlaik muzejā skatāma Līgas Ķempes gleznu izstāde “Venus”, kuru martā nācās slēgt vēl īsti neatvērtu, jo sākās ārkārtējā situācija. Tā māksliniecei izrādījusies produktīva – pa šo laiku jau iepriekš izliktajiem darbiem piepulcējušies jauni. Apmēram divas nedēļas vestibilā vēl varēs aplūkot Liepājas pilsētas tiesību oriģinālus un robežu rakstu no 1625. gada. “Tie kādu laiku stāvēja ekspozīcijā. Dokumentiem tagad jāatpūšas no gaismas iedarbības, jāpastāv krājumā. Vietā ir uzliktas kopijas. Oriģinālus, kurus hercogs Frīdrihs pasniedza Grobiņas pilī, vairs nevarēs redzēt, liksim krājumā, lai saudzētu nākamajām paaudzēm,” stāsta D. Kārkla.

Lai aicinātu cilvēkus apmeklēt muzeju, šonedēļ iecerēta neparasta zibakcija. “Ir doma salikt pa visu muzeju kādus piecdesmit manekenus un sadarboties ar kādu no apģērbu tirgotājiem,” ideju atklāj direktore. Vēl anfilādes zālēs būs plenēra “Liepājas marīna” jubilejas izstāde, to šonedēļ iekārtos plenēra rīkotājs Aivars Kleins. “Lai lielā zāle nepaliktu tukša, mēs paši iekārtojam izstādi “Zudusī Liepāja Maksa Paula Berči projektos”, jo Liepājas arhitektam šogad ir 180 gadu jubileja, kuru gribam atzīmēt. Ir iecere šīs izstādes laikā uzaicināt ar lekciju Imantu Lancmani. Gatavojamies parādīt Liepājas riteņbraukšanas tradīcijas un visu, kas saistīts ar divriteņa vēsturi no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum. Izstāde notiks sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu – būs gan tērpu kolekcija, gan mēģināsim no citiem muzejiem deponēt tā laika divriteņus,” viņa pastāsta.

Muzeja filiālē “Liepāja okupāciju režīmos” K. Ukstiņa ielā bija cerēts uz remontu, kas nenotikšot, lai arī iepirkums bija izsludināts, – cena esot par lielu. Visticamāk, ēku mēģinās remontēt, izmantojot energoefektivitātes projektus. “Pirms izstādes par Otrā pasaules kara modi noņēmām visu morāli novecojušo veco ekspozīciju. Negribas to likt atpakaļ. Mēģināsim visā pirmajā stāvā uztaisīt jaunu izstādi “Dzīvesstāsti sarkanā terora ēnā”, gatavojam to sadarbībā ar Latvijas okupācijas muzeju. Gribam pēc iespējas ātrāk atvērt muzeju un stāstīt par izsūtītajiem un cilvēku piedzīvoto,” atzīst D. Kārkla.