“Pašnodarbināto mūziķu biedrības” (PMB) iniciatīvas devušas labumu, lai Covid-19 krīzē zaudējumus cietušie mūziķi varētu saņemt valsts atbalstu, uzskata viens no biedrības dibinātājiem Valdis Skujiņš. “Konkrēti – kaut vai griesti naudām mūziķiem. No sākuma bija minimums cilvēku, kuri varēja saņemt pabalstu, pēc tam jau varēja pieteikties visi. Saņēmēju sarakstā no Liepājas bija ļoti daudzi,” viņš saka.

“Svarīgākais šajā gadījumā bija tas, ka mūziķi noticēja, ka var sanākt kopā ar idejām un viņus uzklausa. Tās nav iegribas, lietas, kuras rosināja biedrība, ir pamatotas. Ļoti ceru, ka Covid-19 atkāpsies un biedrība varēs virzīt citus uzdevumus,” stāsta V. Skujiņš. PMB arī kļuvusi par profesionālu radošo organizāciju, jo uzņemta Radošo savienību padomē.

Taču PMB valdes priekšsēdētājs Kaspars Zemītis aģentūrai LETA paudis viedokli, ka Radošo personu nodarbinātības mērķprogramma nesasniedza mērķi, jo nekvalificējās tie cilvēki, kas krīzes laikā guva kaut vai nelielus ienākumus, tāpat arī tie radošā darba veicēji, kuri saņem valstī noteikto minimālo algu. “Kvalificēties konkursam varēja tie radošā darba veicēji, kas saņem honorārus aploksnē,” viņš pieļauj, kā arī atzīmē, ka finansējumu saņēma nevis tie tie cilvēki, kuri tiešām cieta zaudējumus, bet tie, kas nebija pietiekami daudz nopelnījuši.

Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) 1,9 miljonu eiro vērtu Radošo personu nodarbinātības programmu izsludināja šā gada jūnijā. Bija plānots finansiāli atbalstīt 1200 cilvēkus, taču pieteicās vien 466. PMB vēstulē kultūras ministram norādīja, ka programmas nolikumā uzstādīto kritēriju dēļ cerēto atbalstu nav varējusi gūt lielākā daļa radošo personu, kurām tas tik ļoti nepieciešams, jo šiem cilvēkiem bija ienākumi no autoratlīdzības aģentūrām. Mazās aktivitātes dēļ pieteikšanos pagarināja. Kopumā atbalstu 1614 eiro saņēma 648 personas. VKKF pārstāve Jana Vērdiņa skaidrojusi, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daļai interesentu finansējums netika piešķirts, bija saistīts ar reģistrēšanos kā saimnieciskās darbības veicējam.

“Programmai pieteicos un naudu saņēmu,” “Kurzemes Vārdam” stāsta komponists un mūziķis Uldis Marhilevičs. Viņam esot grūti komentēt, kāpēc cilvēki nekvalificējās, tomēr viņš uzskata, ka “ar šo lietu daudz kas samests vienā katlā”: “Latvijā ir daudz muzicējošu cilvēku, kuriem ir cits pamatdarbs, bet paralēli viņi spēlē, to var saukt par profesionālu hobiju.” U. Marhilevičs ir iestājies PMB, jo uzskata, ka pašnodarbinātajiem mūziķiem pašiem par visu jācīnās, nav arodbiedrības, kam viņus aizstāvēt.

V. Skujiņš pastāsta, ka pašlaik notiekot pārrunas ar Kultūras un Finanšu ministriju, lai atvieglotu dzīvi pašnodarbinātajiem mūziķiem un arī citu profesiju pārstāvjiem, kuri izvēlējušies šādu darbības modeli, – fotogrāfiem, amatniekiem un citiem. “Gribētu tā, kā ir Igaunijā. Ir viens konts, kurā tiek ieskaitīta nauda, no tās uzreiz 20 procenti aiziet valstij, pārējais ir tavs, bez grāmatvedības un atskaitēm. Tad būtu pavisam vienkārši. Daudzi mūziķi saka – ok, tā man derētu,” viņš atzīmē.