Sestdien, saulītei spoži spīdot, estrādē “Pūt, vējiņi!” pulcējās ļaužu simti, lai svinētu krievu tautas nacionālos ziemas aizvadīšanas un pavasara sagaidīšanas svētkus Masļeņicu, ko tradicionāli rīkoja Liepājas krievu kopiena. Senatnē Masļeņicu svinēja nedēļu un katrai dienai bija sava īpašā nozīme.

Pasākumā nekā netrūka, ne ēdamā, ne dzeramā, ne mūzikas, deju un rotaļu, ne arī tradicionālās salmu lelles dedzināšanas. Pie estrādes vārtiem skaļi un priecīgi visus nācējus sagaidīja krievu tautas tērpos ģērbti puiši un meitenes, kas visiem dāvināja konfektes un aicināja svinēt svētkus. Tirdzniecības vietas bija ierādītas amatniekiem, ēdinātājiem un izklaidētājiem. Mārīte Andersone cepa laduškas jeb rauga pankūkas, viņa pastāstīja, ka šajos svētkos piedaloties ne pirmo gadu. Tā kā Masļeņicā pieņemts cept un ēst dažāda veida pankūkas, Mārīte piedāvāja pēc savas vecmāmiņas receptes gatavotas pankūciņas. “Katru gadu šurp nāk dažādu tautību liepājnieki, viņi visi te jūtas gaidīti un priecīgi. Ļoti jauki svētki!” sacīja M. Andersone. Blakus viņai rosījās aktīvistes no Baltkrievu biedrības, kuras bija sacepušas kartupeļu pankūkas. Ukraiņi piedāvāja vareņikus ar dažādu pildījumu, bet krievu saimnieces bija sagādājušas gardas plānās pankūkas. Pircēju un ēdāju netrūka!

Par to, lai kultūras programma būtu bagāta un tradīcijām atbilstoša, bija parūpējusies bērnu un pieaugušo krievu folkloras grupu vadītāja Jekaterina Cema. Viņas un palīgu aicināti, uz skatuves kāpa jauni un veci. Koncertā piedalījās bērnu folkloras kopas “Rusiči” un “Solniško,” kā arī kopas “Jarilo” pārstāvji. Dziedāja ukraiņu ansamblis “Barvinok,” baltkrievu kopa “Paulinka,” lirisko dziesmu grupa “Ļubava,” bet latviešu dejas varēja skatīt “Vaduguns” vidējās paaudzes tautas deju dejotāju priekšnesumos, uzstājās arī citi amatiermākslas kolektīvi.

Uz svētkiem kopā ar draudzeni Tatjanu bija atnākusi zobārste Vera Aleksejeva. “Saule debesīs, pavasaris gaisā, sanākušie tik priecīgi! Arī es jūtos ļoti labi,” viņa sacīja. Masļeņicas tradīcijas prasa, lai pirms lielā gavēņa visas nedēļas garumā ļaudis būtu jautri, koši ģērbtos un priecātos, tad visu turpmāko gadu gaidāmi tikai panākumi. Bet A. Puškina 2.vidusskolas Vecmāmiņu kluba pārstāve Ludmila Pinčuka uz svētkiem bija ieradusies tautastērpā, ar baranku virteni kaklā, rokās turot senus tautas mūzikas instrumentus – skanošu karoti un klabeklīšus. Viņa sacīja, ka Masļeņica jāsvin priecīgi, ar dziesmām un dančiem, tā, kā to estrādē “Pūt, vējiņi!” dara liepājnieki.

Pēc pulksten diviem pēcpusdienā vīri laida klāt uguni estrādes dārzā uzstādītajai koka konstrukcijai, kuras augšgalā bija drānās saģērbta salmu lelle. Pirms šī svarīgā rituāla Liepājas domes deputāts Romāns Miloslavskis stāstīja, ka lelles dedzināšanai ir liela nozīme, jo tādējādi cilvēks varot atbrīvoties no visa vecā un sliktā. Šī tradīcija ir līdzīga bluķa vilkšanai latviešu Ziemassvētkos. Krievi savukārt tic – ja paša sastrādātās sliktās lietas uzraksta uz lapiņas un Masļeņicā sadedzina, viss noteikti vēršas uz labu.

68Skatīt galeriju