Es saku, vajag retāk miglu zīmēt asfaltā un mājām skald(īt)malkas vietā kurināmo izdomāt no tīras sirds. Tas viņam nepatiks, es domāju un pieliecos zem krāna ūdens pil no nekurienes nekurienē laikam dižojas, ka nesaprasts.

Uz kuri pusi palikt tīrākam, es prasu aizejošai mugurai no malkas šķilām nogurusi vāts, un svētdiena ir atnākusi ūdenskrānā rokas nomērcēt no visa nost no pakšiem, svinga, vecām avīzēm no sadraudzības pilsētām un vestes pogas caurumā nav zieds tik vien kā saplaisājis klozetpods un ūdens tajā nekrājas ne velna lūdzams stāstu taksometra šoferim pie auss ar aizdrīvētām puslodēm ko sauc par galvaskausa iekšienē visgarām horizontal līnijai, par smadzenēm. Kad veltītajā dziesmā viņam klausīdamās malkas tēmu pārrunājām, pie viena palikām pie tirgus mājas aprunāties citureiz un kā tev iet ar neesošu siltumu var mazgāt auksto gaisu plaušās, nenoskumsti. Es atkal vakarvēja zvanīšanas pusstundā rau puķukokos pilsētā kā papagailis sēžot sarunājos papagaiļu valodā un mēdījoties ieveļos no aukstā krāna citā fasonā un citā matu griezumā kā sieviete, ko paņem acu skatienā kāds frizieris no daugavmalas viņas puses. Ak, vajag miglu iebiezināt konservēt un iemūžināt pelnu traukā līdzās papirosu dūmiem, kas kāsī iezīmēti nepaspēs šo zemi nopaijāt? Par malku ilgāk šonakt nerunājām.Es saku, vajag retāk miglu zīmēt asfaltā un mājām skald(īt)malkas vietā kurināmo izdomāt no tīras sirds. Tas viņam nepatiks, es domāju un pieliecos zem krāna ūdens pil no nekurienes nekurienē laikam dižojas, ka nesaprasts. Uz kuri pusi palikt tīrākam, es prasu aizejošai mugurai no malkas šķilām nogurusi vāts, un svētdiena ir atnākusi ūdenskrānā rokas nomērcēt no visa nost no pakšiem, svinga, vecām avīzēm no sadraudzības pilsētām un vestes pogas caurumā nav zieds tik vien kā saplaisājis klozetpods un ūdens tajā nekrājas ne velna lūdzams stāstu taksometra šoferim pie auss ar aizdrīvētām puslodēm ko sauc par galvaskausa iekšienē visgarām horizontal līnijai, par smadzenēm. Kad veltītajā dziesmā viņam klausīdamās malkas tēmu pārrunājām, pie viena palikām pie tirgus mājas aprunāties citureiz un kā tev iet ar neesošu siltumu var mazgāt auksto gaisu plaušās, nenoskumsti. Es atkal vakarvēja zvanīšanas pusstundā rau puķukokos pilsētā kā papagailis sēžot sarunājos papagaiļu valodā un mēdījoties ieveļos no aukstā krāna citā fasonā un citā matu griezumā kā sieviete, ko paņem acu skatienā kāds frizieris no daugavmalas viņas puses. Ak, vajag miglu iebiezināt konservēt un iemūžināt pelnu traukā līdzās papirosu dūmiem, kas kāsī iezīmēti nepaspēs šo zemi nopaijāt? Par malku ilgāk šonakt nerunājām.

SANDRA VENSKO
[email protected]

___________________________

Ikviens, kuram ir vēlme dalīties savās emocijās, aicināts rakstīt un sūtīt savus darbus uz e-pastu [email protected].