Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 22. jūlijs

+19°C
Vējš: ZR 5.3 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Marija, Marika, Marina

Muzejs ieguvis etnogrāfijas tekstiliju kolekcijas papildinājumu

Atslēgvārdi liepājas muzejs | kolekcija | etnogrāfija

Liepājas muzejs Latvijas simtgadē ieguvis vērtīgu etnogrāfijas tekstiliju kolekcijas papildinājumu – Nīcas pagasta tautas tērpa elementus, cimdu adījumus, austas segas, lina auduma dvieli jeb, tā saukto, bēru skāteri, kurā tērpās bēru izvadītājs, portālam ziņoja Liepājas muzeja vadošā pētniece Uļjana Gintnere.

Kāda nīcenieku dzimtas pārstāve muzejam devusi tekstilijas. Liepājas muzeja krājums papildināts arī ar austeni jeb lielo lakatu, kuru sievietes valkāja gan kā plecu apsegu, gan apsedzot arī galvu. Arī šai zaļgani pelēkos toņos rūtotajai tekstilijai līdzi nāk savs stāsts. Pat divi.

2. pasaules kara laikā daudzi jauni puiši, ģimenes sargāti, centās izvairīties no iesaukšanas leģionā. Arī kāds nīcenieks paslēpās mežā izraktā patversmē, to varētu nosaukt par bunkuru. Tajā bija ļoti auksti, puisis saslima ar plaušu karsoni.

Tad tuvinieki viņu, ietinot austenē, centušies pārveidot par vecu sievieti, lai nogādātu pie ārsta. Visus, kuri zirga pajūgā brauca uz Liepāju, protams, kontrolēja vācu armijas ceļa patruļas. Taču šīs bīstamās „ķekatas” izdevās. Pēc tam austene vēl ilgi kalpoja dzimtai, tajā ieliekot, nīcenieku valodā – iekubinot, pirtī nopērtos bērnus, nesot tos uz mājām.

Kāzas un bēres – lielākie ģimenes godi. Tradīciju saglabāšana tajos ritējusi nīcenieku apziņā un darbos vēl līdz pagājušā gadsimta 70./80. gadiem. Šajā laikā par izvadītāju reti kad aicināja mācītāju, tāpēc vīri, kam bija dots spēks stāvēt pie kapa un runāt aizgājēja piemiņai un tuvinieku mierināšanai, darīja to brīvprātīgi.

Īpaša cieņa pienācās tiem, kas „mācēja kārtīgi saraudināt”. Izvadītājam kā dāvanu ap plecu apsedza rakstā austu linu dvieli, kam bija, tas piešuva klāt arī cimdu pāri. Šāds guvums tagad nonācis arī Liepājas muzeja krājumā, līdzi nesot arī izpētes darbam vērtus jautājumus par bēru tradīcijām.

Krekls bija sieviešu tautas tērpa ķermenim tuvākais apģērba elements. Tas mūsdienu izpratnē bija gan veļa, gan virsējais apģērbs. Nīcai, etnogrāfijas terminoloģijā izsakoties, raksturīgi tunikveida krekli ar virsū šūtiem uzplečiem.

Uzplecis, Nīcā – plecu siksna. Jau nosaukums liecina, ka tam bija vismaz divu veidu pielietojums – nostiprināt krekla plecu daļu un rotāt kreklu. Tradicionāli uzplecis izšūts t.s. balto darbu tehnikā ar melnu diegu papildrakstiem.

Šoreiz muzejā nonākuši divi krekli, izšūti tikai ar baltiem kokvilnas diegiem. Latvijas Nacionālās vēstures muzejā, kā informē Etnogrāfijas nodaļas apģērbu un tekstila kolekcijas galvenā glabātāja Inita Heinola, šāda veida sieviešu krekls ir tikai viens. Tātad atkal darbs pētniekam, bet krājums kļuvis, iespējams, ar tiešām unikālu ieguvumu bagātāks.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!