9.februārī pulksten 15 folkloras centra ”Namīns” saimnieces-folkloras kopa ”Atštaukas”pulcēsies uz Meteņdienas svinībām. Ciemos tiek aicināts ikviens interesents, kurš vēlas piedalīties šajos pavasara gaidīšanas svētkos un uzzināt tradīcijas, kas raksturo Meteni, informē Krista Lapiņa.

”Pilsētā dzīvojošajiem Metenis iespējams vairāk atnāk emocionālās izjūtās, kad jau ilgojamies pēc pavasara atnākšanas, priecājamies par katru saulaino dienu, iesējam kādu zaļumu kastē, bet lauku cilvēkiem Metenis iezīmē arī noteiktas aktivitātes, rituālus, gatavošanos lauku darbiem. Šis laiks cilvēka pasaulē raksturīgs ar pāreju no iekšējā miera un būšanas pašpasaulē uz kustību un darbību ārējā pasaulē. Var teikt, ka visi kopā pamazām mostamies no ziemas miega. Meteņa laikā jātiecas vairāk dot prom, nevis ņemt. Labāk kaut ko no mājas izvest, nevis ienest! Labs laiks, lai kaut ko aizlaistu prom! Arī no iekšējās pasaules – kādas uzmācīgas atmiņas vai aizvainojumu,” atzīst folkloras kopas ”Atštaukas” vadītāja Ināra Kalnarāja.

Meteņus svinēja vidū starp Ziemas saulstāvjiem un Lielo dienu jeb pavasara saulgriežiem. Metenis iezīmēja ne tikai pusceļu starp šiem saules pagrieziena punktiem, bet arī vienu darbu beigšanu un citu sākšanu. Pēc tradīcijas līdz Metenim bija jābeidz vērpt linus un jāsāk aust. Tāpat Meteņa dienā vajadzēja pirmos mēslus uz tīrumu vest. Galvenā Meteņu dienas izdarība bija vizināšanās vai nu no kalna, vai ar zirgu, lai augtu gari lini.

Meteņus arī uzskatīja par īpašu laiku, kad ar maģisku darbību varēja ietekmēt notikumus savā labā, kā arī nodarboties ar zīlēšanu un laika pareģošanu. Meteņos saule vēl ir veļu pusē, tāpēc pirms maltītes saimnieks neaizmirsa pacienāt arī veļus. Tā pat kā citās pasaules valstīs šajā laikā tiek organizēti dažādi karnevāli ar pārģērbšanos, arī latvieši šajā laikā gāja ķekatās. Kurzemē Meteni sauca par Budēļiem, kā arī gar jūras krastu jeb piekrastēs dzīvojošie to sauca par Vastlāvi.

Metenis beidzās Pelnu dienā, kurai sekoja lielais gavēnis. Meteņus svin februārī vai marta sākumā, septiņas nedēļas pirms Lielās dienas. Svētku jēga visām tautām ir viena: ziemas promdzīšana, zemes modināšana, pavasara gaidīšana. Meteņdiena ir pēdējā vecā gada diena. Ar Pelnu dienu sākās jauns gads. Jauns Saules gads.